Atzinums

Nepieciešams papildināt redakciju: 2.5.1 būves ekspertīze - būves, tās daļas vai būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu pārbaude, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus vai lietojot citas izpētes metodes, lai novērtētu būvdarbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam, būvdarbu līgumam un piemērojamiem standartiem, kā arī noteiktu konstatēto problēmu cēloņus.

Pamatojums:
Praksē būves ekspertīze bieži tiek veikta gadījumos, kad ir atklātas problēmas būvē, piemēram, nevēlama mitruma ietekme, konstrukciju deformācija u.tml. Šādos gadījumos primārais uzdevums ir noteikt problēmu tiešo cēloni, un tikai tad var turpināt analizēt, vai tiešais cēlonis ir saistīts ar būves neatbilstību būvprojektam, neatbilstošu būvniecības tehnoloģiju izmantošanu, ārkārtas dabas apstākļu ietekmi vai citiem aspektiem. Līdz ar to ir svarīgi kā ekspertīzes mērķi noteikti arī konstatēto problēmu tiešo cēloni.

-

Neatbalstām segto darbu definīcijas izslēgšanu no būvniecības regulējuma.
Pamatojums: turpmāk regulējumā faktiski tiek lietots segto darbu jēdziens, kā arī tas tiek lietots komunikācijā profesionālajā vidē. Iztrūkstot normatīvajos aktos nostiprinātai definīcijai, paveras iespējas plašām interpretācijām, apgrūtinot būvniecības kontroli un tādējādi apdraudot sabiedrības tiesības uz drošām būvēm un kvalitatīvu dzīves vidi.
 

-

Iebilstam pret 13. punkta svītrošanu. Veicot projektēšanas sagatavošanas darbus, var būt kritiski svarīgi saņemt tehniskos noteikumus, tai skaitā, lai spētu projektēt būves novietojumu, kā arī noteikt būves realizācijas ekonomisko pamatotību. Lai novērstu iespēju tehnisko noteikumu izdevējiem manipulēt ar iespēju atteikt tehnisko noteikumu izdošanu, nepieciešams saglabāt esošo redakciju.

-

Lūdzam izteikt 18.1 punktu šādā redakcijā:
"18.1 Pirms būvprojekta izstrādāšanas veic projektēšanas sagatavošanas darbus. Līgumā par projektēšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt. Projektēšanas sagatavošanas darbi ietver izpētes veikšanu atbilstoši būvvietas un iecerētās būves konkrētajai situācijai, tai skaitā būvvietas inženierizpēti un gadījumos, kad plānota esošas būves atjaunošana, pārbūve, konservācija vai restaurācija – būves tehnisko apsekošanu.  Projektēšanas sagatavošanas darbi noslēdzas ar projektēšanas uzdevumu, kas pamatoti ar veikto izpēšu rezultātiem. Projektēšanas sagatavošanas darbus var iekļaut projektēšanas līgumā."

Pamatojums: lai uzsāktu projektēšanu, atkarībā no konkrētajiem apstākļiem, var būt nepieciešamas dažādas izpētes, ne tikai inženiertehniskā – piemēram, vēsturiskā, arhitektoniski mākslinieciskā, dendroloģiskā u.c., bez kā bieži vien nav iespējams definēt projektēšanas uzdevumu. Projektēšanas sagatavošanas darbu loģisks noslēgums ir projektēšanas uzdevuma sastādīšana.
 

-

Iebilstam pret autoruzraudzības likvidēšanu. Norādām, ka Ekonomikas ministrija nav pamatojusi, kādā veidā autoruzraudzības likvidēšana uzlabos būvniecības kvalitāti, būvju atbilstību būvniecības principiem,  padarīs būves drošākas sabiedrībai, ilgtspējīgākas, kā arī nav sniegusi datus, kas pamatotu anotācijā ietvertos apgalvojumus, ka autoruzraudzība ir instruments izmaiņu veikšanai un kļūdu labošanai. Uzsveram, ka it sevišķi esošu būvju gadījumā projekta risinājumu skaidrošana un papildus risinājumu izstrāde ir neatņemama būves realizācijas sastāvdaļa, kam ir jābūt ciešā kopsakarā ar iepriekš izstrādātajiem projekta risinājumiem un jāatbilst noteiktajiem projekta mērķiem. Tāpat bez valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem ir arī apjomīga mantojuma daļa – būves ar kultūrvērsturisku vērtību, kuru jēgpilnai attīstībai ir nepieciešama pastāvīga kompetenta darbu realizācijas uzraudzība. Uzsveram, ka autoruzraudzības likvidēšana būtiski palielinās būvvaldes resursu patēriņu, lai pie būvdarbu pabeigšanas pārliecinātos par veikto darbu atbilstību būvprojektam.
 

-

Nav atbalstāma cita būvniecības administratīvā procesa piemērošana tikai papildus būvdarbiem. Norādītajos gadījumos cits administratīvais process piemērojams visai būvniecības iecerei kopumā, jo būve ir vienots veselums, kur katrs no paredzētajiem darbiem var ietekmēt būvi kopumā, attiecīgi ikvienā gadījumā priekšroka dodama vienota paredzēto darbu kopuma iekļaušanai vienā iecerē un vienotai vērtēšanai.

-

Izteikt punktu redakcijā :
“12.6 Jaunbūvējamas būves gadījumā būves daļu var paredzēt kā būves kārtu, ja, izpildot arī citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, vienlaikus ar pirmo kārtu tiek nodotas ekspluatācijā arī visas būves nesošās un norobežojošās konstrukcijas (piemēram, sienas (tai skaitā fasāde apdare), jumts (tai skaitā iesegums), pārsegumi), kā arī iekšējo inženiertīklu stāvvadi, un turpmākās būvdarbu zonas ir nodalītas no būves daļas, kurā ir uzsākta tās ekspluatācija, kā arī tiek paredzēti pasākumi būves daļas lietotāju drošības nodrošināšanai. Jaunas dzīvojamās ēkas būvdarbi nav dalāmi pa kārtām.

Pamatojums:
Nepieciešams papildināt redakciju, nav iespējams nodot ekspluatācijā tikai nesošās konstrukcijas, un tas arī acīmredzami nav domāts, jo nesošā konstrukcija visbiežāk ir tikai karkass, bet redakcijā uzskaitītās ir NOROBEŽOJOŠĀS konstrukcijas. Tāpat ir nepieciešams, lai būtu izbūvēti vismaz iekšējo inženiertīklu stāvvadi, kas nodrošina iespēju tālāk telpas plānot lidzvērtīgi vienkāršotai atjaunošanai.

-

Lūdzam izteikt 15. punktu redakcijā:
“15. Būvvalde pirms būvatļaujas izdošanas var pieprasīt saņemt tehniskos noteikumus gadījumos, kad no tehnisko noteikumu prasībām atkarīgs būves novietojums, arhitektoniskais veidols vai iespējas izpildīt apbūves noteikumu prasības.”

Pamatojums: bieži vien zemes vienības apbūves iespējas – būves novietojums, apjoms, veidols, iespējas ievērot apbūves noteikumu prasības atkarīgas no izdoto tehnisko noteikumu prasībām, piemēram, piekļuves nodrošināšanas iespējām vai gadījumos, kad zemes vienību šķērso inženiertīkli, u.c. Šādos gadījumos, lai būvvalde varētu realizēt savu Būvniecības likuma 12. panta trīs prim daļā noteikto kompetenci, var būt nepieciešams pirms būvatļaujas izdošanas zināt tehnisko noteikumu prasības.

-

Izteikt 37. punktu šādā redakcijā:
“37. Ja vienas zemes vienības robežās vai vienā būvē atsevišķus objektus vai atsevišķas darbu zonas projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, ciktāl šo objektu būvniecības ierosinātājs ir viena un tā pati persona, zemes vienības ģenerālplāna izstrādāšanu  vai atsevišķās ieceres vienas būves ietvaros vada viens būvprojekta vadītājs, kura pienākums ir koordinēt zemes vienības apbūvi kopumā, vai koordinēt visu risinājumu vienas būves ietvaros savstarpējo saskaņotību.”

Pamatojums: jau iepriekš regulējums ir noteicis, ka vienas zemes vienības ietvaros projektējot vairākas būves, ir nepieciešams viens būvprojekta vadītājs, kurš koordinē visu zemes vienības apbūvi. Arvien sadrumstalojoties būvniecības regulējumam un paredzot dažādus atvieglotus procesus, dodot iespēju vienas būves ietvaros virzīt neierobežotu skaitu dažādu ieceru, praksē ir radusies situācija, ka esošās būvēs  darbi notiek haotiski un nesaskaņoti, daudzie būvprojekti satur savstarpēji pretrunīgus risinājumus, savukārt atsevišķu būtiski aspekti var palikt ārpus visām iecerēm, tādējādi apdraudot sabiedrības drošību. Tāpēc ir nepieciešams, ka šādos gadījumos tiek norīkots viens atbildīgais būvprojekta vadītājs, kurš ir atbildīgs par visu risinājumu savstarpējo saskaņotību un gala rezultāta atbilstību kā būvniecības principiem, tā arī būtiskajām prasībām būvēm.

-