Projekta ID
22-TA-2444Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs"
Atzinums iesniegts
21.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (turpmāk - Biedrība) ir iepazinusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavotajiem grozījumiem Nr. 22-TA-2444 "Dabas resursu nodokļa likumā", bet nevar tos atbalstīt, ņemot vērā uzņēmējiem uzlikto slogu pēdējos gados. Dabas resursu nodokļa likmes paaugstināšanai ir tikai tīri fiskāls mērķis- iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem. Nav izpētīts kā tas ietekmēs būvniecības nozares tirgu, materiālu pašizmaksu, būvniecības cenas gan valsts un pašvaldību, gan privātajā sektorā. Biedrība norāda, ka nodokļa likmes izmaiņas būtu jāizskata kopā ar Finanšu ministrijas sagatavoto Valsts pamatbudžeta plānu turpmākajiem gadiem. Viena nodokļa likme nevar būt atrauta no kopējās nodokļu politikas.
Biedrība izprot VARAM Anotācijā aprakstītos mērķi grozījumiem – “Lai uveicināt resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 42,8 %) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi”, bet nepiekrīt, ka pa mērķu sasniegšanu maksā atkal uzņēmēji.
Konceptuāli pieļaujot grozījumus nodokļu likumdošanā, Biedrība LCB uzskata, ka šāda veida grozījumi būtu nopietni izvērtējami no visiem viedokļiem, t.sk. no laika, kad šādus grozījumus veikt un ekonomiskās situācijas, jo:
Pēdējie gadi ar Krievijas – Ukrainas karu un vairākkārtējām ārkārtas situācijām valstī, nav stiprinājuši uzņēmumu finanšu spējas.
Nevienam vēl nav zināms, kad un kā beigsies Ukrainas karš, kas jau tagad ir pilnībā izmainījis būvniecības materiālu piegādes valstis un materiālu cenu kāpums ir bijis iepriekš nepieredzētā augstumā.
Pēdējo piecu gadu laikā Vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības teritorijas apbūves noteikumu nosacījumi smilts un smilts-grants atradnes atvēršanai, ir krietni stingrāki un diezgan ierobežojoši. Lai atvērtu smilts-grants atradni nepieciešams ilgs laiks, ja jāveic Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra vai nav atbilstība pašvaldības teritorijas plānojumam. Uzņēmuma izmaksas pieaug, ja jāveic Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, zemes nomas gadījumā maksa zemes īpašniekam vai īpašuma iegāde, pievadceļa grants izbūve vai asfaltēta ceļa izbūve, saskaņošana ar blakus esošajiem zemes īpašniekiem utt.
Ceļu būvniecībā ir uzsākti daudzgadu projekti, kuru noslēgums, ņemot vērā tehnoloģisko pārtraukumu ziemas sezonā, beigsies pēc 2024. gada. Līdz ar to startējot šādos iepirkumos, komersantiem nav bijis zināms par DRN (smilts, smilts -grants u.c.) likmes pieaugumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam radīsies finansiāli zaudējumi izbūvējot objektu, jo startējot iepirkumā smilts un grants iepirkuma cenas ir norādītas, ņemot vērā 2022./2023. gada DRN likmes.
Minerālo materiālu (inerto) atkārtotu izmantošanu ceļu būvniekam nosaka VAS “Latvijas valsts ceļi” saskaņotās “Ceļu specifikācijas”. Citās nozarēs attiecīgi ir citas specifikācijas.
Vispirms ir nepieciešams veikt izmaiņas dažādu nozaru specifikācijās attiecībā uz minerālo materiālu atkārtotu izmantošanu (pārstrādātie būvgruži), un tikai tad paredzēt DRN likmes paaugstinājumu. DRN likmes paaugstinājums neveicinās straujāku pāreju uz aprites ekonomiku, tas var iespējams veicināt, ka netiek uzrādīti faktiski iegūtie derīgo izrakteņu daudzumi atradnēs.
Tāpat dažādu veidu objektu būvniecību projektos ir jāiekļauj atkārtota materiālu izmantošana. Nav skaidra jēga grozījumiem, ja materiālu sadrupina vai pārstrādā, bet nav iespējams tos legāli (saskaņā ar projektu) iestrādāt vai iebūvēt. Piemēram, ceļu būvnieks sadrupina betona apmales, bruģi, bet šos pārstrādātos materiālus nav kur izmantot - iestrādāt. Pārdrupinātus betonus nevar iebūvēt valsts un pašvaldības autoceļos.
Ceļu būvnieki pēdējos 6 gadus atkārtoti izmanto nofrēzēto (reciklēto) asfaltu atbilstoši “Ceļu specifikācijas” prasībām, objekta nesošās ceļas klātnes vai laukumu būvniecībā. Minerālmateriāla maisījuma gatavošanai izmanto 70% sagatavotas grants masas, un pievieno 30% drupinātās vai frēzētas asfalta (bituminēto materiālu) masas, atbilstoši “Ceļu Specifikācijas”.
Ceļu un tiltu būvniecības nozarē jau norit aprites ekonomikas elementi neatkarīgi no likumdošanas prasībām, lai veicinātu mazāku ietekmi uz vidi:
Asfaltbetona ražošanai apmēram 90% no masas izmanto minerālos materiālus (mazgātu vai atsijātu smilti, grants vai granīta šķembas). Latvijā 4 asfaltbetona rūpnīcas ir aprīkotas un atkārtoti izmanto nofrēzēto asfaltu, iesaistot aprites ekonomikā jau 2020. gadā. Latvijā bija 31 asfalta ražotne 2020. gadā. Diemžēl, lielākā daļa Latvijas ceļu asfalta seguma ir būvēti ar dažādiem materiāliem. Pēdējo 20.-30. gadu laikā autoceļa segums ir “salāpīts” ar dažādiem materiāliem. Nofrēzētais asfalts nav pietiekami atbilstošs, lai izmantotu atkārtoti asfalta ražošanai. Un lielākā daļa asfalta ražotāju neizmanto frēzasfaltu jauna asfalta (RAP) ražošanai. Asfalta ražotāji cer, ka pēc 5-7 gadiem, kad būs jāatjauno pēdējo piecu gadu laikā būvētie autoceļi, kuri nav ar “ielāpiem”, ka tas būs atbilstošas kvalitātes frēzasfalts, lai izmantotu atkārtotai asfalta ražošanai.
Ar katru gadu pieaug prasības attiecībā uz ceļu būves būvmateriālu kvalitāti, atbilstoši LVC “Ceļu specifikācijas“ prasībām. Lai nodrošinātu objektu būvniecību ar atbilstošas kvalitātes būvistrādājumiem, Būvizstrādājumu ražotājam ir jāuzlabo un jāmodernizē ražošanas iekārtas, piemēram, jāiegādājas dozatori grants vai dolomīta maisījumu ražošanai u.c.
Pieaugot prasībām attiecībā uz enerģijas resursu patēriņa samazināšanu, t.sk. CO2 emisiju samazināšanu, komersantam (minerālo materiālu un asfalta ražotājiem) jāiegādājas iekārtas un tehnikas vienības, kas mazāk piesārņo vidi ar CO2 emisijām, kā arī videi draudzīgākas tehnikas vienības. Asfalta ražošanai jāizmanto videi daudzīgāks kurināmais, piemēram, dabas gāze.
Augstākminētie argumenti un normatīvās regulācijas, lai pārstrādātos būvizstrādājumus atkārtoti izmantotu saimnieciskajā darbībā, nodrošinot aprites ekonomiku, neesamība vai nekoordinētība ir pamats Biedrības LCB uzskatam, ka likumprojekta 1.pielikumā minētais Dabas resursu nodokļa paaugstinājums būvmateriālu izejvielām ir noraidāms.
Biedrība izprot VARAM Anotācijā aprakstītos mērķi grozījumiem – “Lai uveicināt resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 42,8 %) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi”, bet nepiekrīt, ka pa mērķu sasniegšanu maksā atkal uzņēmēji.
Konceptuāli pieļaujot grozījumus nodokļu likumdošanā, Biedrība LCB uzskata, ka šāda veida grozījumi būtu nopietni izvērtējami no visiem viedokļiem, t.sk. no laika, kad šādus grozījumus veikt un ekonomiskās situācijas, jo:
Pēdējie gadi ar Krievijas – Ukrainas karu un vairākkārtējām ārkārtas situācijām valstī, nav stiprinājuši uzņēmumu finanšu spējas.
Nevienam vēl nav zināms, kad un kā beigsies Ukrainas karš, kas jau tagad ir pilnībā izmainījis būvniecības materiālu piegādes valstis un materiālu cenu kāpums ir bijis iepriekš nepieredzētā augstumā.
Pēdējo piecu gadu laikā Vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības teritorijas apbūves noteikumu nosacījumi smilts un smilts-grants atradnes atvēršanai, ir krietni stingrāki un diezgan ierobežojoši. Lai atvērtu smilts-grants atradni nepieciešams ilgs laiks, ja jāveic Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra vai nav atbilstība pašvaldības teritorijas plānojumam. Uzņēmuma izmaksas pieaug, ja jāveic Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, zemes nomas gadījumā maksa zemes īpašniekam vai īpašuma iegāde, pievadceļa grants izbūve vai asfaltēta ceļa izbūve, saskaņošana ar blakus esošajiem zemes īpašniekiem utt.
Ceļu būvniecībā ir uzsākti daudzgadu projekti, kuru noslēgums, ņemot vērā tehnoloģisko pārtraukumu ziemas sezonā, beigsies pēc 2024. gada. Līdz ar to startējot šādos iepirkumos, komersantiem nav bijis zināms par DRN (smilts, smilts -grants u.c.) likmes pieaugumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam radīsies finansiāli zaudējumi izbūvējot objektu, jo startējot iepirkumā smilts un grants iepirkuma cenas ir norādītas, ņemot vērā 2022./2023. gada DRN likmes.
Minerālo materiālu (inerto) atkārtotu izmantošanu ceļu būvniekam nosaka VAS “Latvijas valsts ceļi” saskaņotās “Ceļu specifikācijas”. Citās nozarēs attiecīgi ir citas specifikācijas.
Vispirms ir nepieciešams veikt izmaiņas dažādu nozaru specifikācijās attiecībā uz minerālo materiālu atkārtotu izmantošanu (pārstrādātie būvgruži), un tikai tad paredzēt DRN likmes paaugstinājumu. DRN likmes paaugstinājums neveicinās straujāku pāreju uz aprites ekonomiku, tas var iespējams veicināt, ka netiek uzrādīti faktiski iegūtie derīgo izrakteņu daudzumi atradnēs.
Tāpat dažādu veidu objektu būvniecību projektos ir jāiekļauj atkārtota materiālu izmantošana. Nav skaidra jēga grozījumiem, ja materiālu sadrupina vai pārstrādā, bet nav iespējams tos legāli (saskaņā ar projektu) iestrādāt vai iebūvēt. Piemēram, ceļu būvnieks sadrupina betona apmales, bruģi, bet šos pārstrādātos materiālus nav kur izmantot - iestrādāt. Pārdrupinātus betonus nevar iebūvēt valsts un pašvaldības autoceļos.
Ceļu būvnieki pēdējos 6 gadus atkārtoti izmanto nofrēzēto (reciklēto) asfaltu atbilstoši “Ceļu specifikācijas” prasībām, objekta nesošās ceļas klātnes vai laukumu būvniecībā. Minerālmateriāla maisījuma gatavošanai izmanto 70% sagatavotas grants masas, un pievieno 30% drupinātās vai frēzētas asfalta (bituminēto materiālu) masas, atbilstoši “Ceļu Specifikācijas”.
Ceļu un tiltu būvniecības nozarē jau norit aprites ekonomikas elementi neatkarīgi no likumdošanas prasībām, lai veicinātu mazāku ietekmi uz vidi:
Asfaltbetona ražošanai apmēram 90% no masas izmanto minerālos materiālus (mazgātu vai atsijātu smilti, grants vai granīta šķembas). Latvijā 4 asfaltbetona rūpnīcas ir aprīkotas un atkārtoti izmanto nofrēzēto asfaltu, iesaistot aprites ekonomikā jau 2020. gadā. Latvijā bija 31 asfalta ražotne 2020. gadā. Diemžēl, lielākā daļa Latvijas ceļu asfalta seguma ir būvēti ar dažādiem materiāliem. Pēdējo 20.-30. gadu laikā autoceļa segums ir “salāpīts” ar dažādiem materiāliem. Nofrēzētais asfalts nav pietiekami atbilstošs, lai izmantotu atkārtoti asfalta ražošanai. Un lielākā daļa asfalta ražotāju neizmanto frēzasfaltu jauna asfalta (RAP) ražošanai. Asfalta ražotāji cer, ka pēc 5-7 gadiem, kad būs jāatjauno pēdējo piecu gadu laikā būvētie autoceļi, kuri nav ar “ielāpiem”, ka tas būs atbilstošas kvalitātes frēzasfalts, lai izmantotu atkārtotai asfalta ražošanai.
Ar katru gadu pieaug prasības attiecībā uz ceļu būves būvmateriālu kvalitāti, atbilstoši LVC “Ceļu specifikācijas“ prasībām. Lai nodrošinātu objektu būvniecību ar atbilstošas kvalitātes būvistrādājumiem, Būvizstrādājumu ražotājam ir jāuzlabo un jāmodernizē ražošanas iekārtas, piemēram, jāiegādājas dozatori grants vai dolomīta maisījumu ražošanai u.c.
Pieaugot prasībām attiecībā uz enerģijas resursu patēriņa samazināšanu, t.sk. CO2 emisiju samazināšanu, komersantam (minerālo materiālu un asfalta ražotājiem) jāiegādājas iekārtas un tehnikas vienības, kas mazāk piesārņo vidi ar CO2 emisijām, kā arī videi draudzīgākas tehnikas vienības. Asfalta ražošanai jāizmanto videi daudzīgāks kurināmais, piemēram, dabas gāze.
Augstākminētie argumenti un normatīvās regulācijas, lai pārstrādātos būvizstrādājumus atkārtoti izmantotu saimnieciskajā darbībā, nodrošinot aprites ekonomiku, neesamība vai nekoordinētība ir pamats Biedrības LCB uzskatam, ka likumprojekta 1.pielikumā minētais Dabas resursu nodokļa paaugstinājums būvmateriālu izejvielām ir noraidāms.
Piedāvātā redakcija
-