Atzinums

Tieslietu ministrija vairākkārt savos atzinumos izteikusi iebildumu, ka informatīvajā ziņojumā (turpmāk - Ziņojums) trūkst izvērtējuma par vairākiem tajā ietvertajiem priekšlikumiem (privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņš; sertifikātu kontu turētāja tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, ja kopš personas miršanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā 10 gadi; termiņa noteikšana zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu noslēgšanai, paredzot tiesību zaudēšanu pienākumu neizpildes noteiktajā termiņā dēļ), proti, ka priekšlikums ir nepieciešams, samērīgs un sasniegs mērķi, kā arī par tā atbilstību tiesību sistēmai un vispārējiem tiesību principiem (kas ietverti arī Satversmes pantos), piemēram, tiesiskās paļāvības un samērīguma principam. Tieslietu ministrijas ieskatā, piemēram, Ziņojuma 18.lpp. norādītās atsauces uz Satversmes tiesas spriedumiem nebūtu uzskatāms par pietiekamu izvērtējumu, turklāt nav saprotama konkrēto citātu sasaiste ar Ziņojumā izdarīto secinājumu, ka “Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka privatizācijas sertifikātu (tajā skaitā īpašumu kompensācijas sertifikātu) izmantošanas termiņa noteikšana ir leģitīma”.
Tāpat arī vēl joprojām Tieslietu ministrijas ieskatā Ziņojumā nav pilnvērtīgi atainots Civillikuma tiesiskais regulējums attiecībā uz mantojuma tiesībām, tāpat arī nav ietverts pilnīgs izvērtējums par to, kā Ziņojumā ietvertais priekšlikums attiecībā uz mirušu personu kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem var vai nevar ietekmēt mantiniekus.
Ziņojuma 29. lpp. ietverto apgalvojumu, ka "ievērojot to, ka šādā kārtībā nostiprināmas īpašuma tiesības uz privatizācijas ceļā jau iegūtu īpašumu, par kuru pēc būtības darījums jau ir noticis, piedāvātais risinājums nerada papildus ierobežojumus privātpersonām, bet gan ir vērsts uz Zemesgrāmatu likumā 1.pantā noteiktā pienākuma izpildi, kas ir saistošs visiem likuma subjektiem" būtu nepieciešams papildināt ar šādu secinājumu pamatojošām normām no privatizāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem, jo no vispārīgajām normām Civillikumā (piemēram, 993. un 994. pants, kā arī 1477. pants un  1478. pants) izriet, ka īpašuma tiesību kā lietu tiesību persona iegūst ar nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Lūdzam novērst augstāk minētās nepilnības. Vienlaikus attiecībā uz Ziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu, ja Ekonomikas ministrija uzskata par neiespējamu ietvert izvērtējumu par to atbilstību tiesību sistēmai (citiem normatīvajiem aktiem, Satversmei un vispārējiem tiesību principiem) Ziņojumā, tad lūdzam tajā ietvert atrunu, ka priekšlikumu atbilstība tiesību sistēmai - vispārīgajiem tiesību principiem, Satversmei un citiem normatīvajiem aktiem, tiks veikta atsevišķi katram priekšlikumam, sagatavojot Ziņojumā identificētos nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādājot jaunus normatīvos aktus. Norādām, ka Tieslietu ministrija nevarēs saskaņot šo tiesību aktu projektus bez attiecīgā izvērtējuma.



 

-

 Tieslietu ministrija ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas precizēto informatīvā ziņojuma projektu "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā” un atkārtoti izsaka iebildumu, norādot, ka alternatīvi risinājumi var tikt ieviesti, bet tie nevar nonākt pretrunā vispārējiem principiem, piemēram, ka tiesības nostiprina uz līguma pamata, nevis paziņojuma pamata. Proti, Zemesgrāmatu likuma 44.panta pirmā daļa noteic, ka ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma (5. p.) pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu.
Ievērojot minēto, ir precizējams teksts informatīvā ziņojuma projekta 28. un 29. lapā attiecībā uz vienpusēju paziņojuma iesniegšanu zemesgrāmatā norādot, ka var tikt iesniegts vienpusējs nostiprinājuma lūgums, kam klāt pievienots noslēgtais līgums.

-

Tieslietu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu, uzsverot, ka protokollēmuma projekta 3.punktā atšķirībā no Valsts kontroles revīzijas ietvaros “Vai ir sagaidāms, ka zemes reformas īstenošana noslēgsies tuvākajā laikā?” Ministru kabinetam izteiktā priekšlikuma: "izvērtēt iespēju noteikt termiņus, kādos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir pienākums iesniegt iztrūkstošos dokumentus un veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu, lai varētu tikt pieņemti lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, līdzvērtīgas zemes piešķiršanu un zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, noteikt termiņus, kādos slēdzami zemes izpirkuma (pirkuma) līgumi, paredzot tiesību zaudēšanu pienākumu neizpildes noteiktajā termiņā dēļ, un noteikt termiņus, kādos atbildīgajām institūcijām ir jāpieņem un jānoslēdz attiecīgie lēmumi un līgumi." Tieslietu ministrijai ir dots uzdevums ne vien izvērtēt termiņu noteikšanas iespējamību, bet jau sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā konkrētus priekšlikumus pat tādā gadījumā, ja izvērtējums to neparedzētu. 
Ņemot vērā, ka Valsts kontrole minēto priekšlikumu ir iesniegumi Ministru kabinetam un minētā uzdevuma izpilde ar Ministru prezidenta 14.03.2022. rezolūciju Nr. 7.8.5./2022-DOC-339-758 ir nodota Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas šobrīd ir norādīts arī ziņojumā, Tieslietu ministrijas ieskatā Ministru kabineta protokollēmumā nebūtu jāparedz Valsts kontroles uzdevumu dublējošs vai konkretizējošs uzdevums. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt minēto punktu no protokollēmuma.
 

-