Atzinums

Ņemot vērā KF programmas pārskatīšanu, lūdzam precizēt plāna projekta 4. rīcības virziena B4.1. pasākuma "Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana" rezultatīvā rādītāja 2. apakšpunkta redakciju, kā arī kolonnas "Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots" 2. apakšpunkta redakciju piedāvātajā redakcijā.

Rezultatīvais rēdītājs:
"2) 6 lieljaudas uzlādes parku un 1 zaļā ūdeņraža stacijas izbūve TEN-T pamattīklā"
Piešķirtais finansējums:
"2) 16 milj. EUR - KPP 2.4.1 SAM “Ilgtspējīga multimodālā mobilitāte, attīstot ETL uzlādes infrastruktūru”

Vēršam uzmanību, ka plāna projekta 1.4. nodaļas "Gaisa aizsardzības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās iestādes" 1. tabulā ir minēta VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, taču aile ar nosaukumu “Deleģēto pienākumu apraksts gaisa kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā” nav aizpildīta.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot vārdus “VSIA “Latvijas jūras administrācija”” no tabulas vai ierakstīt atbilstīgajā ailē, ka šīm iestādēm nav deleģēti specifiski pienākumi šī plāna ietvaros.

-

Lūdzam papildināt plāna projekta 3.1. nodaļas pasākuma 4. rīcības virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" tabulu (106. lpp.) ar pasākumu "M.4.4. Finansiāli atbalstīt tīrās speciālās tehnikas iegādi komersantiem". 
Norādām, ka VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk - Rīgas lidosta) ir identificējusi, ka līdz 2030. gadam būtu nomaināma speciālā tehnika 1,8 miljonu euro vērtībā, papildus tam M2 un M3 autobusi 1,12 miljonu euro vērtībā. Rīgas lidosta pašlaik izskata divus scenārijus, proti, ka tehnika tiks darbināta pilnībā ar biodegvielu, kas mazinās siltumnīcas efekta gāzu emisijas, vai ar elektrību, kas arī mazinās gaisa piesārņojumu. Šāda pasākuma ieviešana ļautu Rīgas lidostai un citiem komersantiem izšķirties par labu tehnikai, kas nerada gaisa piesārņojumu.

M.4.4. Finansiāli atbalstīt tīrās speciālās tehnikas iegādi komersantiem.
Pasākums: Finansiāli atbalstīt tīrās speciālās tehnikas un M2 un M3 autobusu iegādi komersantiem.
Darbības rezultāts: Tiek veicināta tādu autobusu un speciālās tehnikas izmantošana, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas.
Galvenās ietekmētās vielas: PM2,5 NOx
Rezultatīvais rādītājs: 1) Izstrādāti jaunas atbalsta programmas nosacījumi; 2) Jaunā atbalsta programma tiek īstenota
Atbildīgās institūcijas: VARAM, SM, KEM
Līdzatbildīgās institūcijas: EM
Izpildes termiņš: 1) 2025. gads; 2) 2025.-2030. gads
Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots: Iespējamais avots - Modernizācijas fonds[1]
1) Modernizācijas fonds[2]; 2) EKII.

[1] atbilstoši MK 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma” 12.1. apakšpunktam kā viena no Modernizācijas fonda prioritātēm 2023.-2027. gadu periodam ir bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide vai modernizēšana pašvaldībām (tostarp pašvaldību kapitālsabiedrībām), valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī komersantiem, kuri nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus.
[2] atbilstoši MK 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma” 12.1. apakšpunktam kā viena no Modernizācijas fonda prioritātēm 2023.-2027. gadu periodam ir bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide vai modernizēšana komersantiem, kuri savā saimnieciskajā darbībā izmanto to īpašumā esošus vismaz piecus transportlīdzekļus.

Lūdzam precizēt plāna projekta B.4.8.pasākuma aili “Rezultatīvais rādītājs”, aizstājot vārdus "veikt" un "ieviest" ar vārdiem "izvērtēt" un "ieviest". Citādi pastāv risks šo uzdevumu neizpildīt, ja, piemēram, tirgū neparādās atbilstošas NOx pārbaudes iekārtas vai netiks ieviesta atgāzu pēcapstrādes marķēšana.
Latvija kā ceturtā Eiropas Savienības dalībvalsts, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, ir ieviesusi jaunu dīzeļmotoru pārbaudes metodi, proti, cieto daļiņu mērīšanu atbilstoši Komisijas 2023. gada 20. marta Ieteikumam (ES) 2023/688 par daļiņu skaita mērīšanu ar  kompresijaizdedzes motoriem aprīkotu transportlīdzekļu periodiskās tehniskās apskates vajadzībām.
NOx pārbaudes iekārtas tehniskās apskates vajadzībām šobrīd tirgū nav pieejamas, bet, tiklīdz tādas būs, VAS "Ceļu satiksmes drosības direkcija" ir gatava izvērtēt iespēju to integrēt tehniskās apskates procesā. Šobrīd transportlīdzekļu reģistrācijas procesā nav papildus kontroles. Kontrole notiek valsts tehniskajā apskatē un tehniskā stāvokļa kontrolē uz ceļiem. Ņemot vērā, ka vizuāli lielākoties nav iespējams kontrolēt iejaukšanos atgāzu pēcapstrādes sistēmā, ir ieviesta jauna pārbaudes metode valsts tehniskajā apskatē - cieto daļiņu mērīšana, savukārt atgāzu sistēmu marķēšana nav ieviesta. Kopš 2025. gada 1.janvāra ir ieviesta jauna dīzeļmotoru pārbaudes metode, cieto daļiņu mērīšana.
 

1) Izvērtētas atbilstošas izmaiņas MK noteikumos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa, un transportlīdzekļu reģistrāciju;
2) Veikta pastiprināta transportlīdzekļu kontrole uz ceļiem;
3) Izvērtēti tehniskie risinājumi pie pirmreizējās reģistrācijas Latvijā ieviest papildus kontroli, lai novērstu tādu transportlīdzekļu reģistrāciju, kuriem ir demontēta vai defektīva atgāzu pēcapstrādes sistēma;
4) Izvērtēta atgāzu pēcapstrādes sistēmas marķēšanas un papildus kontroles iespējas valsts tehniskajā apskatē.
 

Ņemot vērā nepieciešamo laiku izvērtējuma veikšanai, lūdzam pagarināt plāna projekta M.5.4. pasākuma 1) rezultatīvajam rādītājam noteikto termiņu par vienu gadu, proti 2027. gads.

-

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums pasākuma 3.1.1.6.  ietvaros tika piešķirts Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, savukārt Rīgas brīvostas pārvaldei Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums netika piešķirts.
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums 3 415 793,00 EUR, kas tiks izmantots projekta attiecināmo izmaksu segšanai, nodrošinot, ka publiskā finansējuma apjoms nepārsniedz 85 % no kopējā attiecināmo izmaksu apjoma.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot plāna projekta 1. rīcības virzienā "Emisiju samazināšana no piesārņojošām darbībām" pasākumā B.1.3. apakšuzdevumā "Ostu termināļu radītā piesārņojuma samazināšana" tabulas ailē "B.1.3.1. Alternatīvo degvielu pieejamības un elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm nodrošināšana lielajās ostās" ailē "Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots" tekstu šādā redakcijā: "14,79 milj. EUR - iekļauts KPP 3.1.1 SAM 6.pasākuma “Lielo ostu infrastruktūras attīstība” kopējā finansējumā, ieviešana līdz 31.12.2029"."

-

Plāna projekta B.9.2.4. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" (72.lpp.) tabulā norādīta informācija par BEMU, proti,
Rezultatīvais rādītājs: 
2) izbūvēta uzlādes “sala” un/vai uzlādes stacijas BEMU pārvadājumu iespējošanai;
3) ieviesti 9 BEMU
Izpildes termiņš: BEMU pakāpeniska ieviešana no 2027.gada[1]
[1] ANMP papildinājums 2023. – 2026. gadam (MK 2023.gada 26.septembra rīkojums Nr.635).
Iespējamais finansējuma avots: 
96,288 milj. EUR - KPP 2.3.1. SAM 4.pasākums (finansējums 9 BEMU iegādei)

Skaidrojam, ka plānotajos grozījumos Kohēzijas Programmā plānots, ka pieejamais ES fondu finansējums 9 BEMU iegādei un uzlādes infrastruktūras izveidei šiem BEMU būs 104,6 milj. EUR. Vienlaikus skaidrojam, ka šo pasākumu plānots īstenot KPP 2.4.1. SAM ietvaros (nevis KPP 2.3.1.). Šo pasākumu izpildes termiņš ir 2029. gads.

-

Plāna projekta 560. rindas komentārā norādīts: "Finansējuma avots: 282,556 milj. EUR - ANMP 1.1.1.r reforma “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana”; 96,288 milj. EUR - KPP 2.3.1. SAM 4.pasākums (finansējums 9 BEMU iegādei)".

Skaidrojam, ka plānotajos grozījumos Kohēzijas Programmā plānots, ka pieejamais ES fondu finansējums 9 BEMU iegādei un uzlādes infrastruktūras izveidei šiem BEMU būs 104,6 milj. EUR. Vienlaikus skaidrojam, ka šo pasākumu plānots īstenot KPP 2.4.1. SAM ietvaros (nevis KPP 2.3.1.).

104,6 milj. EUR - KPP 2.4.1. SAM (plānotais ES fondu finansējums 9 BEMU iegādei un BEMU uzlādes infrastruktūras izveidei).

Lūdzam precizēt plāna projekta 1.3.apakšuzdevuma B.4.5. "Dzelzceļa tīkla modernizācija" punktu, precizējot pasākumam pieejamā kopējā finansējuma summas sadalījumā pa gadiem: 2025. gadā - 21 817 954 EUR, 2026. gadā - 207 464 EUR, 2027. gadā - 32 975 088 EUR, 2028. gadā - 12 872 655  un 2029. gadā - 137 309 282 EUR.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta pasākumu B.45. " Dzelzceļa tīkla modernizācija", kā atbildīgo institūciju norādot Satiksmes ministriju un izpildes termiņu - 2029. gadu.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta B.1.3.apakšuzdevumu "Ostu termināļu radītā piesārņojuma mazināšana" pasākuma nosaukumu uz "Elektrotīklu pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana", precizējot noteikto rezultatīvo rādītāju (2 ostas) , kā atbildīgās institūcijas norādot SM, Liepājas SEZ pārvaldi un Ventspils brīvostas pārvaldi, no līdzatbildīgajām institūcijām svītrojot Rīgas pašvaldību un precizējot pasākuma finansējumu uz 8 113 999  EUR.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta pielikuma 1.3.apakšuzdevuma B.1.3.1.punktu, izsakot pasākuma nosaukumu šādā redakcijā: "Elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana" un precizēt pasākumam pieejamo kopējo finansējuma summu uz 8 113 999 EUR (sadalījumā pa gadiem: 2025. gadā - 1 000 000 EUR, 2026. gadā - 3 191 869 EUR, 2027. gadā - 2 028 500 EUR, 2028. gadā - 1 406 790 un 2029. gadā - 486 840 EUR).

-

Lūdzam plāna projektā un tā pielikumā precizēt informāciju par B.4.1. pasākumu "Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana" piedāvātajā redakcijā.

B.4.1. pasākumā:
- rezultatīvais rādītājs ir "7 lieljaudas uzlādes vai uzpildes punktu izbūve TEN-T pamattīklā";
- piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots ir "16 milj. EUR - KPP 2.4.1 SAM "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu"";
- Nepieciešamais finansējums sadalījumā pa gadiem (indikatīvi): 2025.gadā 0 EUR, 2026.gadā 1 600 000 EUR, 2027.gadā 7 109 774 EUR, 2028.gadā 4 282 707 EUR, 2029.gadā 3 007 519 EUR.

Lūdzam precizēt plāna projektā informāciju par B.4.1. pasākumu "Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana" kā atbildīgās institūcijas atsevišķi norādot:
- 2060 ETL uzlādes punktiem: Ekonomikas ministriju;
- lieljaudas uzlādes punktu izbūvei TEN-T pamattīklā: Satiksmes ministriju.
Norādām, ka precizējums nepieciešams, jo par ANM 1.2.1.5.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” īstenošanu atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija. Lūdzam atbilstoši precizēt arī sadaļu par līdzatbildīgajām institūcijām, kā arī informāciju plāna projekta pielikumā par B.4.1.pasākumu.

-

Lūdzam plāna projektā attiecībā uz B.9.2.4. pasākumu "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana":
- precizēt 1.1.1. reformai “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” piešķirto finansējumu uz 295,482 milj. EUR un atbilstoši arī precizēt plāna projekta pielikumu;
- izvērtēt Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas noteikšanu par atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu vienotu pieeju norādītajai informācijai par plāna projekta pasākumu īstenošanu;
- svītrot VSIA “Latvijas Valsts ceļi“ no atbildīgo institūciju saraksta;
- precizēt rezultatīvo rādītāju "izveidotas elektrificētas dzelzceļa līnijas un modernizētas esošās dzelzceļa līnijas pasažieru pārvadāšanai" uz 100 km;
- svītrot rezultatīvo rādītāju "izveidota neatkarīga ātrgaitas sabiedrisko transporta līnija 5,3 km un ar to saistītu velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūra".

-

Ņemot vērā to, ka neatkarīgās ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas projekts netiks īstenots, lūdzam plāna projekta pielikuma 559.rindā tekstu “B.9.2.4. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana: 6) izveidota neatkarīga ātrgaitas sabiedrisko transporta līnija 5,3 km un ar to saistītu velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūra” aizstāt ar tekstu "B.9.2.4. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana: 6) Izbūvēts tramvaja līnijas (2,2 km) un trolejbusu līnijas (0,3 km) pagarinājums".

B.9.2.4. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana: 6) Izbūvēts tramvaja līnijas (2,2 km) un trolejbusu līnijas (0,3 km) pagarinājums.

Ņemot vērā to, ka plāna projektā B.9.2.4. pasākumā (72. lpp.) neatkarīgās ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas projekts netiks īstenots, lūdzam to aizstāt ar tekstu šādā redakcijā: “6) Izbūvēts tramvaja līnijas (2,2 km) un trolejbusu līnijas (0,3 km) pagarinājums”.

6) Izbūvēts tramvaja līnijas (2,2 km) un trolejbusu līnijas (0,3 km) pagarinājums