Atzinums

Ievads
3.lpp
LIZDA uztur iebildumu par streika prasību izpildi. LIZDA lūdz precizēt ziņojumu, norādot, kuras streika prasības ir izpildītas
Streika prasības tika nosūtītas IZM 2022.gada 18.augustā:
1) izstrādāt pedagogu darba samaksas grafiku saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un apstiprināt to nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023.gada;
2) sabalansēt darba slodzi visiem pedagogiem sākot no 2023.gada 1.septembra:
- pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem – 30 stundas nedēļā darbam ar izglītojamiem, 10 stundas nedēļā citiem pienākumiem;
- vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, tajā skaitā speciālās izglītības iestāžu pedagogiem – līdz 60% mācību stundās, ne mazāk kā 40% citiem pienākumiem;
- profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem – samazināt darba slodzi no 1320 stundām gadā līdz 1200 stundām gadā, nosakot slodzes sadalījumu principus līdz 60% kontaktstundas, ne mazāk 40% citiem pienākumiem;
- profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem - līdz 60% mācību stundās, ne mazāk kā 40% citiem pienākumiem (18h/12h);
- interešu izglītības iestāžu pedagogiem - līdz 60% mācību stundās, ne mazāk kā 40% citiem pienākumiem.
LIZDA norāda, ka streika vienošanās nav pilnībā izpildīta, jo vienošanās tika noteiktas veicamās darbības, lai izpildītu 2022.gada 18.augustā izvirzītās streika prasības. Uz šo brīdi streika prasības pilnā apmērā nav izpildītas, jo MK noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” nav noteikta slodzes balansēšana prasītajā apjomā, kas nodrošinātu streika prasību izpildi pilnā apmērā.

4.lpp
LIZDA lūdz pievienot informatīvā ziņojuma pielikumā dokumentu “Pētījums skolotāju darba samaksas principu pilnveidošanā” vai nodrošināt šī dokumenta publisku pieejamību.

1. Pedagogu darba slodze
11., 12.lpp
Lūdzam precizēt 1.6. un 1.7.attēlā minētos piemērus pedagoga darba slodzei darba dienas ietvarā, papildinot ar sagatavošanās laiku pirms stundām (jo pedagogs neierodas uz stundu pl.9 jau sagatavotā klasē), kā arī ar starpbrīdi, kad izglītojamie pusdieno (kas parasti ir 30 minūtes un kura laikā skolotājs nav tiesīgs atstāt izglītojamos bez uzraudzības un attiecīgi turpina pildīt savus pienākumus). LIZDA vērš uzmanību, ka šāds nepilnīgs atspoguļojums pie 40 stundu darba nedēļas, grauj pedagoga prestižu, jo to iespējams uztvert kā signālu, ka pedagogs 8 darba stundu vietā faktiski strādā tikai 7 stundas un 41 minūti.

2. Starptautiskā prakse pedagogu darba slodzes sadalījumā
14., 16.lpp
LIZDA vērš uzmanību, ka 2.1. un 2.3.attēlos atspoguļotajai informācijai ir pieejami arī jaunāki dati (par 2021.gadu), OECD ziņojums “Education at a Glance” 2022.gads, 357-359.lpp
Lūdzam papildināt attēlus salīdzināšanai ar OECD jaunākajiem datiem.

17.lpp
LIZDA lūdz izslēgt rindkopu: “Tādējādi var secināt, ka Latvijā nacionālā līmenī regulējumā skolotājiem ir noteikti labvēlīgāki darba apstākļi, ne tikai, kā vidēji Eiropā, bet arī kā Igaunijā un Lietuvā. Vienlaikus, vērtējot pedagogu noslodzi un tālākos soļus attiecībā uz darba slodzes regulējumu, nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību kopējai darba slodzei pedagogiem Latvijā ne tikai slodzes sadalījumam, kas sīkāk apskatīts nākamajā nodaļā un kas ir identificējams kā viens no faktoriem pedagogu pārslodzei.”
LIZDA kategoriski nepiekrīt šādam secinājumam, jo pedagoga pārslodzi būtiskāk ietekmē mācību stundu skaits. Parasti katrai mācību stundai ir atsevišķs temats, kas jāsagatavo un kas prasa noteiktu laiku. Lietuvā un Igaunijā mācību stundu skaits ir mazāks nekā Latvijā, tādejādi labvēlīgāki darba apstākļi un mazāka pārslodze ir Lietuvā un Igaunijā.

3. Izvērtējums par pedagogu darba slodzi Latvijā
19.lpp
LIZDA lūdz izslēgt 3.2.tabulas 5.kolonnu “Vidēji mācību stundas proporcionāli apmaksātajā stundā”, jo, izvērtējot skaidrojumu zem tabulas, secinām, ka piemaksa tiek pārvērsta citu pienākumu stundās, tādejādi atspoguļojot mazāku mācību stundu proporciju slodzē. Uzskatām, ka šāda metodika nav korekta, neizvērtējot katru atsevišķu situāciju un katras piemaksas pamatojumu.

19., 24.lpp
Atkārtoti lūdzam skaidrot mācību stundu proporcijas atšķirības 3.2.tabulas 4.kolonnā, kur kopējais procentuālais apmērs ir 59% (rinda “Kopā”), un 3.3. tabulā 4.kolonnu, kur kopējais procentuālais apmērs ir 67% (rinda “Kopā”). Abās tabulās atsauce uz VIIS datiem ir vienā datumā 01.03.2024., bet procentuālais apmērs atšķirīgs.

23.lpp
Lūdzam pārliecināties, vai 3.7.attēlā pie apakšējās līknes (stundas citiem pienākumiem) datiem par 2023.gada martu un datiem par 2024.gada martu ir atspoguļots pareizs procentu apmērs (2,6% un 26%), jo līknes slīpums pie šāda pieauguma izskatās nesamērīgi mazs, salīdzinot ar pārējām līknēm.

27.lpp
IZM norāda: “2024. gada 2. aprīļa IZM organizētajā tikšanās laikā ar sadarbības partneriem, pašvaldību izglītības speciālistiem, LPS, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrību, tika norādīts, ka pašreizējais pirmsskolas izglītības pedagogu darba slodzes līdzsvarojums nedēļā - 34 stundas rotaļnodarbību vadīšanai un 6 stundas citu pienākumu veikšanai - ir optimāls un nav nepieciešams to mainīt. Šāds slodzes balanss nodrošina pilnvērtīgu pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu.”
LIZDA vērš uzmanību, ka šis ir darba devēju puses pārstāvju viedoklis, turklāt tam nav sniegts nekāds faktos, aprēķinos vai pētījumos balstīts pamatojums, bet nav ņemts vērā LIZDA kā darbinieku pārstāvja viedoklis.
LIZDA lūdz:
1) sniegt aprēķinos un pētījumos balstītu pamatojumu, kas apliecina, ka šāds darba slodzes sadalījums ir optimāls un nodrošina pilnvērtīgu pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu;
2) papildināt ar teikumu, ka "pedagoga citu pienākumu izpilde jānodrošina bez izglītojamo klātbūtnes".

28.lpp
IZM norāda: “Dažādās izglītības iestādēs strādājošajiem speciālistiem pienākumi var būt atšķirīgi, jo tie ir noteikti atbilstoši konkrētās izglītības iestādes izglītojamo vajadzībām kārtējā mācību gadā, līdz ar to IZM ieskatā nevienam no atbalsta personāla amatiem nav nepieciešams nacionālā līmenī regulēt slodzes sastāvu, slodzi nosakot atbilstoši amata pienākumiem, ko nosaka izglītības iestādes vadītājs.”
LIZDA uzskata, ka arī atbalsta personālam ir būtiski noteikt slodzes sastāvu nacionālā līmenī normatīvajos aktos. Rosinām šādu lēmumu pieņemšanai piesaistīt atbalsta personāla profesionālās organizācijas.

4.Secinājumi un ierosinājumi.
Lai nodrošinātu secinājuma: “salīdzinošie starptautiskie pētījumi rāda, ka Eiropas Savienības valstīs vidēji mācīšanas laiks kopējā skolotāja slodzē veido 47%, proti, aptuveni pusi no kopējā darba laika skolotāji vada mācību stundas un nodarbības, aptuveni ¼ laika tiek pavadīta, lai plānotu, gatavotos mācību stundām un skolēnu darbu labošanai, attiecīgi vēl aptuveni ¼ daļa – pārējiem pienākumiem;” aktualitāti un precizitāti, lūdzam izmantot jaunākos pieejamos datus. OECD ziņojums “Education at a Glance” 2022.gads, 357-359.lpp


Pie secinājuma:  “Latvijā atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, ir noteikts, ka vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem mācību stundu un nodarbību vadīšana var veidot ne vairāk kā 65% no kopējās darba slodzes nedēļā astronomiskajās stundās, vienlaikus paredzot normatīvajā regulējumā, ka uzskaitei mācību stunda tiek skaitīta kā astronomiskā stunda. Līdz ar to faktiski, pēc esošā regulējuma, Latvijā mācīšanas laiks, pārrēķinot mācību stundu skaitu astronomiskajās stundās, lai tas būtu atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai un dati būtu salīdzināmi ar starptautisko praksi, veido 43% kopējā skolotāja nedēļas slodzē, kas attiecīgi ir zemāk kā vidēji Eiropas Savienības valstīs, kā arī zemāk kā noteikts Lietuvā un potenciāli plānots noteikt Igaunijā; līdz ar to esošā proporcija mācību stundām kopējā skolotāju darba slodzē uzskatāma par optimālu, taču nepieciešams veicināt pedagogu piesaisti un uzlabot nodrošinājumu ar cilvēkresursiem izglītības iestādēs, lai samazinātu pedagogu pārslodzi;” lūdzam vērtēt mācību stundu skaitu slodzē, jo tas būtiski ietekmē pedagogu pārslodzi.

Lūdzam koriģēt secinājumu: “pirmsskolas izglītībā esošais slodzes sastāva regulējums (dalījums 34/6h) atbilst praktiskai vajadzībai un ir atzīts par piemērotu, lai pedagogs varētu īstenot visus amata pienākumus, taču nepieciešams izvērtēt darbinieku skaita attiecību pret bērnu skaitu vienā pirmsskolas izglītības grupā;”, jo apgalvojumam, ka esošais slodzes sastāva regulējums atbilst praktiskai vajadzībai un ir atzīts par piemērotu, lai varētu īstenot visus amata pienākumus, nav sniegts nekāds faktos, aprēķinos vai pētījumos balstīts pamatojums.

32.lpp
Lūdzam izslēgt secinājumu: “ņemot vērā amata pienākumu un darba laika uzskaites specifiku atbalsta personālam nav nepieciešams nacionālā līmenī regulēt slodzes sastāvu, slodze nosakāma atbilstoši amata pienākumiem;”. LIZDA uzskata, ka arī atbalsta personālam ir būtiski noteikt slodzes sastāvu nacionālā līmenī normatīvajos aktos. Rosinām šādu lēmumu pieņemšanai piesaistīt atbalsta personāla profesionālās organizācijas.

32., 33.lpp
Rindkopā: “IZM piedāvā veikt grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, iestrādājot sekojošus pedagogu darba slodzes apjoma un sadalījuma principus:…” lūdzam:
1) izslēgt 2., 3., un 4.apakšpunktu, kamēr nav skaidri saprotama turpmākā jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” virzība;
2) noteikt termiņu 5.apakšpunkta izpildei.

LIZDA vērš uzmanību, ka nepiekrīt IZM skatījumam par to, ka turpmāk Pedagogu darba samaksas noteikumos nebūtu jānorāda fiksēts pedagogu darba slodzes sastāvs, jo slodzes veidošanās pamatprincipiem ir jābūt noteiktiem nacionālā līmenī. Jānorāda, ka arī šobrīd fiksēts sastāvs netiek norādīts, jo termini "līdz" un "ne mazāk kā" nefiksē vienu noteiktu sastāvu un dod iespēju pielāgo slodzi atbilstoši situācijai.

Lūdzam izslēgt rindkopu: “Metodoloģijas un principu maiņa pedagogu darba slodzes noteikšanā ir jāņem vērā, veidojot pedagoģisko sastāvu izglītības iestādēs, kā arī ir nepieciešami uzlabojumi VIIS, lai samazinātu administratīvo slogu izglītības iestādēs un pārvaldības iestādēs, tādēļ IZM ieskatā minētās metodoloģijas un principu piemērošanai praksē nepieciešams paredzēt ilgāku laiku, t.sk. lai veiktu skaidrojošo un metodoloģisko darbu, līdz ar to, pamatojoties uz šajā informatīvajā ziņojumā apkopoto informāciju un gūtajiem secinājumiem, IZM rosina ar 2024. gada 1. septembri veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu darba slodzes sadalījuma regulējumu profesionālās ievirzes skolotājiem, sporta treneriem un interešu izglītības skolotājiem, palielinot slodzē paredzēto laiku citiem pienākumiem, un sākot ar 2025. gada 1. septembri ieviest pārējos augstākminētos principus un metodoloģijas maiņu kopā ar pāreju uz jaunu finansēšanas modeli pedagogu darba samaksai vispārējās izglītības programmās, kas paredz papildus finansējumu izglītības programmu īstenošanai.”, jo LIZDA turpina pastāvēt uz to, ka no 2024.gada 1.septembra ir jāturpina nodrošināt streika prasību izpilde un jāturpina balansēt darba slodze visiem pedagogiem.

Ziņojuma 1.pielikums (34. – 35.lpp):
Ielikt ķeksi:
35.lpp – rakstu darbu sagatavošana un labošana – speciālā izglītība, profesionālā izglītība, profesionālās ievirzes izglītība mūzikā dejā mākslā, profesionālās ievirzes izglītība sportā, pirmsskolas izglītība;
35.lpp – citu pārbaudījumu formu sagatavošana – pirmsskola;
35.lpp – izglītojamo prakšu, patstāvīgā darba, kursa darbu un eksāmenu vadīšana – vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība, speciālā izglītība, profesionālā ievirze sportā
jo šīs pedagogu grupas norādītos pienākumus veic.
 

-

LIZDA rosina ziņojumā izmantot VIIS datus uz vienu datumu, lai tie ir salīdzināmi savā starpā. Šobrīd dažādās tabulās, attēlos parādās atsauces uz VIIS sistēmu ar dažādiem datumiem.
 

-