Atzinums

1.Saistībā ar 5.panta pirmās daļas 10. punktā noteikto aizliegumu “10) lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījumus atcelt tik īsā termiņā, ka nav pamatoti sagaidāms, ka piegādātājs radīs alternatīvu veidu, kā realizēt vai izmantot minētās preces. Par īsu termiņu vienmēr uzskatāms termiņš, kas ir īsāks par 30 dienām;” un citām likumā noteiktajām prasībām ir nepieciešams sniegt definīciju jēdzienam “preču pasūtījums”, jo puses to bieži vien interpretē dažādi. Tādējādi pircējs var izdarīt ilgtermiņa pasūtījumu, un tā ražošanu attiecīgi nodrošina piegādātājs, tomēr faktiskajai piegādei var tikt pieprasīts ievērojami mazāks apjoms. Tas nozīmē, ka piegādātajam veidojas liels apjoms saražotas preces, ko tas nevar realizēt saprātīgos termiņos un arī nevar pieprasīt, lai otra līgumslēdzēja puse pilda savu apņemšanos.
Pašlaik viena puse pasūtījumu bieži vien uztver kā elektroniskajā sistēmā ievietotu preces piegādes pieprasījumu, bet otra puse – kā vienošanos ilgākā laika posmā par piegādājamās preces apjomiem.
Tādējādi ar lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījumu būtu jāsaprot tas preču apjoms, par kura piegādi puses iepriekš ir vienojušās, un ne  apjoms, kura pieprasījums ievietots elektroniskajā pasūtīšanas sistēmā, un pircējam nebūtu pienākums uzturēt preču krājumus, lai nodrošinātu preču piegādes, par kura apjomu nav panākta vienošanās vismaz 30 dienas pirms šo preču piegādes dienas.
2. Daudzos gadījumos sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumiem tiek noteiktas tikai piegādātājiem, tādējādi pamatā tiek radīta situācija, ka pircējs var brīvi neievērot līguma nosacījumus un  nenest nekādu atbildību par līguma pārkāpumiem. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka soda sankcijas nevar būt vienpusējas un vērstas tikai uz piegādātāju.
Patreizējā 5.panta pirmās daļas 6. punkts nenosaka soda sankciju  skaitlisko vērtību un gadījumus, kad tās var tikt piemērotas. Tādējādi ir radusies situācija, ka par līguma nosacījuma pārkāpumiem tiek piemērotas sankcijas, kas pārsniedz godprātīgus līgumslēdzēju sadarbības principus un atsevišķos gadījumos var kalpot par nepamatotu peļņas avotu pircējam.
Arī Konkurences padome uz pastāvošām problēmām attiecībā uz mazumtirgotāju sankciju piemērošanu piegādātājiem ir vērsusi uzmanību tirgus uzraudzībā “Par mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem par līguma noteikumu pārkāpumiem”, kur  norādīts, ka līgumos nav iekļauti nosacījumi, kur vērtēts piemēroto līgumsodu taisnīgums un pamatotība katrā konkrētajā gadījumā. Kā arī bieži tiek norādīta soda augstākā robeža, un netiek izvērtēts vai piegāde ir notikusi daļēji un vai piegādātajam ir iespēja atteikties no piegādes vai daļas piegādes.
Papildus Eiropas Komisija savā ikgadējā novērtējumā par negodīgām tirdzniecības praksēm ir norādījusi, ka tās visbiežāk pārtikas piegādes ķēdē ir sastopamas tieši mazumtirdzniecības un piegādātājā  ķēdes posmā.
Tāpēc priekšlikums paredz noteikt maksimālo pieļaujamo sankcijas apjomu, un ka soda  sankcijas.nav piemērojamas situācijās, kad nav veikts lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījums. Kā arī papildināt ar jaunu aizliegtu negodīgu tirdzniecības praksi mazumtirgotājiem, ka soda sankcijas nepiemēro gadījumos, ja sankcijām pakļauto  preču vērtība nepārsniedz 10 procentu no kopējās lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījuma vērtības, vai, ja piegādātājs nepiegādā preces, kas pārsniedz apjomu, par kuru puses ir vienojušās   pārdošanas veicināšanas pasākuma ietvaros , vai ja preču pasūtījums veikts  termiņā, kas ir īsāks par 30 dienām pirms šo preču piegādes dienas.
3. Apjoma atlaides piemērošana ir arhaisms, kas apgrūtina vienošanos par cenu, par kuru piegādātājs piegādā preces pircējam. Nosakot pārdošanas cenu, ir jāņem vērā apstāklis, ka, palielinoties piegādātajam apjomam, samazināsies cena, par kuru tiks piegādātas preces, un atsevišķos gadījumos tas var sasniegt līmeni, kas segs tikai preces ražošanas izmaksas. Tādējādi ir nepieciešams paredzēt, ka situācijās, kad puses vienojas par apjoma atlaidi, tās piemērošana ir ekonomiski pamatota un arī piegādātājam ir finansiāls ieguvums no palielināta preču piegādes apjoma finansiāls ieguvējs ir arī piegādātājs.
4.Spēkā esošie likuma nosacījumi ļauj piegādātājam un pircējam brīvi vienoties par loģistikas pakalpojumiem, tomēr piegādātāji norāda, ka šis nosacījums tiek pārkāpts un par loģistikas pakalpojumiem tiek iekasēta maksa netiešā veidā arī gadījumos, kad prece ir jau nonākusi pircēja valdījumā, un pēc būtības tas ir pārkāpums. Nosakot, ka šāda prakse ir aizliegta vienošanās, tiks vienkāršota mazumtirgotāja un piegādātāju savstarpējā sadarbība, jo par loģistikas izmaksām būs atbildīga tā puse, kuras pārvaldībā attiecīgajā brīdī ir lauksaimniecības un pārtikas prece.
5. Pašlaik likums aizliedz pircējam pieprasīt samaksu par reklāmu, ja vien starp pircēju un piegādātāju līgumā nav skaidri noteikti attiecīgie sadarbības nosacījumi. Vienlaikus likuma 5. panta trešā daļa noteic, ka pircējam ir pienākums piegādātajam sniegt pamatojumu par izmaksām.Tomēr pārtikas ražotāji ir norādījuši, ka mēdz būt gadījumi, kad tiek pieprasīta samaksa par tādām reklāmas darbībām, bet tas nav savienojams ar godprātīgām sadarbības attiecībām, kā arī tiek salīdzināti dati par piegādātāju reklāmas izmaksām un, pamatojoties uz to lielumu, tiek pieņemti lēmumi par sadarbību vai konkrētas lauksaimniecības un pārtikas preces iekļaušanu sortimentā. Vienlaikus piegādātajam netiek sniegta informācija par pircēja daļu konkrētajā reklāmas pasākumā. 
Arī Konkurences Padome savā dokumentā “Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzība” ir norādījusi, ka, vienojoties par tirgvedības jeb mārketinga pakalpojumu izmaksām, pircējam jānosaka to godprātīga sadale, lai izvairītos no riska, ka iepirkuma varas apstākļos piegādātājs būtu spiests uzņemties segt nepamatotu daļu no minētām izmaksām.
Tādēļ nepieciešams papildināt 5. panta trešo daļu ar nosacījumu, ka pircējam ir pienākums sniegt informāciju par tā ieguldījumu daļu attiecīgajos pasākumos.
6. Lai pasargātu regulāros svaigu dārzeņu un ogu piegādātājus no iespējas piespiedu kārtā slēgt vienošanas, kad tie piekrīt samaksas termiņam, kas ir garāks par 20 dienām, ir nepieciešams precizēt 5. panta piekto daļu, nosakot, ka jebkurā gadījumā par svaigu dārzeņu un ogu piegādi ir jāsamaksā 20 dienu laikā. Pašreizējā prakse liecina, ka atruna, kas paredz, ka puses var vienoties par citu norēķinu termiņu, tiek izmantota ļaunprātīgi, piespiežot piegādātājus slēgt vienošanos par garākiem norēķinu termiņiem.
7. Kā norādījuši piegādātāji, negodīgas tirdzniecības prakse bieži tiek uzspiesta, izmantojot citus saziņas līdzekļus, tāpēc tās netiek fiksētas rakstveida līgumos. Šī iemesla dēļ likumā jāietver norma, ka par oficiālu ir uzskatāma jebkura veida komunikācija starp pircēju un piegādātāju. Tas attiektos ne tikai uz rakstveida līgumiem, bet arī uz sociālās saziņas rīkiem, piemēram, WhatsApp, un uz telefonsarunām.
8. Lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji ir norādījuši, ka pircēji bieži vienpusēji nosaka, vai piegādātās preces atbilst līguma nosacījumiem. Tā tiek ierobežotas piegādātāju tiesības izmantot neatkarīgu ekspertu slēdzienu par preču atbilstību. Tādēļ ir nepieciešams noteikt, ka šādas vienpusējas darbības nav pieļaujamas un ir uzskatāmas par negodīgu tirdzniecības praksi.
 

Papildināt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu  sekojoši:1. Papildināt 1. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā: "8) lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījums – uz līguma pamata piegādājamais preču apjoms, par kura piegādi puses iepriekš ir vienojušās".2. Izteikt 5. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:"6) noteikt vienpusējas, netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu.Par netaisnīgu un negodīgu sankciju vienmēr uzskatāma sankcija, kas pārsniedz piecus procentus no sankcijai pakļautās lauksaimniecības un pārtikas preces vērtības.Sankcijas nav atļauts piemērot, ja nav bijis lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījuma.".Un papildināt 5. pantu ar  5.¹ daļu šādā redakcijā:"Lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs soda sankcijas nepiemēro, ja sankcijām pakļauto lauksaimniecības un pārtikas preču vērtība nepārsniedz 10 procentu no kopējās lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījuma vērtības, ja piegādātājs nepiegādā preces, kas pārsniedz apjomu, par kuru lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs ir vienojies ar piegādātāju saistībā ar preču pārdošanas veicināšanu, vai ja lauksaimniecības un pārtikas preces pasūtījums veikts   termiņā, kas ir īsāks par 30 dienām pirms šo preču piegādes dienas." 3. Izteikt 5. panta pirmās daļas 16. punktu šādā redakcijā:"16) pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja netaisnīgus, nepamatotus vai līgumā neparedzētus maksājumus (atlaides), izņemot gadījumu, kad pircējs ir iepriekš skaidri un nepārprotami rakstveidā vienojies ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju par apjoma atlaidi (ekonomiski pamatotu atlaidi, ko piemēro atkarībā no pasūtīto preču apjoma) vai akcijas atlaidi (atlaidi, ko ierobežotā un norādītā laikposmā piemēro preču pārdošanas veicināšanai) un par gaidāmo preču daudzumu, kas piegādājams ar atlaidi." 4. Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 18. punktu šādā redakcijā:"18) lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam pieprasīt, lai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs tiešā vai netiešā veidā maksā par loģistikas pakalpojumu.".5. Papildināt 5. panta trešo daļu  aiz vārdiem “un tās pamatojumu” ar vārdiem “kā arī informāciju par pircēja ieguldījumu šo situāciju īstenošanā,”6. Izteikt 5. panta piekto daļu šādā redakcijā:"(5) Lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam, sadarbojoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību, ir aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, — ilgākus par 20 dienām pēc to piegādes." 7. Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā:“(1) Likums aizliedz negodīgu tirdzniecības praksi, tostarp negodīgas tirdzniecības prakses nosacījumu uzspiešanu mutvārdu un rakstveida saziņā, kā arī paredz atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam.” 8. Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 19. punktu šādā redakcijā:"19) vienpusēji noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja piegādāto lauksaimniecības un pārtikas preču atbilstību līguma noteikumiem. Lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam ir tiesības piedalīties preču atbilstības izvērtējumā un pieaicināt kompetento iestāžu amatpersonas vai nozaru ekspertus."