Atzinums

Vēršam uzmanību, ka projekta nosaukums neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 90., 91. un 92. punktam, kas noteic, ka noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu noteikumu saturam, vārdus “kārtība”, “noteikumi” v.tml. rakstot kā nosaukuma pēdējo vārdu un ka nosaukumu ar vārdiem “Noteikumi par” v.tml. iesāk tikai retos izņēmuma gadījumos. Attiecīgi lūdzam precizēt projekta nosaukumu.

-

Kā projekta izdošanas tiesiskais pamatojums ir norādīts Atkritumu apsaimniekošanas likuma 6. panta 1.¹ punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemērojami kritēriji [..] atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 100.2. apakšpunktam noteikumu projekta pirmajā punktā pārraksta likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Pirmkārt, frāze "ko paredzēts lietot ceļu un ielu būvniecībā un cementa, betona, potaša un kaustiskā potaša ražošanā" ne tikai neatbilst iepriekš minētajai prasībai par likumā noteiktā pilnvarojuma pārrakstīšanu noteikumu 1. punktā, nosakot noteikumu mērķi, bet arī ir atsevišķa norma attiecībā uz izmantošanas nolūku, kas būtu ietverama 2. vai kādā citā 1.punktam sekojošā normā. Otrkārt, šobrīd projekta 1. punktā ietvertais projekta satura formulējums, kā arī projekta saturs, kas citstarp ietver arī kritērijus, kādiem jāatbilst no koksnes sadedzināšanas iekārtām iegūtiem pelniem, lai izbeigtu tiem piemērot atkritumu statusu, kā arī normas par otrreizējā materiāla turpmāku izmantošanu, nerada pārliecību, ka ievērota prasība par noteikumu projekta atbilstību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Pirmšķietami likumā paredzētais pilnvarojums ir šaurāks, nekā noteikumu projektā ietvertais saturs. Treškārt, anotācijā ietverti ļoti dažādi skaidrojumi par to, ko regulē noteikumu projekts ("Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt būtisku sadzīves atkritumu poligonos (turpmāk – SAP) apglabājamo atkritumu apjoma samazinājumu, nosakot atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijus koksnes pelniem [..]. [..] ir nepieciešams normatīvais regulējums kārtībai, kādā nosaka šo pelnu atbilstību atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem. [..] Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā piemēro atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijus koksnes pelniem, kas iegūti [..]").
Vēršam arī uzmanību, ka vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums.
Attiecīgi lūdzam anotācijā sniegt izvērstu skaidrojumu par projekta atbilstību pilnvarojumam un precizēt projekta 1. punktu un nosaukumu, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt citas projekta normas, nodrošinot tā atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam.

-

Paužam bažas, ka nav saprotams, kādēļ nepieciešams projekta 2.1. apakšpunktā ietvert otro teikumu, ņemot vērā formulējumu "var sastāvēt" (attiecīgi iekārta var arī nesastāvēt no atsevišķām sadedzināšanas iekārtas daļām). Aicinām otro teikumu svītrot un, ja nepieciešams, ietvert anotācijā, vai precizēt normu, vai arī sniegt skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz vairākiem neskaidriem aspektiem saistībā ar projekta 2.2. apakšpunktā ietverto terminu "apsaimniekotājs" un tā skaidrojumu.
Pirmkārt, lūdzam anotācijā skaidrot termina definēšanas nepieciešamību un tvērumu, ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 21. punktā jau definēto terminu "atkritumu apsaimniekotājs". Attiecīgi lūdzam skaidrot korelāciju starp abiem terminiem.
Otrkārt, vēršam uzmanību, ka projekta 2.2. apakšpunktā vismaz daļēji (sk., piemēram, 2.2.2. apakšpunktu) ietverti nosacījumi, kas apsaimniekotājam jāizpilda, attiecīgi tam vismaz daļēji ir tiesību normas raksturs un tas nebūtu ietverams pie termina skaidrojuma, bet gan projekta citā normā. Papildus nav skaidra 2.2.2. apakšpunkta nepieciešamība, ņemot vērā, ka tas, ka komersantam pirms attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas uzsākšanas jāsaņem atļauja attiecīgās kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai jau, šķiet, izriet no citiem normatīvajiem aktiem (sk., piemēram, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12. panta pirmo daļu). Kā arī nav skaidrs, kāpēc nepieciešams papildus 2.2.1. apakšpunktam ietvert 2.2.2. apakšpunktu, ja jau attiecīgais komersants pēc atļaujas uzsākšanas tāpat atbildīs atkritumu apsaimniekotāja definīcijai. Attiecīgi lūdzam precizēt projektu un sniegt skaidrojumus anotācijā.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ projekts attiecas tieši uz projekta 3. punktā minētajiem pelniem. Lūdzam arī projektā konkretizēt vai anotācijā skaidrot, par kādu klasifikācijas kodu ir runa (ja tas regulēts kādā normatīvajā aktā, aicinām izvērtēt iespēju izdarīt atbilstošu atsauci atbilstoši noteikumu Nr. 108 3.7. apakšnodaļai). Lūdzam arī projektā vai anotācijā skaidrot, kas saprotams, piemēram, ar jauktiem koksnes pelniem. Papildus norādām, ka projekta 4. punkts ir lieks, ņemot vērā, ka 3. punkts jau izsmeļoši noteic, uz ko projekts attiecas.

-

Ņemot vērā, ka projekts ir par atkritumu statusa izbeigšanu, nevis sākumu (proti, kad pelni uzskatāmi par atkritumiem), lūdzam izvērtēt projekta 5. punkta formulējumu. Lūdzam izvērtēt arī citas normas, kas, šķiet, regulē jautājumus, kas nav projekta tvērumā atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam (sk., piemēram, 1. pielikumā ietverto norādi: "Tādus pelnus, kas neatbilst šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem, apsaimniekotājs nogādā uz attiecīgām atkritumu apglabāšanas iekārtām, ja tajās ir atļauta attiecīgo atkritumu apglabāšana saskaņā ar izsniegto atļauju attiecīgo iekārtu darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu."). Paužam arī bažas un lūdzam skaidrot, vai normas faktiski nedublē citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu, ko un kādos gadījumos dara ar atkritumiem. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt vai sniegt skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka projekta 6. punkts, šķiet, ir deklaratīva un lieka norma, ņemot vērā, ka attiecīgos pienākumus atkritumu apsaimniekošanā jau noteic atkritumu apsaimniekošanas jomas normatīvie akti, kas atkritumu apsaimniekotājam ir vispārsaistoši arī bez šādas norādes projektā. Attiecīgi lūdzam punktu svītrot vai sniegt skaidrojumu par normas nepieciešamības un juridisko slodzi.

-

Lūdzam skaidrot, kas projekta 7. punktā saprotams ar "ir atbildīgs par iegūto pelnu kvalitāti". Ja ar frāzi ir domāti turpmāk 7. punktā vai citviet projektā uzskaitītie pienākumi apsaimniekotājam, tad aicinām norādi svītrot, vai arī precizēt normu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu anotācijā. Savukārt, ja ar norādi ir domāts, ka apsaimniekotājam jāievēro 1. pielikumā minētie iegūto pelnu kvalitātes kritēriji, tad aicinām norādi svītrot un izdarīt attiecīgu atsauci. Norādām, ka privātpersonai ir jābūt pilnīgi skaidram, kādi pienākumi tai ir jāizpilda.
Papildus arī norādām, ka šobrīd projektā, šķiet, iztrūkst norma, kas paredzētu, ka pelni nav vairs atkritumi (proti, ir otrreizēja izejviela), ja tie atbilst 1. pielikumā minētajiem kritērijiem (sk. salīdzinājumam Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma vai noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem" 2. punkta formulējumu). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt vai sniegt skaidrojumu.

-

Paužam bažas, ka projekta 7.1. apakšpunkta formulējumā norāde "saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu" ir pārprotama. Aicinām minēto vārdu vietā ietvert iekavas ar norādi "šo noteikumu 2. pielikums".
Papildus attiecībā uz 2. pielikumu, ņemot vērā Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmē nolemto (protokols Nr. 3 2. §), aicinām izvērtēt iespēju noteikumu projektā noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt veidlapas dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt ministrijas tīmekļa vietnē, vai anotācijā skaidrot, kāpēc tieši šādu veidlapu šādā formātā nepieciešams noteikt Ministru kabinetam. Lūdzam arī anotācijā skaidrot, kādēļ vispār paredzēts pienākums apsaimniekotājam nepieciešams sagatavot atbilstības deklarāciju, proti, kāds ir tās mērķis un nepieciešamība un vai tā nav lieka formalitāte, ņemot vērā, ka normatīvo aktu prasības apsaimniekotājam ir vispārsaistošas.

-

Lūdzam pārskatīt projektu kopumā un konsekventi lietot attiecīgo saīsinājumu "dienests" (skat. 2.2.2.apakšpunktu, 16., 18. un 20.punktu).

-

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts datu minimizēšanas princips, kas paredz, ka datu apstrāde ir adekvāta, atbildīga un ietvert tikai to, kas nepieciešams datu apstrādes nolūkam. Esošajā redakcijā vārdu savienojums "apsaimniekotāja pārstāvji" ir plaši interpretējams, līdz ar to pastāv riski pārmērīgai personu datu apstrādei. Aicinām izvērtēt un norādīt konkrētus datus, kuri sniedzami par apsaimniekotāja pārstāvjiem.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts neparedz citām kompetentām izstitūcijām atsevišķu skaidrojumu personas datu apstrādei. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijas 1.3.3. sadaļā paskaidrot 16.punkta mērķi, kā arī izvērtēt, nepieicešamību attiecīgas normas iekļaušanai projektā, vai tas nepilda normatīvā akta paskaidrojošo funkciju, kas būtu iekļaujama anotācijā. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai projekta 18. punktā paredzētais jau neizriet no citiem normatīvajiem aktiem (sk., piemēram, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 14. panta pirmo daļu). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un vai nu svītrot 18. punktu, vai sniegt skaidrojumu.

-

Projektā lietoti dažādi termini - "pelni", "ievāktie pelni", "iegūtie pelni", turklāt projektā netiek skaidrots, kas saprotams ar katru terminu. Piemēram, projekta 19. punktā izmantots vienkārši termins "pelni". Turklāt nav īsti skaidrs, kādēļ termins "otrreizējā izejviela", kas izmantots, piemēram, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4. panta trešajā daļā, projektā būtībā nemaz netiek lietots. Attiecīgi lūdzam pārdomāt terminu lietojumu, lai tie ir skaidri uztverami un saprotami, un, ja nepieciešams, precizēt projektu, vai arī sniegt izvērstāku skaidrojumu anotācijā par projektā lietoto terminoloģiju.
Papildus aicinām izvērtēt, vai norāde projekta 19. punktā gan uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 28. panta 1. punktu, gan uz 2. punkta iespējamu piemērošanu ir pilnībā korekta, ņemot vērā, ka 2. punkts attiecas uz atkritumu klasifikāciju. Nepieciešamības gadījumā aicinām precizēt atsauci.

-

Lūdzam projekta 1. pielikumā atsauci uz 3. punktu veidot, izmantojot frāzi "šo noteikumu 3. punktā" atbilstoši noteikumu Nr. 108 132.1. apakšpunktam.

-

Lūdzam projekta 2. pielikumā II. nodaļas 4. punktā vieglākas normas piemērošanas nolūkā izvērtēt iespēju izdarīt atsauci uz konkrētu Komisijas 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/ 2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 vienību, kā arī attiecīgi anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā sniegt informāciju par normas ieviešanu projektā.

-

Vēršam uzmanību, ka 2.pielikuma beigās norādītā atsauce par personas datu apstrādi atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 16.punktam ir lieka, jo personu datu apstrādes nolūks neizriet tikai no noteikumu 16.punkta. Atkārtoti norādām, ka noteikumu 16.punktā norādītai informācijai ir vairāk paskaidrojošais raksturs, kas būtu norādāms anotācijā.
 

-

Norādām, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta 1.punkta e) apakšpunktu kā viens no personas datu apstrādes principiem ir noteikts glabāšanas ierobežojums, tas ir, personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. Papildus norādāms, ka Regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Projekta 9. un 13.punktā, kā arī anotācijā ir minēts, ka Apsaimniekotājs glabā atbilstības deklarāciju un Kvalitātes pārvaldības sistēmas dokumentāciju (ieskaitot fizisko personu datus) trīs gadus no deklarācijas sagatavošanas datuma vai pelnu partijas iegūšanas dienas. Vēršam uzmanību, ka anotācijā nav sniegts skaidrojums nepieciešamībai uzglabāt minētos personas datus trīs gadus, līdz ar to būtu nepieciešams anotāciju papildināt ar attiecīgu skaidrojumu, jo esošā atsauce uz līdzīgiem Ministru kabineta noteikumiem nevar būt uzskatāma par tiesisko pamatojumu datu uzglabāšanai.

-

Ņemot vērā anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā sniegto informāciju, ka noteikumu projekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu un par to ir sniegta informācija Eiropas Komisijai, lūdzam projektu papildināt ar attiecīgu informatīvo atsauci atbilstoši noteikumu Nr. 108 169. punktam. Papildus lūdzam izvērtēt, vai nav ietverta nekorekta informācija par projekta paziņošanu Eiropas Komisijai 2022. gada 25. maijā, ņemot vērā, ka projekts šobrīd ir saskaņošanas stadijā. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt vai sniegt pamatotu skaidrojumu.

-

Aicinām izvērtēt iespēju konkretizēt projekta 5. punktā ietverto atsauci uz konkrētu Atkritumu apsaimniekošanas likuma vienību, tādējādi atvieglojot normas piemērošanu praksē.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā divreiz izveidots tas pats saīsinājums "regula Nr. 1907/2006", attiecīgi aicinām precizēt anotāciju.

-

Anotācijā minētas vairākas prasības, kas attiecas uz iegūtajiem pelniem, piemēram: "No iegūtajiem pelniem izdalītajām vielām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 [..] prasības, tāpēc apsaimniekotājam, kas viena gada laikā saražo vai ieved vairāk par vienu tonnu no iegūtajiem pelniem izdalīto vielu, piemēram, kālija hidroksīdu (KOH) betona ražošanai, par to ir jāziņo Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA)." Aicinām anotācijā konkretizēt attiecīgo regulas vienību, kur prasība noteikta.

-

Aicinām izvērtēt un pilnīgāk raksturot projekta ietekmi vai iespējamo ietekmi uz sabiedrības grupām, ņemot vērā, ka projekts, šķiet, var ne tikai ietekmēt Latvijas sabiedrību kopumā, bet arī ietekmēt konkrētu sabiedrības grupu - atkritumu apsaimniekotājus, kuri apsaimnieko attiecīgos atkritumus.

-