Atzinums

Kā jau iepriekš vairākkārt konstatēts, Finanšu ministrija paredz 218/758 domājamās daļas no  būvju nekustamā īpašuma, kadastra Nr. 0100 589 0243, Raunas ielā 22D un 82949/540833 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (zemes gabala), kadastra numurs 0100 089 2193, Raunas ielā 22B, Rīgā, kas ir patstāvīgi valsts nekustamie īpašumi un kuri ir ierakstīti atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos, atsavināt vienlaicīgi (kopā).
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta ceturto daļu publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām). Finanšu ministrija rīkojuma projektu anotācijā pamato, tajā skaitā, ar minēto tiesību normu.
Vienlaikus rīkojuma projektā paredzēts abu nekustamo īpašumu domājamās daļas pārdot izsolē, tāpat arī anotācijā norādīts, ka uz zemes vienības esošo būvju kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu un atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14. panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota publiska izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija būves domājamo daļu atsavināšanu kopā ar būvei piekrītošajām zemes vienības domājamām daļām pamato ar Civillikuma 968.pantā noteikto ēkas un zemes nedalāmības principu, Tieslietu ministrija norādīja, ka Finanšu ministrijas plānotā divu patstāvīgu nekustamu īpašumu domājamo daļu pārdošana neveicinās virzību uz vienotu nekustamo īpašumu, jo konkrētajā gadījumā dalītā nekustamā īpašuma attiecības tiks saglabātas. Turklāt nekustamo īpašumu kopējā īpašnieku struktūra tiek tikai vēl vairāk sarežģīta, palielinot iesaistīto subjektu skaitu, tajā skaitā, valstij nonākot kopīpašuma attiecībās attiecībā uz zemes gabalu, kas šobrīd pieder valstij Finanšu ministrijas personā kā vienīgajam īpašniekam. Tieslietu ministrija izteica piedāvājumu atsavināt tikai domājamās daļas no būves, zemes gabalu neatsavinot un saglabājot valsts kā vienīgā īpašnieka īpašuma tiesības uz to.
Finanšu ministrija piedāvāto atsavināšanas veidu, pārdodot tikai domājamās daļas no būves, noraidījusi, norādot, ka  saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 4.punktu zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai, var ierosināt zemesgabala domājamās daļas atsavināšanu un atbilstoši minētā likuma 5.panta trešajai daļai  Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" ir pienākums divu mēnešu laikā pēc minētā ierosinājuma saņemšanas, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņemt lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu.
Proti, Finanšu ministrija uzskata, ka domājamās daļas no zemes gabala, ja to atsavināšanai nepieteiksies pirmpirkuma tiesīgie (kopīpašnieki), ir atsavināmas izsolē jebkurai personai, pamatojoties uz ekonomiskās lietderības apsvērumiem, ņemot vērā, ka domājamo daļu no būves nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam jau nākamajā dienā pēc to iegādes būs tiesības ierosināt viņam piederošajām būves domājamajām daļām proporcionāli piekrītošo domājamo daļu no zemes gabala atsavināšanu. Lai nebūtu jāveic papildus administratīvās darbības, abi nekustamie īpašumi tiek pārdoti kopā.  
Tieslietu ministrija norādītajam nevar piekrist šādu apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, pati Finanšu ministrija norāda, ka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta ceturto daļu “valsts zemi šajā gadījumā var atsavināt tikai abu uz tās esošo būvju kopīpašnieki un tikai tādās domājamās daļās un apmērā, kādā tām pieder būvju īpašumi, tas ir,  visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām”, kam Tieslietu ministrija pilnībā pievienojas.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.pants iekļauts nodaļā “Vispārīgie noteikumi”, savukārt 44. pants – “Atsevišķa nekustamā īpašuma atsavināšanas noteikumi”, līdz ar to jau likuma kopējā uzbūve norāda uz to, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. pants ir speciālais noteikums, kas izslēdz vispārīgo noteikumu piemērošanu gadījumā, ja tas nosaka citu kārtību, kāda noteikta likuma vispārīgajos noteikumos.
Tieslietu ministrijas ieskatā, ņemot vērā, ka konkrētajā situācijā ir piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta ceturtā daļa, kā tas arī norādīts Finanšu ministrijas virzītā Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācijā, tad viena kopīpašnieka atsavināšanas ierosinājumu ir jāatsaka pieņemt, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3. punktu un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 8.3. punktu, jo konkrētajā gadījumā zemesgabala, uz kura atrodas citām personām piederošas būves, atsavināšanu var ierosināt tikai visi būvju kopīpašnieki. Tādējādi tiktu nodrošināts arī Publiskas personas atsavināšanas likuma 44. panta ceturtās daļas mērķis – ēku un zemes vienotības principa īstenošana.
Otrkārt, ja Finanšu ministrija norādītajai kārtībai nepiekrīt un uzskata, ka uz šāda pamata atsavināšanas ierosinājumu atteikt nav iespējams, Tieslietu ministrija konkrēta veida atsavināšanai nepiekrīt, jo Finanšu ministrija nevar paredzēt, vai domājamo daļu no būves nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks tai piekrītošās domājamās daļas no zemes gabala vēlēsies iegādāties, proti, šāda iespējamība nevar būt par pamatu tiesību normas neievērošanai. Tāpat tiesību normas neievērošana nevar tikt pamatota ar ekonomiskās lietderības apsvērumiem. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja kāda tiesību norma nav pietiekami efektīva, tad tā ir grozāma likumā noteiktajā kārtībā, nevis meklējami veidi kā to apiet. Šobrīd Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta ceturtā daļa paredz, ka zemes gabalu var atsavināt tikai uz zemesgabala esoši būvju kopīpašniekiem, savukārt par būvju kopīpašnieku persona uzskatāma tikai tad, kad zemesgrāmatas nodalījumā reģistrētas tās īpašumtiesības uz būves domājamajām daļām.
Tāpat Tieslietu ministrija nepiekrīt Finanšu ministrijas norādītajam pamatojumam, ka abi nekustamie īpašumi ir pārdodami izsolē, ņemot vērā, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pants noteic pienākumu lietderīgi rīkoties ar publiskas personas mantu, proti,  manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, savukārt, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3.panta otrā daļa noteic, ka publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14. panta trešā un ceturtā daļa, kas paredz publiskas personas mantas atsavināšanu izsolē starp 4. panta ceturtajā daļā minētajām personām, kā arī publiskā izsolē likumā noteiktajā kārtībā, noteic to piemērošanas izņēmumu, proti, izņemot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.
Arī šajā gadījumā Finanšu ministrija pamato šā izņēmuma nepiemērošanu ar likuma vispārīgajiem noteikumiem, proti, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3.panta otro daļu, kas noteic, ka publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē.
Tieslietu ministrija norāda uz minētās tiesību normas 2. teikumu, kas paredz, ka citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos, kas nozīmē, ka nekustamā īpašuma pārdošana izsolē nenoliedzami ir mantas atsavināšanas pamatveids, taču likumā ir paredzēti arī citi mantas atsavināšanas veidi, kas izmantojami tajā paredzētajos gadījumos, kā tas ir konstatējams arī šajā situācijā, kad nekustamā īpašuma pārdošana izsolē ir aizliegta.
Ievērojot visu minēto, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt Finanšu ministrijas plānoto rīcību atsavināt būves domājamo daļu un tām atbilstoši piesaistīto domājamo daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 089 2193) zemes vienības (ar zemes vienības kadastra apzīmējumu  0100 089 2193) Raunas ielā 22B, Rīgā, izsolē kopīpašnieku starpā vai publiskā izsolē, ņemot vērā, ka šāda rīcība neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un uztur iepriekš sniegtajā atzinumā pausto viedokli, tajā skaitā, par risinājumu visu zemesgabalu atstāt valsts īpašumā, ja vien to neatsavina visi būvju kopīpašnieki proporcionāli viņu kopīpašuma daļām.  
 

-