Atzinums

Grozījumu mērķis ir novērst neskaidrības par to, kuras meliorācijas un lietusūdens savākšanas sistēmas ir uzskatāmas par “esošām” un attiecīgi — atbalstāmas investīciju projektos klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu ietvaros.
Praksē pašvaldības konstatējušas, ka:
Meliorācijas kadastrs ir nepilnīgs un daļēji novecojis, tādēļ daudzas vēsturiski izveidotas un faktiski funkcionējošas sistēmas tajā nav reģistrētas;
šo sistēmu atjaunošana bieži ir būtiska, lai novērstu plūdu riskus, krasta eroziju un lietusūdens uzkrāšanos apdzīvotās vietās;
šobrīd spēkā esošā noteikumu redakcija de facto izslēdz šādu sistēmu atjaunošanu, kas būtiski ierobežo pasākuma mērķa – pielāgoties klimata pārmaiņām – sasniegšanu.
Piedāvātā redakcija:
paplašina “esošu sistēmu” definīciju, iekļaujot arī vēsturiskās un funkcionējošās sistēmas, kuru esamība var tikt apliecināta ar geodēzisko uzmērījumu, būvprojektu vai citiem tehniskiem dokumentiem;
nodrošina vienlīdzīgas iespējas visām pašvaldībām, neatkarīgi no tā, cik pilnīgi to teritorijā ir aktualizēts Meliorācijas kadastrs;
veicina projektu praktisku īstenošanu, ļaujot atjaunot arī tās ūdensnovadīšanas infrastruktūras daļas, kas faktiski eksistē un pilda publiski nozīmīgas funkcijas, bet nav formāli reģistrētas;
balstās uz samērīguma un lietderības principiem, kā arī uz Senāta 2024. gada 13. marta sprieduma (SKA-9/2024) atziņām, ka pašvaldībai ir tiesības rīkoties sabiedrības interešu aizsardzībai, ja tā nodrošina koplietošanas sistēmu uzturēšanu.
Šī pieeja stiprina vides drošību un palīdz sasniegt ES fondu specifiskā atbalsta mērķi – pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku mazināšanu, nepalielinot administratīvo slogu pašvaldībām.

24.1. esošo meliorācijas sistēmu un lietusūdens savākšanas sistēmu atjaunošanu un vides pielāgošanu klimata pārmaiņām. Šā punkta izpratnē par esošām meliorācijas sistēmām un lietusūdens savākšanas sistēmām uzskata gan Meliorācijas kadastrā reģistrētās sistēmas, gan vēsturiski izveidotas un funkcionējošas sistēmas, kas pastāv kā inženierbūves neatkarīgi no to reģistrācijas Meliorācijas kadastrā, ja to esamība ir apliecināta ar geodēzisko uzmērījumu vai citiem tehniskiem dokumentiem:

Grozījumu mērķis ir nodrošināt iespēju pašvaldībām pilnvērtīgi īstenot projektus, kas vērsti uz klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanu, novēršot praktiski neizpildāmu prasību ierobežojumus attiecībā uz infrastruktūras izvietojumu.
Esošā redakcija paredzēja, ka ieguldījumus drīkst veikt tikai īpašumā, valdījumā vai ar apbūves tiesībām nostiprinātā nekustamajā īpašumā. Praktiski tas liedza atjaunot vai sakārtot vēsturiskās meliorācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmas, kas bieži šķērso vairākus privātpersonu zemesgabalus, uz kuriem apbūves tiesību nav iespējams nostiprināt.
Piedāvātā redakcija:
ievieš juridiski drošu un samērīgu risinājumu, kas ļauj veikt ieguldījumus trešo personu zemēs, ja ir saņemta rakstiska piekrišana;
nodrošina sabiedrības interešu ievērošanu, jo meliorācijas un lietusūdens sistēmas kalpo publiskai funkcijai – plūdu un erozijas risku mazināšanai;
atbilst Senāta 2024. gada 13. marta spriedumā (SKA-9/2024) paustajai judikatūrai, kas paredz, ka pašvaldībai ir tiesības veikt ieguldījumus koplietošanas meliorācijas sistēmās arī privātīpašumā, ja tas nepieciešams iedzīvotāju tiesību uz drošu un labvēlīgu vidi nodrošināšanai;
samazina administratīvo slogu, novēršot nepieciešamību mākslīgi nostiprināt apbūves tiesības uz līnijveida infrastruktūras objektiem;
nodrošina noteikumu atbilstību faktiskajai situācijai un veicina klimata adaptācijas pasākumu efektīvu īstenošanu pašvaldību teritorijās.

38. Pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt:
38.1. finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam ir apbūves tiesība;
38.2. šo noteikumu 17. punktā minētā sadarbības partnera īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā;
38.3. trešo personu īpašumā esošajos zemesgabalos, ja:
38.3.1. ir saņemta zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana būvprojekta īstenošanai;
38.3.2. ieguldījumi attiecas uz pašvaldības īpašumā vai turējumā esošām esošām meliorācijas sistēmām, pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmām vai lietusūdens novadīšanas sistēmām, kas pastāv kā vēsturiski izveidotas inženierbūves;
38.3.3. īstenojamās darbības ir nepieciešamas klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai vai publiskās vides aizsardzībai.

Grozījumu mērķis ir novērst praktiskas un juridiskas nepilnības attiecībā uz īpašuma tiesību nostiprināšanu infrastruktūras projektiem, kas īstenojami klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu ietvaros.
Esošā redakcija paredzēja pienākumu visos gadījumos nostiprināt īpašuma vai apbūves tiesības zemesgrāmatā, kas nav iespējams, ja:
infrastruktūra (piemēram, meliorācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmas) šķērso vairākus zemesgabalus,
vai arī zeme, uz kuras tās atrodas, pieder dažādām personām.
Šādās situācijās apbūves tiesību nostiprināšana uz katra zemesgabala būtu nesamērīga un administratīvi neizpildāma, īpaši līnijveida infrastruktūras gadījumos.
Piedāvātā redakcija:
ievieš izņēmumus, kas ļauj nemainīt īpašuma struktūru un vienlaikus nodrošina infrastruktūras saglabāšanos pašvaldības turējumā visā projekta dzīves cikla laikā;
paredz dokumentāru drošības mehānismu – pienākumu saglabāt zemes īpašnieku rakstiskas piekrišanas par būvniecību un uzturēšanu, nodrošinot tiesisku noteiktību un pārskatāmību;
saskaņo regulējumu ar 38. punkta jauno redakciju, kurā paredzēta iespēja veikt ieguldījumus trešo personu zemēs ar piekrišanu;
balstās uz Senāta 2024. gada 13. marta spriedumā (SKA-9/2024) nostiprināto atziņu, ka pašvaldība var veikt ieguldījumus koplietošanas meliorācijas sistēmās arī privātīpašumā, ja tas kalpo sabiedrības interesēm un vides aizsardzībai;
samazina administratīvo slogu un novērš projektu kavēšanos, vienlaikus saglabājot kontroli pār publisko ieguldījumu ilgtspēju un tiesisku aizsardzību.
Tādējādi grozījumi nodrošina sabalansētu pieeju starp publisko interešu aizsardzību un privātīpašuma neaizskaramību, veicinot klimata adaptācijas projektu efektīvu īstenošanu pašvaldībās.

39. Īpašuma, apbūves, valdījuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina, un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz projekta dzīves cikla laikā. Īpašuma, apbūves vai valdījuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā, izņemot šādus gadījumus:
39.1. ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes -- finansējuma saņēmēja -- pārvaldīšanā;
39.2. ja infrastruktūras objekti ir līnijveida inženierbūves (meliorācijas sistēmas, lietusūdens novadīšanas sistēmas), kas šķērso vairākus zemesgabalus un attiecībā uz kurām nav iespējams nostiprināt apbūves tiesības. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka infrastruktūras objekti paliek tā turējumā un saglabā dokumentārus pierādījumus par zemes īpašnieku piekrišanu šo noteikumu 38.3.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā;
39.3. ja infrastruktūras objekti atrodas trešo personu zemesgabalos saskaņā ar šo noteikumu 38.3. apakšpunktu.

Grozījuma mērķis ir radīt skaidru tiesisko pamatu pašvaldībām īstenot klimata pārmaiņu pielāgošanās projektus gadījumos, kad meliorācijas vai lietusūdens novadīšanas sistēmas atrodas uz privātpersonu zemes.
Praksē lielākā daļa vēsturisko ūdensnovadīšanas un meliorācijas sistēmu šķērso vairākus zemesgabalus, kas pēc zemes reformas nonākuši dažādu īpašnieku rīcībā. Šādos gadījumos apbūves tiesības nostiprināšana katrā zemesgabalā ir neproporcionāla, administratīvi sarežģīta un finansiāli apgrūtinoša, līdz ar to šobrīd spēkā esošie noteikumi faktiski liedz īstenot būtiskus infrastruktūras uzlabojumus.
Piedāvātā redakcija:
nodrošina juridisku skaidrību un samērīgumu, paredzot, ka ieguldījumi šādās sistēmās ir atbalstāmi, ja ir saņemta zemes īpašnieku rakstiska piekrišana;
ievieš drošības mehānismu, nosakot pienākumu pašvaldībai pamatot projekta sabiedrisko nozīmi un saistību ar klimata riska mazināšanu;
nodrošina sabiedrības interešu ievērošanu, jo meliorācijas un lietusūdens sistēmas kalpo kā koplietošanas infrastruktūra, kas aizsargā gan pašvaldības, gan privāto īpašumu pret applūšanu un citiem klimata riskiem;
balstās uz Senāta 2024. gada 13. marta spriedumā (SKA-9/2024) paustajām atziņām, kurās atzīts, ka pašvaldībai ir tiesības veikt ieguldījumus koplietošanas meliorācijas sistēmās arī privātīpašumos, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs;
veicina ES fondu līdzekļu efektīvu izmantošanu, novēršot situācijas, kurās projekti tiek noraidīti formālu īpašuma ierobežojumu dēļ, nesasniedzot programmas mērķi — klimata pielāgošanos un risku mazināšanu.
Tādējādi jaunais 24.^1 punkts nodrošina tiesisku, praktisku un sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu, kas ļauj pašvaldībām reāli īstenot plūdu, erozijas un citu klimata seku mazināšanas pasākumus, vienlaikus respektējot privātīpašuma tiesības.

Papildināt noteikumus ar jaunu punktu pēc 24. punkta
Jauns 24.^1 punkts:
24.^1 Šo noteikumu 24.1.1., 24.1.2. un 24.1.3. apakšpunktā minēto meliorācijas sistēmu un lietusūdens novadīšanas sistēmu atjaunošana un pārbūve, ja tās daļēji vai pilnībā atrodas uz trešo personu zemesgabaliem, ir atbalstāma, ja:
24.^1.1. ir saņemta attiecīgo zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju rakstiska piekrišana būvprojekta īstenošanai;
24.^1.2. finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā pamato, ka sistēmas atjaunošana ir nepieciešama klimata pārmaiņu radīto risku (applūšanas, erozijas u.c.) mazināšanai vai publiskās vides aizsardzībai; infrastruktūras objekts ir publiski pieejams un izveidots sabiedrības interesēs.
 

Grozījumu mērķis ir novērst pretrunīgu interpretāciju starp “teritorijas labiekārtošanas izmaksām” un “zaļās” un “zilās” infrastruktūras izveides izmaksām, kas līdz šim radījusi atšķirīgu pieeju projektu vērtēšanā un īstenošanā.
Pašvaldību pieredze liecina, ka:
vērtēšanas gaitā teritorijas labiekārtošanas izmaksas bieži tika interpretētas kā “zaļās infrastruktūras” izveide, tādējādi nepamatoti ierobežojot šo pasākumu apjomu līdz 10 % no projekta kopējām izmaksām;
tas kavēja būtisku klimata pielāgošanās risinājumu (piemēram, lietusdārzu, mitrāju, dīķu, apstādījumu) īstenošanu, kas ir noteikumu 24.3. apakšpunktā minētās pamatdarbības, nevis sekundāri labiekārtošanas elementi;
šī neskaidrība radīja nevienlīdzīgu attieksmi starp projektu iesniedzējiem un apgrūtināja objektīvu vērtēšanu.
Piedāvātā redakcija:
nodala funkcionālos un estētiskos labiekārtošanas elementus, precīzi nosakot, ka “zaļās” un “zilās” infrastruktūras izveide tiek uzskatīta par atsevišķu atbalstāmo darbību un nav pakļauta 10 % ierobežojumam;
definē, kas ietilpst labiekārtošanas izmaksās – dekoratīvi un vizuāli uzlabojumi, kas neietekmē projekta funkcionālo rezultātu;
nodrošina vienotu izpratni visām pašvaldībām un vērtētājiem, mazinot administratīvo slogu un domstarpību risku projektu īstenošanas laikā;
stiprina programmas mērķtiecīgumu, ļaujot pilnvērtīgi īstenot dabā balstītus risinājumus klimata pārmaiņu pielāgošanai, vienlaikus saglabājot finanšu disciplīnu attiecībā uz sekundārajām izmaksām.
Tādējādi grozījumi precizē atbalstāmo izmaksu klasifikāciju, nodrošina vienlīdzīgus nosacījumus projektu vērtēšanā un sekmē noteikumu atbilstību to faktiskajam mērķim – pielāgot publisko infrastruktūru klimata pārmaiņām, nevis tikai labiekārtot teritorijas estētiski.

28.5. teritorijas labiekārtošanas un invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas, kā arī kaitēkļu apkarošanas pasākumu izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šā punkta izpratnē teritorijas labiekārtošanas izmaksas neietver šo noteikumu 24.3. apakšpunktā minēto "zaļās" un "zilās" infrastruktūras izveidi, kas tiek uzskatīta par atsevišķu atbalstāmo darbību un nav pakļauta šajā punktā noteiktajam 10 procentu ierobežojumam. Teritorijas labiekārtošanas izmaksas ietver ar projekta infrastruktūras objektu funkcionalitāti tieši nesaistītus papildu labiekārtošanas elementus (piemēram, dekoratīvos stādījumus, soliņus, atkritumu urnas, informatīvās norādes), kas uzlabo teritorijas estētisko kvalitāti.