Atzinums

Zemkopības ministrija nevar atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” tālāku virzību, kamēr Latvijas normatīvo aktu sistēmā nav nostiprināti definīciju skaidrojumi un nav noteikti saprotami un skaidri kritēriji un izveidota to mērīšanas sistēma direktīvā 2024/1203 ietvertiem un Krimināllikumā pārņemtiem jēdzieniem, tostarp, augsta vides kvalitāte, ievērojama lieluma vai vidiskās vērtības ekosistēmā, neatgriezenisks vai ilgs plašs kaitējums, būtisks kaitējums, ievērojams kaitējums u.c. Šo terminu neskaidrais pielietojums un liela interpretācijas iespējamība rada augstus riskus Krimināllikuma piemērošanai pat pie atļautas saimnieciskās darbības.

Likumprojekts  ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību (turpmāk – Direktīva). Atbilstoši Direktīvas preambulas (8) punktam, dalībvalstīm savos tiesību aktos ir uzlikts par pienākumu paredzēt kriminālsodu par smagiem Eiropas Savienības vides aizsardzības tiesību aktu pārkāpumiem, vienlaikus saglabājot, dalībvalstīm izvēles brīvību izmantot administratīvos sodus vai kriminālsodus. Nosakot kriminālatbildību par konkrētu prettiesisku rīcību, jānodrošina detalizēta noziedzīgu nodarījumu definēšana un ir jāsaskaņo sodu veidi un līmeņi. Preambulas (46) punktā noteikts: “dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu skaidri jānosaka administratīvo tiesību un krimināltiesību izpildes panākšanas tvērums attiecībā uz nodarījumiem pret vidi. Piemērojot valsts tiesību aktus, kas transponē šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kriminālsodu un administratīvo sodu piemērošanā tiek ievēroti Hartas principi, tostarp tādu procedūru aizliegums, kuras neatbilst principam ne bis in idem”.
Vienlaikus ar likumprojektu tiek virzīts apstiprināšanai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (25-TA-2351), kas paredz papildināt to ar jaunu 23.2 pantu, nosakot, kādos gadījumos iestājas atbildība par Krimināllikuma XI nodaļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pret dabas vidi, ar kuru radīts būtisks kaitējums. Piedāvātā normas redakcija atsaucas uz jau šobrīd minētā likuma 23. pantā paredzētiem gadījumiem, un tas paredz, ka būtisks kaitējums konstatējams, ja “noziedzīgais nodarījums varēja izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai izraisīja vai varēja izraisīt  ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei, ievērojamu kaitējumu jūras videi, vai virszemes ūdensobjektu ekoloģiskajam stāvoklim vai ekoloģiskajam potenciālam, vai pazemes ūdensobjektu kvantitatīvajiem rādītājiem vai ievērojamu kaitējumu ekosistēmai, dzīvotnei, dzīvniekiem vai augu sugām”.
Iepriekšminētajā normas redakcijā minētie kritēriji radītā kaitējuma novērtēšanai ir absolūti nekonkrēti, nav saprotams, kā nosakāms, piemēram, “ievērojams kaitējums virszemes ūdensobjektu ekoloģiskajam potenciālam vai ekosistēmai, ko varēja izraisīt noziedzīgais nodarījums”, tāpat ne likumprojektā, ne anotācijā nav norādīts, kādu iestāžu vai amatpersonu kompetencē būs izvērtēt kaitējuma apmēru un sniegt atbilstošu atzinumu par to (salīdzinājumam skatīt esošo likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 1.un 3. pielikumu). Tāpat nav skaidrs kas ir "ekoloģiskais potenciāls", kāda ir tā mērvienība, kādā laika periodā mēra ietekmi, zinot, ka atsevišķi iepriekš meliorēti upju posmi šobrīd tiek atzīti par biotopiem. Atzīmējams, ka spēkā esošais likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” paredz noziedzīgo nodarījumu iedalījumu pēc apmēra - neliels, ievērojams, liels vai pēc radītā kaitējuma rakstura - maznozīmīgs nodarījums, būtisks kaitējums vai smagas sekas, pamatojoties uz skaidriem un konkrētiem kritērijiem, taču jēdziena “ievērojams kaitējums” skaidrojums un kritēriji nav atrodami ne esošajā likumā, ne arī piedāvātajos to grozījumos. Ievērojot minēto, nav atbalstāma likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” papildināšana ar projektā piedāvāto normu, kura var būt dažādi interpretējama un neparedz konkrētus kritērijus, kā arī iesaistīto institūciju kompetenci, nosakot noziedzīgu nodarījumu rezultātā radītu būtisku kaitējumu dabas videi.
Grozījumi KL paredz papildinājumus un izmaiņas Krimināllikuma XI nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi, gan palielinot maksimālā brīvības atņemšanas soda apmērus, gan nosakot kriminālatbildību par tādiem nodarījumiem, kas līdz tam likumā nebija paredzēti, tai skaitā arī jaunu kvalificējošu pazīmi – [nodarījums] iznīcina ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēmu, vai dzīvotni aizsargājamā teritorijā, vai rada tai neatgriezenisku vai ilgu plašu kaitējumu, vai rada gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisku vai ilgu plašu kaitējumu (turpmāk – ievērojami plašais kaitējums). Šeit būtu atzīmējami šādi apsvērumi:
ir paredzēts lielāks maksimālais brīvības atņemšanas sods par nodarījumiem, kuru rezultātā iestājušās smagas sekas vai radīts būtisks kaitējums, taču šo sodu apmēri jau ir tik ievērojami, ka rodas šaubas, vai tie ir samērīgi un atbilstoši sodiem, kas paredzēti par vismaz aptuveni salīdzināmiem nodarījumiem ar līdzīga apmēra sekām, piemēram, nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību. Vienlaikus nav saprotami iemesli, kuru dēļ nav pastiprināta atbildība par tīšu meža dedzināšanu, ja izraisītas smagas sekas vai būtisku kaitējumu, vai patvaļīgu koku ciršanu, izraisot smagas sekas (Krimināllikuma 107. – 109. pants);
vairākos Krimināllikuma pantos, piemēram, 96., 99., 102., 109.1, 114., 115., 115.3 paredzēts noteikt kvalificējošo pazīmi – ievērojami plašais kaitējums. Kā jau iepriekš norādīts, likumā nav skaidrojuma un konkrētu kritēriju, kā šāda veida kaitējums nosakāms un kā kompetencē tas ietilpst, tādēļ šīs pazīmes un līdz ar to noziedzīga nodarījuma sastāva esības konstatēšana var būt problemātiska un atkarīga no lēmuma pieņēmēju subjektīvajiem ieskatiem, kas nav pieļaujams. Papildus jāatzīmē, ka likumprojektā “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” paredzētajos grozījumos ievērojami plašais kaitējums faktiski ir iekļauts būtiskā kaitējuma kritēriju (pazīmju) aprakstā. Paturot vērā minēto, nav sistēmiski pareizi paredzēt smagāku sodu par ievērojami plašā kaitējuma radīšanu, ja šāda nodarījuma kaitīguma pakāpe netiek atsevišķi definēta likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”;
iepazīstoties ar grozījumiem KL, nav pārliecības, ka paredzētajos par noziedzīgām atzīstamo darbību aprakstos ir ievērots direktīvas (ES) 2024/1203 2. punktā norādītais, ka “rīcība ir noziedzīgs nodarījums, ja tā ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu”, kas nozīmē, ka Krimināllikuma attiecīgajā pantā jābūt norādei uz tīšu darbību. Piemēram, piedāvātā 109.1 panta, kā arī 115. panta redakcija attiecībā uz aizsargājamo sugu īpatņu nonāvēšanu, iznīcināšanu vai dzīvotņu/biotopu bojāšanu nesatur norādi uz tīšu, apzinātu darbību. Tādējādi persona tiek pakļauta kriminālatbildības riskam par tādu darbību un tās sekām, kuras neatbilst daudzām, dažādām un sarežģītām prasībām. Piemēram, spēkā esošajos aizsargājamo sugu sarakstos ir iekļauti vairāki simti sugu, taču daudzas no tām (sēnes, sūnas, ķērpji, bezmugurkaulnieki) ir tik mikroskopiski vai to dzīvesveids ir tāds, ka, pat zinot par to klātbūtni, dabā tos ir gandrīz vai neiespējami kaut vai pamanīt arī ar palielināmo stiklu, kur nu vēl atpazīt. Tajā pašā laikā šādas sugas un to dzīvotnes neapšaubāmi var tikt ietekmētas, ja tās atrodas vietās, kur tiek veikta mežsaimnieciskā darbība;
jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti krasas viedokļu atšķirības par zemes apsaimniekošanas, tai skaitā mežsaimniecības un vides mijiedarbību, trūkst vienotas pieejas un izpratnes ne tikai starp darbības veicējiem un kontrolējošām iestādēm, bet arī starp dažādām valsts iestādēm. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (turpmāk - LVM) ir  iesaistīta tiesvedībā saistībā ar 2020. – 2021. gada ziemā veikto koku ciršanu dabas liegumā “Ances purvi un meži”, lai nodrošinātu dabisko brauktuvju atbilstību ugunsapsardzības vajadzībām un uzlabotu ugunsdrošību lieguma teritorijā. Neraugoties uz to, ka iepriekš šāda darbība Valsts meža dienesta rīkotā seminārā ar daudzu iestāžu pārstāvju piedalīšanos tika atzīta par atbilstošu gan lieguma izmantošanas un aizsardzības noteikumiem, gan dabas aizsardzības plānam un koku ciršana tika veikta saskaņā ar izsniegtajiem apliecinājumiem, Dabas aizsardzības pārvalde vēlāk veica pārbaudes, aizliedza izvest ciršanas laikā sagatavotos kokmateriālus, kā arī uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu par īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes postīšanu (nocirstas priedes stumbrā tika konstatētas pazīmes, kas liecina par sugas klātbūtni), kā arī informēja Valsts vides dienestu, kas pret LVM uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu par darbības veikšanu, neveicot nepieciešamo novērtējuma procedūru. Neraugoties uz Valsts meža dienesta publiski pausto viedokli, Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests uzskata, ka LVM veiktā darbība ir bijusi prettiesiska.
LVM ir saņēmusi arī administratīvo sodu par aizsargājamās sūnu sugas dzīvotnes postīšanu, veicot mežizstrādi, kur konkrētajā teritorijā bija Valsts meža dienesta izsniegts koku ciršanas apliecinājums LVM. Saistībā ar šo lietu izskatīšanu praksē arī tika konstatēta problemātika – amatpersonu lēmumu pamatošana ar subjektīvu viedokli, kādi ir minimālie kritēriji, lai vieta, kur konstatēta sugas klātbūtne, tiktu atzīta par dzīvotni, nevis, piemēram, atradni, informācijas/pētījumu neesamība par aizsargājamo sugu izplatību, stāvokli un tā izmaiņām. Iestādes lēmumā tika ietvers šāds formulējums: “kailās apaļlapes dzīvotne 62. kvartāla 3. nogabalā ir būtiska dzīvotnes sastāvdaļa”;
Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr. 396 “Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” iekļautas 27 zīdītāju sugas, 96 putnu sugas, 3 rāpuļu sugas, 6 abinieku sugas, 142 bezmugurkaulnieku sugas, 231 ziedaugu un paparžaugu sugas, 139 sūnu sugas, 60 ķērpju sugas un 66 sēņu sugas. Daudzas no šīm sugām Latvijā ir plaši izplatītas, piemēram, parastais plakanstaipeknis (Diphasiastrum complanatum), gada staipeknis (Lycopodium annotinum) u.c. staipekņu sugas, kailā apaļlape (Odontoschisma denudatum), meža silpurene (Pulsatilla patens), laksis (Allium ursinum) u.c. Lai izvairītos no kriminālsoda, meža īpašniekiem būtu jāveic katra kvadrātmetra pilnīga inventarizācija, lai pārliecinātos, ka konkrētajā vietā nav neviena no īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā iekļautajām sugām. Valsts datu bāze informācija attiecībā uz aizsargājamām sugām ir nepilnīga un valsts pārliek sugu identificēšanu un aizsargāšanu uz meža īpašnieku izmaksām, kas ir nesamērīgi un dārgi. Pat Dabas aizsardzības pārvaldes realizētajā dabas skaitīšanas projektā, ko veica sertificēti dabas eksperti par ES finansējumu, īpaši aizsargājamu sugu identificēšana tika veikta fragmentāri, konstatējot ES nozīmes biotopus, bet neatspoguļojot pilnvērtīgi aizsargājamu sugu klātbūtni.Veicot meža apsaimniekošanas darbības (piemēram, vētras radīto postījumu likvidēšanu, kukaiņu postījumu likvidēšanu u.c. bojājumu likvidēšanu) aizsargājamās teritorijās, meža īpašnieki pakļaus sevi augstam riskam tikt sodītam ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Latvijas Republikas normatīvie akti salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm vides aizsardzības jomā ir ļoti stingri un detalizēti, kā arī atsevišķas normas ir ļoti plaši interpretējamas. Bieži izplatīts sabiedrības vidū ir arī laksis (Allium ursinum), ko iedzīvotāji uztver kā nekoksnes vērtību, kuru lietot uzturā. Laksis ir noteikta kā aizsargājama suga, kas nozīmē, ka tā lietošana var novest pie kriminālatbildības ikvienu sabiedrības locekli, kas to ir ieguvis.

-

Netbalstām šī panta grozīšanu, jo nav saprotams, kā tas tiks piemērots.   Krimniāllika 96., 109.pants. un 114.pants un likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 1.pielikums "Kritēriji, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā" nosaka savstarpēji pārklājušas normas un atšķirīgi formulētus terminus. Nepieciešams visus šos pantus pārskatīt un precizēt atbilstoši direktīvas nosacījumiem. Vienlaikus iesakām izvērtēt visus Krimināllikuma pantus, kurus var attiecināt uz pārkāpumiem meža vidē.

Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir paredzētas darbības, kurām ir jāveic ietekmes uz vidi vērtēšanu, proti, aprīkojuma, iekārtas un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, projekta īstenošana, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, cilvēka darbības neskartu vai mazpārveidotu teritoriju un ainavu ietekmēšana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi. Ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātā tiek iztrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai darbību aizliegšanai. Ievērojot, ka likumdevējs tiesību aktos ir noteicis rīcības, kuras ir jāveic noteiktos gadījumos pirms darbībām, kas var būtiski ietekmēt vidi, kriminālsods būtu jāparedz tikai par smagiem tiesību aktu pārkāpumiem (kā minēts Direktīvas preambulas (8) punktā), kas veikti, piemēram, neievērojot ietekmes uz vidi iekļautos nosacījumus un tādējādi radot būtisku, neatgriezenisku kaitējumu videi un cilvēkam.
Normatīvo aktu tulkošanā, ko veic kompetentās institūcijas, ir dažādi viedokļi, kas noved pie atšķirīgas vai pat nepamatotas normas piemērošanas. Tāpēc  likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (25-TA-2349) piedāvātie grozījumi nav atbalstāmi, kamēr nav noteikti konkrēti kritēriji, kā arī iesaistīto institūciju kompetence, nosakot noziedzīgu nodarījumu rezultātā radīto kaitējumu videi, kā arī precizēti nodarījumu sastāvu apraksti par tīši un aiz neuzmanības izdarītiem nodarījumiem. Tāpat izvērtējama nepieciešamība precizēt normas, kuras var būt piemērojamas, identificējot Krimināllikumā paredzētos noziedzīgus nodarījumus pret vidi, lai izslēgtu to interpretēšanas iespējas atkarībā no lēmuma pieņēmēju subjektīviem ieskatiem, nepamatoti iesaistot personas kriminālprocesos.

-

Ierosinām precizēt 109.1 panta redakciju, nosakot regulējuma jomu, uz kuru tas attiecas. Vēršam uzmanību uz to, ka šim pantam jāparedz tādi nosacījumi, kas būtu līdzvērtīgi piemērojami attiecībā gan uz Eiropas Savienībā ražotiem produktiem, gan ārpus Eiropas Savienības ražotiem produktiem. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz vides aizsardzības prasībām jau ir noteikta atbildība par šo prasību neievērošanu, nav nepieciešams šajā pantā to dublēt. Ņemot vērā šos apsvērumus, 109.1 panta otrā daļa nav nepieciešama.

Krimināllikuma 109.1 pantā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem par meža produktu un no tiem iegūtu izstrādājumu (liellopu izcelsmes produktu, kakao, kafijas, palmu eļļas, kaučuka, sojas, koksnes) nelikumīgu laišanu tirgū, piedāvāšanu, pārdošanu, importēšanu, eksportēšanu vai pieejamības nodrošināšanu, ja tie neatbilst vides aizsardzības prasībām un izdarīti ievērojamā apmērā.
Prasības koksnes produktu laišanai tirgūt izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Eiropas Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 jeb tā saukta Atmežošanas regula  (saīsinājums no angļu valodas – EUDR European Union Deforestation Regulation). Atmežošanas regulas mērķis ir nodrošināt, ka konkrētas preces un produkti ir izsekojami un ražoti/audzēti, neizraisot atmežošanu (mainīts zemes lietošanas veids no meža uz lauksaimniecisko ražošanu) un meža degradāciju. Atmežošanas regulas piemērošana tiks uzsākta 2025. gada 30. decembrī vidējiem un lieliem uzņēmumiem, savukārt sīkiem (mikro) un maziem uzņēmumiem Atmežošanas regula tiks piemērota vēl 6 mēnešus vēlāk - no 2026. gada 30. jūnija.
Atbilstoši Atmežošanas regulas 3.panta prasībām, attiecīgās pirmpreces un attiecīgos izstrādājumus drīkst laist tirgū, darīt pieejamus tirgū un eksportēt, ja:
tie ir neatmežojoši,
tie ražoti saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem, un
uz tiem attiecas pienācīgas pārbaudes paziņojums.
Krimināllikumā nav iekļauti kritēriji, kas dotu iespēju novērtēt vides aizsardzības prasību pārkāpumus ievērojamā apmērā. Piemēram, nav skaidrs, vai juridiskām personām, kas būs veikušas saimniecisko darbību visā Latviju un tirgū gada laikā laidušas 6 līdz 7 milj.m3 koksnes, bet tā paša gada laikā būs saņemti dažādi administratīvie pārkāpumi, piemēram, par sabrauktu skudru pūzni, kopšanas cirtēs pārsniegtu kritisko škērslaukumu, savlaicīgi nenolīdzinātām risēm, krautuvē neatbilstoši nokrautiem sortimentiem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kuriem notecējis derīguma termiņš u.c. tiesību aktu pārkāpumiem šo nodarījumu vērtēs kumulatīvi, piespriežot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Atbilstoši Atmežošanas regulai, ja meža īpašnieks tiks administratīvi sodīts pār kādu no tiesību aktu pārkāpumiem un konkrēto sodu būs samaksājis, tad koksni ES tirgū drīkstēs realizēt un to uzskatīs par atbilsošu Atmežošanas regulas prasībām.

Ierosinām likumprojekta 109.1 pantu izteikt sādā redakcijā:

109.1 pants.  Noteiktu izejvielu un no tām iegūtu izstrādājumu nelikumīga laišana tirgū.
(1) Par tādu lauksaimniecības vai meža produktu un no tiem iegūtu izstrādājumu (liellopu izcelsmes produktu, kakao, kafijas, palmu eļļas, kaučuka, sojas, koksnes) nelikumīgu laišanu tirgū, piedāvāšanu, pārdošanu, importēšanu, eksportēšanu vai pieejamības nodrošināšanu, ja tie neatbilst Eiropas Savienības normatīvā regulējuma par atmežošanu un meža degradāciju prasībām, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.