Atzinums

Lūdzam iekļaut Ministru kabineta noteikumu projektā tiesību normu par pienākumu veikt ieguldījumu ekonomisko novērtējumu, lai arī finansējuma saņēmējiem jau laikus radītu tiesisko skaidrību par to, kādi pienākumi tam būs jāveic un ar kādu papildu dokumentu izstrādi un ar to saistīto administratīvo resursu jārēķinās, ievērojot, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” Ministru kabineta sēžu protokollēmuma projekts ir iekšējais tiesību akts un tā adresāts nav finansējuma saņēmējs, tādēļ rosinām šo būtisko uzdevumu finansējuma saņēmējam iekļaut Ministru kabineta noteikumu projektā.
 
 

Izteikt 44. punktu jaunā redakcijā: “44. Projekta iesniedzējs veic ieguldījumu ekonomisko novērtējumu, ja Eiropas Savienības fondu projekta atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz vienu miljonu euro. Projekta iesniedzējs šajā punktā noteiktajos gadījumos izstrādā izmaksu un ieguvumu analīzi, izmaksu efektivitātes analīzi vai citu līdzvērtīgu projekta ekonomiskā novērtējuma dokumentu, kas noteikts specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas noteikumos.” Izteikt 45. punktu jaunā redakcijā: “Atbildīgā iestāde 44. punktā minēto nosacījumu var nepiemērot, ja to objektīvi un izvērsti pamato Ministru kabineta noteikumu par specifisko atbalsta mērķa īstenošanu anotācijā.” Izteikt 46. punktu jaunā redakcijā, turpinot normu uzskaitījumu ar 47. punktu, kas pārņem esošās Ministru kabineta noteikumu redakcijas 45. punktā un turpmākajos punktos paredzēto: “46. Šīs nodaļas 47., 48. un 49. punkts, kā arī šo noteikumu 4.pielikums attiecas uz projektiem, kuri pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus.”

Lūdzam precizēt anotācijas sadaļā “1.6. Cita informācija” iekļauto informāciju, ka horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk - NBK principa) atbilstošai noteikšanai atbalstu sniedz t.sk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM). Norādām, ka, ņemot vērā VARAM struktūru un anotācijā formulēto nozares ministrijas un atbildīgās iestādes atbildību, skaidrojam, ka VARAM kā par ES fondu īstenošanu atbildīgās iestādes kompetencē nav NBK principa piemērošanas koordinēšana, savukārt VARAM kā nozares ministrija, ņemot vērā, ka tā nav vienīgā nozares ministrija, kuras pārziņā ir atbalsta sniegšanas funkcija NBK principa piemērošanas jautājumos, šobrīd sniedz un arī turpmāk ir gatava nodrošināt viedokļa sniegšanu gan par VARAM atbildībā esošo normatīvo tiesību aktu prasībām, gan par to piemērošanu atbilstoši savai kompetencei. Vienlaikus lūdzam iekļaut arī Klimata un enerģētikas ministriju kā par NBK principa piemērošanas atbalstu sniedzošo iestādi, ņemot vērā tās pārņemtās funkcijas no Ekonomikas ministrijas.
 

-

Norādām, ka atbilstoši “Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs) ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai” prasībām Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā arī lielajiem projektiem Eiropas Komisija vairs nav noteikusi izmaksu ieguvumu analīzes sagatavošanu kā obligātu prasību. Uzsveram, ka Eiropas Komisijas ekonomiskā novērtējuma vadlīnijās “Economic Appraisal Vademecum 2021-2027” (pieejamas: https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications), kurās sniegti metodoloģiskie norādījumi par dažādu ekonomisko novērtēšanas metožu piemērošanu projektos, balstoties uz 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas pieredzi dalībvalstīs, tiek paredzētas vairāku veidu novērtējuma metodes, neierobežojot tās tikai attiecībā uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Vadlīnijās ir norādīts, ka Eiropas Komisija uzskata, ka ir jāvienkāršo īstenošanas nosacījumi, lai neradītu lieku administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem. Norādām, ka 2014. – 2020. gada periodā finansējuma saņēmējiem – valsts iestādēm, veicot grozījumus projektos, kas paredzēja finansējuma pārdales starp projektiem, bija jāveic arī grozījumi izmaksu ieguvumu analīzē, kas radīja būtisku papildu administratīvo slogu un izmaksas. Piemēram, IKT projektu gadījumā, ir svarīgi, ka projekta iesniegumā tiek aprakstīti galvenie projekta ieguvumi, bet nav nepieciešams pievienot detalizētu izmaksu ieguvumu analīzi.

Tādējādi lūdzam precizēt protokollēmumu un attiecīgi arī Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka alternatīva izmaksu un ieguvumu analīzei ir arī izmaksu efektivitātes analīze vai vienkāršota izmaksu un ieguvumu analīze, ņemot vērā skaidroto, ka analīzi rosināts piemērot arī projektiem, kam nav paredzēts gūt ieņēmumus. Attiecīgi arī attiecībā uz pārējām novērtējuma metodēm nepieciešams nodrošināt tādus pat iestāžu pienākumus un sadarbību kā gadījumos, kas noteikti attiecībā uz izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādi, proti, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra visos gadījumos, kad projektā ir jāveic ieguldījumu ekonomiskais novērtējums, nodrošina projekta iesniedzējam metodoloģisko atbalstu, kā arī nodrošina novērtējuma veidnes izstrādi un pielāgošanu attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa vajadzībām, veicot to sadarbībā ar atbildīgo iestādi. Līdz ar to lūdzam veikt šādus grozījumus Ministru kabineta noteikumu projektā, līdzvērtīgus grozījumus iestrādājot arī protokollēmuma projektā un Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā.

Izteikt protokollēmuma 3. punktu šādā redakcijā: “3. Lai novērtētu Eiropas Savienības fondu projektu ekonomisko ieguldījumu ne tikai gadījumos, kad Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus, atbildīgā iestāde, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, paredz nepieciešamību projektu iesniedzējam veikt ieguldījumu ekonomisko novērtējumu Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) pārsniedz 1 miljonu euro. Atbildīgā iestāde minēto risinājumu var nepiemērot, ja to objektīvi un izvērsti pamato Ministru kabineta noteikumu par specifisko atbalsta mērķa īstenošanu anotācijā.

Izteikt 44. punktu jaunā redakcijā: “44. Projekta iesniedzējs veic ieguldījumu ekonomisko novērtējumu, ja Eiropas Savienības fondu projekta atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz vienu miljonu euro. Projekta iesniedzējs šajā punktā noteiktajos gadījumos izstrādā izmaksu un ieguvumu analīzi, izmaksu efektivitātes analīzi vai citu līdzvērtīgu projekta ekonomiskā novērtējuma dokumentu, kas noteikts specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas noteikumos.”

Izteikt 45. punktu jaunā redakcijā: “Atbildīgā iestāde 44. punktā minēto nosacījumu var nepiemērot, ja to objektīvi un izvērsti pamato Ministru kabineta noteikumu par specifisko atbalsta mērķa īstenošanu anotācijā.”

Izteikt 46. punktu jaunā redakcijā, turpinot normu uzskaitījumu ar 47. punktu, kas pārņem esošās Ministru kabineta noteikumu redakcijas 45. punktā un turpmākajos punktos paredzēto: “46. Šīs nodaļas 47., 48. un 49. punkts, kā arī šo noteikumu 4.pielikums attiecas uz projektiem, kuri pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus.”