Atzinums

Pārresoru koordinācijas centrs atbalsta publiskas reitinga sistēmas izveidi, tomēr atkārtoti norāda, ka nodokļu maksātāju reitinga veidošanā, ja tas tiek publiskots, nevis izmantots vienīgi Valsts ieņēmumu dienesta iekšējām (riska novērtēšanas)  vajadzībām, ir pieļaujams ņemt vērā tikai konkrētus kritērijus, kas raksturo nodokļu maksātāju konkrētu nodokļu saistību izpildi.

Lai gan no likumprojekta normu jaunās redakcijas  teksta secināms, ka Jaunais reitinga risinājums tiks veidots pamatojoties uz nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes rādītājiem, vienlaikus likumprojekta anotācijā tiek norādīts, ka Jaunajā reitinga risinājumā tiks izmantota plašāka VID rīcībā esošā informācija, nekā šobrīd, tai skaitā saimniecisko darbību raksturojoši rādītāji.
Konkrēti anotācijā norādīts: "Ja publiski būs pieejams VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, tad savukārt detalizētā informācija par individuālajiem nodokļu saistību izpildes un saimnieciskās darbības raksturojošajiem rādītājiem,  kas izmantoti, nosakot konkrētā nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu, būs pieejama pašam nodokļu maksātājam viņa EDS profilā", no kā var secināt, ka kopējo reitinga novērtējumu plānots noteikt integrējot gan nodokļu saistību izpildes rādītājus, gan citus - anotācijā neatklātus saimniecisko darbību raksturojošus rādītājus. Šāda norāde ir pretrunā likumprojekta 2. un 3.punkta pašreizējai redakcijai, kuros norādītas gan nodokļu maksātāja tiesības iegūt informāciju "par individuālajiem nodokļu saistību izpildes raksturojošiem rādītājiem", nevis saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem, gan arī definēts, ka nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, tiks noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, izslēdzot iepriekšējā likumprojekta redakcijā izmantoto norādi uz saimnieciskās darbības rādītājiem. 

Saistībā ar minēto, lūdzam precizēt anotācijas tekstu, novēršot neatbilstību starp likumprojekta 2. un 3.punkta tekstu un anotācijā izteiktajiem apgalvojumiem.

-

4. Attiecībā uz reitinga sistēmas izveidošanas risinājumu. 

Papildus norādām, ka PKC iebilst tādas reitinga sistēmas izveidei, kur vērtējuma kritēriju kopā tiktu iekļauta konfidenciāla rakstura informācija/rādītāji par nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām, kas netiek atklāta pašam nodokļu maksātājam. Ņemot vērā, ka reitingu sistēmas izveides mērķis ir nodokļu maksātāja pienākumu izpildes veicināšana nodokļu jomā, nodokļu maksātājiem ir jāgarantē tiesības iepazīties ar visiem rādītājiem, kas tiek ņemti vērā, vērtējot nodokļu maksātāja saistību izpildes līmeni un riskus.

Tāpat Jaunās reitingu sistēmas vērtējuma kritēriju kopā nav pieļaujams iekļaut tādus VID iekšējās risku novērtēšanas sistēmas kritērijus, kas neraksturo nodokļu maksātāja apzinātu rīcību nodokļu saistību izpildes jomā. Pie šādiem nepieļaujamiem kritērijiem pieskatitāmi jebkuri ziņojumi, viedokļi, informācija par uzņēmuma darbību raksturojošiem riska faktoriem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma  vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, līdz brīdim, kamēr šāda informācija nav apstiprināta ar kompetentās iestādes attiecīgu nolēmumu, kurā konstatēts nodokļu maksātāja pārkāpums, kā arī nav pieļaujams izmantot juridisku personu ievēlēto amatpersonu individuālos nodokļu saistību izpildes vai riska rādītājus ārpus koncernu un saistītu nodokļu maksātāju grupām. 

 

-

1. Attiecībā uz reitinga sistēmas izveidošanas risinājumu. 

Pārresoru koordinācijas centrs atbalsta publiskas reitinga sistēmas izveidi, tomēr atkārtoti norāda, ka nodokļu maksātāju reitinga veidošanā, ja tas tiek publiskots, nevis izmantots vienīgi Valsts ieņēmumu dienesta iekšējām (riska novērtēšanas)  vajadzībām, ir pieļaujams ņemt vērā tikai konkrētus kritērijus, kas raksturo nodokļu maksātāju konkrētu nodokļu saistību izpildi.

Lai gan no likumprojekta normu jaunās redakcijas  teksta secināms, ka Jaunais reitinga risinājums tiks veidots pamatojoties uz nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes rādītājiem, vienlaikus likumprojekta anotācijā tiek norādīts, ka Jaunajā reitinga risinājumā tiks izmantota plašāka VID rīcībā esošā informācija, nekā šobrīd, tai skaitā saimniecisko darbību raksturojoši rādītāji.
Konkrēti anotācijā norādīts: "Ja publiski būs pieejams VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, tad savukārt detalizētā informācija par individuālajiem nodokļu saistību izpildes un saimnieciskās darbības raksturojošajiem rādītājiem,  kas izmantoti, nosakot konkrētā nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu, būs pieejama pašam nodokļu maksātājam viņa EDS profilā", no kā var secināt, ka kopējo reitinga novērtējumu plānots noteikt integrējot gan nodokļu saistību izpildes rādītājus, gan citus - anotācijā neatklātus saimniecisko darbību raksturojošus rādītājus. Šāda norāde ir pretrunā likumprojekta 2. un 3.punkta pašreizējai redakcijai, kuros norādītas gan nodokļu maksātāja tiesības iegūt informāciju "par individuālajiem nodokļu saistību izpildes raksturojošiem rādītājiem", nevis saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem, gan arī definēts, ka nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, tiks noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, izslēdzot iepriekšējā likumprojekta redakcijā izmantoto norādi uz saimnieciskās darbības rādītājiem. 

Saistībā ar minēto, lūdzam precizēt anotācijas tekstu, novēršot neatbilstību starp likumprojekta 2. un 3.punkta tekstu un anotācijā izteiktajiem apgalvojumiem.

-

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Sadarbības programma savu esošo ietvaru un funkcionalitāti ieguva ar Ministru kabineta 2018. gada 27. jūnija rīkojumu Nr. 290 “Par konceptuālo ziņojumu "Par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli"” (turpmāk – rīkojums Nr.290), kas ir spēkā esošs politikas plānošanas dokuments. Vienlaikus, atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 51.punktam, politikas plānošanas dokumentu atzīst par spēku zaudējušu tādā kārtībā, kādā attiecīgais dokuments ir apstiprināts.

-

Ņemot vērā, pirmšķietami, VID rīcībā esošos lielos datus, kas potenciāli raksturo uzņēmumu saimniecisko darbību, konceptuāli ir atbalstāma tādas saimnieciskās darbības novērtējuma sistēmas (reitinga) izstrāde, rēķināšana un publicēšana, kas tiktu veidota, balstoties uz VID rīcībā esošajiem datiem. Vienlaikus, lai nodrošinātu tādas datu kopas izmantošanu reitinga veidošanā, kas pārsniedz nodokļu saistību izpildes rādītājus, būtu jāņem vērā sekojoši aspekti: (i) reitingam ir jābūt praksē pielietojamam, veidojot priekšstatu par darījuma partneriem saimnieciskās darbības ietvaros, uzņēmumiem kā potenciālajiem debitoriem un investīciju subjektiem; (ii) reitinga veidošanas kritērijiem ir jābūt skaidriem un sabiedrībai publiski pieejamiem; (iii) uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošai komponentei ir jābūt skaidri nodalītai no nodokļu saistību izpildi raksturojošās komponentes kopējā reitinga vērtējumā. Kopsakarā ar minēto, aicinām izvērtēt iespēju, ievērojot minētos aspektus un ciešā sadarbībā ar privāto sektoru, izstrādāt uzņēmumu saimnieciskās darbības reitingu, uzticot vadošo lomu procesā privātā sektora (uzņēmēju, kreditoru, investoru) pārstāvjiem.

-

3. Attiecībā uz Padziļinātās sadarbības programmas darbības izbeigšanu. 

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Sadarbības programma savu esošo ietvaru un funkcionalitāti ieguva ar Ministru kabineta 2018. gada 27. jūnija rīkojumu Nr. 290 “Par konceptuālo ziņojumu "Par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli"” (turpmāk – rīkojums Nr.290), kas ir spēkā esošs politikas plānošanas dokuments. Vienlaikus, atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 51.punktam, politikas plānošanas dokumentu atzīst par spēku zaudējušu tādā kārtībā, kādā attiecīgais dokuments ir apstiprināts.
 

-

2. Attiecībā uz reitinga sistēmas izveidošanas risinājumu. 

Ņemot vērā, pirmšķietami, VID rīcībā esošos lielos datus, kas potenciāli raksturo uzņēmumu saimniecisko darbību, konceptuāli ir atbalstāma tādas saimnieciskās darbības novērtējuma sistēmas (reitinga) izstrāde, rēķināšana un publicēšana, kas tiktu veidota, balstoties uz VID rīcībā esošajiem datiem. Vienlaikus, lai nodrošinātu minēto, būtu jāņem vērā sekojoši aspekti: (i) VID nav kompetentā valsts pārvaldes iestāde uzņēmumu saimnieciskās darbības reitinga izveidē; (ii) reitingam ir jābūt praksē pielietojamam, veidojot priekšstatu par darījuma partneriem saimnieciskās darbības ietvaros, uzņēmumiem kā potenciālajiem debitoriem un investīciju subjektiem; (iii) reitinga veidošanas kritērijiem ir jābūt skaidriem un sabiedrībai publiski pieejamiem; (iv) uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošai komponentei ir jābūt skaidri nodalītai no nodokļu saistību izpildi raksturojošās komponentes kopējā reitinga vērtējumā. Kopsakarā ar minēto, aicinām izvērtēt iespēju, ievērojot minētos aspektus un ciešā sadarbībā ar privāto sektoru, izstrādāt uzņēmumu saimnieciskās darbības reitingu, uzticot vadošo lomu procesā privātā sektora (uzņēmēju, kreditoru, investoru) pārstāvjiem.

-