Atzinums

LSA neatbalsta informatīvā ziņojuma tālāku virzību pirms ekonomiskās un juridiskās analīzes veikšanas un pirms detalizētas sarunas ar nozares pārstāvjiem, lai sniegtu skaidrojumu un atbildes uz jautājumiem, kas LSA biedriem radušies par šajā dokumentā aprakstītajiem plāniem.
LSA norāda, ka informatīvā ziņojuma tapšanā nav tikuši ņemti vērā nozares komentāri, kas vairākkārt iesniegti gan no LSA, gan tās biedriem Liepājā, Ventspilī un Rīgā, kā arī tikuši pārrunāti Satiksmes ministra vizītēs visās 3 lielajās ostās un LSA Padomes sarunās ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem.

-

Uzņēmumu ienākuma nodoklis ostās
LSA neatbalsta ierosinājumu ostu reformas procesā paredzēt uzņēmuma nodokļa piemērošanu ostu pārvaldēm, kamēr neesam saņēmuši aprēķinus par potenciālo nodokļa aprēķināšanu un apmēru.
 

-

SEZ atdalīšana no ostu pārvaldes
LSA neatbalsta institucionālu SEZ atdalīšanu no ostu pārvaldes.
LSEZ likuma 15.panta 3.daļa paredz, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir Liepājas ostas pārvaldes tiesību un saistību pārņēmēja. Šobrīd tiek piedāvāts pretējs modelis LSEZ likuma jēgai. LSEZ likuma 15.pants paredz, ka LSEZ pārvalde saskaņā ar Ostu likumu veic visas funkcijas, kuras noteiktas ostas parvaldei attiecībā uz Liepājas ostu un tās teritoriju.
 

-

Ostu attīstības fonds
LSA neatbalsta punktu par iemaksu veikšanu plānotajā infrastruktūras fondā, un iebilst arī pret esošo situāciju, kurā minētās iemaksas 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas tiek veiktas pašvaldības budžetā. Uzskatām, ka esošajā situācijā šādas iemaksas ir jāpārskata.

-

Ostas lietotāju iesaiste – lietotāju komitejas izveide
LSA neatbalsta lietotāju komitejas izveidi, jo uzskata, ka uzņēmējiem jābūt pārstāvētiem ostu Padomē, līdzīgi kā tas šobrīd ir Liepājā un nodrošina labu sadarbību arī ar uzņēmēju pārstāvjiem.
Padomē uzņēmējus var pārstāvēt jau pastāvošu organizāciju izvirzīti pārstāvji. Tādas organizācijas (uzņēmēju asociācijas) jau šobrīd funkcionē gan Rīgas, gan Venstpils, gan Liepājas ostā. Attiecīgi nav nepieciešams veidot jaunu formātu, kurā apvienot ostā strādājošos uzņēmumus, kuri nominētu pārstāvjus ostu Padomē – tādas organizācijas jau pastāv.
 

-

Stratēģiskā vadība – jaunas kapitālsabiedrības izveide
LSA neatbalsta redzējumu par ostu stratēģisko vadību no jaunas kapitālsabiedrības, kamēr neesam saņēmuši detalizētu informāciju par šo kapitālsabiedrību, funkcijām un kompetenci.
 

-

Juridiskais statuss - vienādi pārvaldības modeļi visās lielajās ostās
LSA neatbalsta identisku pārvaldības modeļu piemērošanu visās 3 lielajās ostās bez ekonomiska un juridiska izvērtējuma. Liepājā SEZ pārvaldē aktīvi darbojas arī uzņēmēju pārstāvji. Tas Liepājā būtu saglabājams, lai nepasliktinātu pārvaldes darbu, kas ir sekmīgs.
Liepājas ostas pārvaldi regulē Liepājas SEZ likums, kurš ir spēkā līdz 2035.gada 31.decembrim. Nav iespējams Liepājas ostas pārvaldību pielīdzināt piedāvātajam modelim, nepasliktinot Liepājas ostas uzņēmēju stāvokli. Šādu pasliktināšanu liedz LSEZ likuma 57.pants. Ir iespējams Rīgas un Ventspils ostas pārvalde modeli pielīdzināt Liepājas modelim, iekļaujot arī abu pārējo ostu pārvaldē ostu uzņēmējus, un to arī rosinām darīt.
Liepājā piedāvātā pārvaldības modeļa ieviešana prasītu izmaiņas LSEZ likumā un virknē citu normatīvo aktu, tāpēc uzskatām, ka ir iespējams pielāgot pārvaldības modeli katrā ostā tā, lai tā spētu efektīvi strādāt un neradītu administatīvu slogu reformas īstenošanā.

-

SEZ atdalīšana no ostu pārvaldes - risinājums bez atdalīšanas
LSA ierosina ostas kopējā teritorijā noteikt ostas pamatdarbības zonu un zonu, uz kuru neattiecas ostas pamatdarbības teritorijā noteiktie darbības ierobežojumi (atsavināšana u.c.).
 

-

AS “Ventas osta” un ar akciju sabiedrību izveidi saistītie jautājumi
LSA atbalsta punktu par AS “Ventas osta” likvidēšanu.

-

Ostas pārvalžu resursu optimizācija
LSA atbalsta ostu pārvalžu resursu optimizāciju, koordinēti īstenojot horizontālās aktivitātes visās 3 lielajās ostās.
 

-

Pakalpojumu sniegšana ostā
LSA atbalsta redzējumu par infrastruktūras uzturēšanu un pakalpojumu sniegšanu ostā.
Norādām uz nepieciešamību papildināt tekstu:
“Arī turpmāk ostas pārvalde var pieņemt lēmumu sniegt pakalpojumus ostās, izņemot kravu pārkraušanas, uzglabāšanas un apstrādes pakalpojumus, pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru ostas pārvalde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.”

Arī turpmāk ostas pārvalde var pieņemt lēmumu sniegt pakalpojumus ostās, izņemot kravu pārkraušanas, uzglabāšanas un apstrādes pakalpojumus, pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru ostas pārvalde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.

Pārvaldnieks un tā atbildības jomas
LSA atbalsta ostas/SEZ pārvaldnieka iecelšanas principus.
 

-

Padome kā pārraudzības institūcija
LSA atbalsta Padomes kā pārraudzības institūcijas izveidi. Nepieciešams iesaistīt nozari, tostarp LSA, turpmākās diskusijās par Padomes darbu – atlases kritērijiem, padomes sastāvu, padomes locekļu skaitu un iecelšanu amatā.
 

-

Juridiskais statuss - atvasināta publiska persona 
LSA atbalsta punktu par atvasinātas publiskas personas statusa saglabāšanu ostām. Visās ostās jābūt pārvaldības principiem, kas līdzvērtīgi nodrošina ostu funkcionalitāti.
 

-