Atzinums

AS "Sadales tīkls" iebilst pret (7) daļas iekļaušanu, kas paredz informācijas apmaiņu cenu salīdzināšanas rīka darbības nodrošināšanai veikt caur datu platformu. Tirgus datu platformas uzdevumi  un cenu salīdzināšanas rīka uzdevumi ir krasi atšķirīgi, tāpēc arī datu apmaiņas risinājumi ir konceptuāli citi. Elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks ir ar datu platformas darbību nesaistīta sistēma. Datu platformā ne šobrīd, ne arī nākotnē nav paredzēts uzturēt informāciju par tirgotāju piedāvājumiem. Datu platformā glabājas tirgus darbības nodrošināšanai nepieciešamā informācija.
Datu platformā notiek standartizētu tirgus ziņojumu apmaiņa starp tirgus dalībniekiem, sistēma nav publiski pieejama. Cenu salīdzināšanas rīks plānots kā atsevišķa vide/informāciju sistēma, kurā tiktu atspoguļoti un būtu salīdzināmi tirgotāju piedāvājumi attiecīgajai lietotāju grupai.

-

Likuma terminu sadaļā ir nodeifnēts tērmins "elektroenerģijas tirgus dalībnieki", tomēr likuma tekstā vairākās vietās tiek lietots arī jēdziens "tirgus dalībnieki". Arī tekstā visur vajadzētu lietot "elektroenerģijas tirgus dalībnieki".

-

Termins "elastības pakalpojumi" paredz to, ka lietotājs vai ražotājs attiecīgu pakalpojumu varētu nodrošināt tikai citam tirgus dalībniekam. Ja ir paredzēts, ka attiecīgu pakalpojumu nākotnē varētu iegādāties arī sistēmas operatori, tad definīcijā būtu jāpaplašina tvērums vārdus "citu tirgus dalībnieku" aizstājot ar "citu tirgus vai sistēmas dalībnieku".

-

Ierosinām precizēt tiešās līnijas termina skaidrojumu.
AS "Sadales tīkls" izpratnē tiešās līnijas mērķis ir nodrošināt tiešu enerģijas apmaiņu starp ražošanas un patēriņa objektiem, kas ir izolēti no sistēmas (viens, otrs vai abi) un kuru elektrifikācijai nebūtu lietderīgi veidot sistēmas pieslēgumus, t.sk. dēļ nesamērīgām izmaksām, vai šie objekti ir funkcionāli cieši saistīti (piemēram tiešā tuvumā esoši, blakus esoši), kas formāli atrodas dažādos nekustamajos īpašumos.
Esošā termina skaidrojuma redakcija ir neskaidra, interpretējama un ļaunprātīgi izmantojama, ļaujot faktiski veikt sistēmas operatora funkcijas bez atbilstošas licences. Šobrīd redakcijā iztrūkst skaidrojošā daļa par šādas līnijas izmantošanas mērķi – tieši piegādāt saražoto elektroenerģiju līdz patēriņa vietai. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rosināja precizēt, ka tiešā līnija ir izmantojama tikai attiecīgajā ražošanas objektā saražotās elektroenerģijas piegādei lietotājiem, nevis kā tranzīta līnija caur ražotāja sistēmas pieslēgumu no sistēmas saņemtās elektroenerģijas transportēšanai galalietotājiem.
Jēdziens "izolēts" var tikt skaidrots no diviem aspektiem.
Objektu atrašanās vieta un sasaiste ar elektrositēmas infrastruktūru, to savastarpējais tuvums;
Elektriska izolētība jeb atslēģšana no sistēmas. Tiešās līnijas izmantošanas brīdī ir tehniski svarīgi nodrošināt lietotāja vai ražotāja (vai abu) objektu fizisku izolētību no sistēmas, lai netiktu apdraudēts sistēmas un lietotāja elektroietaišu drošums, elektrotīklu aizsardzības iekārtu neatbilstoša darbība, ko var radīt izveidota lokveida shēmas esamība, tāpēc tiešās līnijas izmantošanas brīdī tā drīkst saistīt:
Izolētu ražotāju – izolētu lietotāju
Izolētu ražotāju – lietotāju
Izolētu lietotāju – ražotāju

Tiešā līnija - elektrolīnija, kas saista elektroenerģijas ražošanas objektu ar galalietotāja objektu, no kuriem viens vai abi ir izolēti no elektroenerģijas sistēmas, un kas tiek izmantota vienīgi attiecīgā elektroenerģijas ražošanas objektā saražotās elektroenerģijas piegādei;
 

Ierosinām papildināt likumu ar papildu terminu "apakšlietotājs" . Termins ir būtisks elektroenerģijas tirgus un sistēmas ikdienas darbībā, šobrīd definēts tikai MK noteikumu līmenī.

 

Apakšlietotājs - galalietotājs, kas pēc savstarpējas vienošanās izmanto cita galalietotāja īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai;
 

Ierosinām papildināt likumu ar papildu terminu "mājsaimniecības lietotājs".

Pamatojums:
Šobrīd elektroenerģijas sektors balstās uz  Enerģētikas likumā noteikto mājsaimniecības lietotāja definīciju, kas nosaka: mājsaimniecības lietotājs — galalietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības. Esošā definīcija neļauj elektroenerģijas sistēmas operatoram, elektroenerģijas tirgotājam precīzi un nepārprotami identificēt mājsaimniecības lietotājus, jo nav iespējams noskaidrot, kādiem nolūkiem piegādātā elektroenerģija tiek izmantota. To vēl vairāk apgrūtina lietotāja-apakšlietotāja attiecību pastāvēšana elektroapgādes sektorā. Turklāt vienā adresē (lietotāja objektā) piegādātā elektroenerģija var tikt izmantota gan  galalietotāja paša privātajām vajadzībām, kā arī vienlaikus var tikt izmantota komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības nodrošināšanai, piemēram, elektroauto uzlādei, kas tiek izmantots taksometra pakalpojumu sniegšanai. Neviens nevar izsekot, kādām vajadzībām lietotājs tērē vai ražo elektroenerģiju. AS "Sadales tīkls" ieskatā vismaz elektroapgādes jomā ir nepieciešams konceptuāli pārskatīt mājsaimniecības lietotāja definīciju un uz elektroenerģijas sistēmas un tirgus dalībniekiem skaidri novērtējamu kritēriju bāzes noteikt, kuri sistēmas lietotāji (neņemot vērā apakšlietotājus) Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē ir uzskatāmi par mājsaimniecības lietotājiem. Ar Elektroenerģijas tirgus likumu būtu nosakāms, ka par mājsaimniecības lietotājiem šī likuma izpratnē tiek uzskatīti elektroenerģijas lietotāji, kas atbilst noteiktiem un precīzi identificējamiem nosacījumiem – pakalpojuma saņēmējs ir fiziska persona un pakalpojuma saņemšanai tiek izmantots elektroenerģijas sistēmas pieslēgums ar spriegumu līdz 0,4 kV un ievadaizsardzības aparāta lielumu līdz 100A.  
Dažādu likumu izpratnē mājsaimniecības skaidrojums atšķiras, tāpēc kopējas izpratnes par terminu "mājsaimniecība" elektroapgādes sektorā līdz šim nav. Enerģētikas likumā jēdziens "mājsaimniecība" (enerģētiskās nabadzības kontekstā) ir sasaistīts ar "mājsaimniecības" terminu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē (mājsaimniecība — vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi). Turklāt, jāuzsver, ka Enerģētikas likumā termina "enerģētiskā nabadzība" skaidrojumā ir nepamatoti lietots termins "mājsaimniecības lietotājs", jo tā vietā būtu jābūt Enerģētikas likuma 120.pantā lietotajam jēdzienam "mājsaimniecība". Jauna un atsevišķa izpratne par terminu "mājsaimniecība" ir izveidota arī "Energoapgādes izmaksu atbalsta likumā". Attiecīgi šie ļoti dažādie mājsaimniecību identificēšanas nosacījumi, kas līdz šim pamatā ir tikuši balstīti kritērijos un datos, kas nav saistīti ar elektroenerģijas jomu un ko elektroenerģijas sistēmas operators un tirgotājs nevar identificēt un brīvi pārbaudīt, rada neskaidrības ar Elektroenerģijas tirgus likumu saistītā regulējuma īstenošanā. It īpaši tas izgaismojies valsts atbalsta piemērošanas kontekstā. Ir būtiski Elektroenerģijas tirgus likumā sakārtot "mājsaimniecības lietotāja" definīciju arī Elektroenerģijas nodokļa likuma kontekstā, kas atbrīvo no nodokļa mājsaimniecības lietotājiem piegādāto elektroenerģiju. Tiktāl, kamēr elektroenerģijas sistēmas operatoram vai elektroenerģijas tirgotājam tiek uzlikts pienākums identificēt mājsaimniecības lietotājus, ir nepieciešami tehniski ar elektroenerģijas sistēmas un tirgus darbību saistīti kritēriji, pēc kuriem šāda identificēšana var tikt veikta. Ja mājsaimniecības lietotājus definē citas iestādes, citu likumu izpratnē un pēc citiem tām pieejamiem datu avotiem, tad sistēmas operatoram un tirgotājam ir jāsaņem attiecīgu lietotāju pazīme no ārējiem avotiem (no attiecīgajām iestādēm).




 

Mājsaimniecības lietotājs - elektroenerģijas lietotājs, fiziska persona, kurš elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus saņem izmantojot sistēmas pieslēgumu ar spriegumu līdz 0,4 kilovoltiem un ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielumu līdz 100A;
 

Aicinām grozījumus 9.pantā papildināt ar grozījumiem šā panta (4¹) daļā, lai precizētu, ka operators var atslēgt no sistēmas elektroenerģijas ražotāju (t.sk. pilnībā pārtraucot objekta elektroapgādi), ja ražošanas iekārtas pieslēgtas bbez atļaujas vai neievēro operatora norādījumus. Norma ir jāprecizē, jo operatoram sadales sistēmā nav tehniskas iespējas atslēgt tikai ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas. precizējums ir būtisks sistēmas drošas un stabilas darbības nodrošināšanai.

9.panta 4¹ daļā vārdus "elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras" aizstāt ar vārdiem "ražotāju, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtas";

Spēkā esošā un piedāvātā redakcija ir neskaidra, jo tajā tiek salīdzināti lielumi dažādās mērvienībās jauda (MW) un ražošanas apjoms/patēriņš (MWh). Būtu precīzāk izsakāms, kāds ir valstī nepieciešamais jebkurā brīdī pieejamais ražošanas jaudas apmērs.

-

Likumprojekta 20.1 panta pirmā daļa nosaka, ka sistēmas operatoram būs jānodrošina bez maskas piekļuvi elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkam mājsaimniecības lietotājiem un uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu, kas prognozēts mazāks par 100 000 kilovatstundām, un kuros nodarbinātas mazāk nekā 10 personas, un kuru gada apgrozījums vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonu euro. Minētā norma izšķir divus izsmeļošus gadījumus, subjektus, kuriem minētā informācija būtu nodrošināma bez maksas, kas nozīmē, ka tiem uzņēmumiem, kas neizpilda minētos kritērijus, šāda veida informācija nav sniedzama vai sniedzama par maksu. Sistēmas operators norāda, ka to rīcībā nav informācija par citu uzņēmumu nodarbināto skaitu vai informācija par tā gada apgrozījumu, kas nozīmē, ka tas būs papildus administratīvais slogs šādu informāciju iegūt no pašiem uzņēmumiem un veikt to pārbaudi publiskajos reģistros, kā arī jāveic minēto uzņēmumu atbilstības uzraudzība minētajiem kritērijiem. Ņemot vērā normas mērķi, lūdzam precizēt normu, paredzot, ka sistēmas operators elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku publicē tā tīmekļvietnē bez maksas, neizšķirot kādam subjektu lokam tā ir domāta bez maksas, bet gan uz ko tā tiek attiecināta.

-

Elektroenerģijas tirgus likumā nav nodefinēts, kas ir mājsaimniecības lietotājs. Attiecīgi šā panta normas īstenošana būs neskaidra. Enerģētikas likumā dotā "mājsaimniecības lietotāja" definīcija ir pārāk plaša un pēc tajā noteiktajām pazīmēm mājsaimniecības lietotāju nevar identificēt ne sistēmas operators ne elektroenerģijas tirgotājs. Mājsaimniecības lietotāja pazīmēm ir jābūt t'dām, ko var identificēt no elektroenerģijas tirgus un sistēmas darbības viedokļa, vai arī attiecīgo pazīmi sistēmas operatoriem un tirgotājiem ir jāsaņem no citām ārējām iestādēm, kas spēj identificēt mājsaimniecības lietotāju objektus.

-

AS "Sadales tīkls" aicina vienkāršot procedūru, kādā sadales sistēmas operators var uzstādīt savā tīklā neliela apjoma elektroenerģijas uzkrātuves, kas paredzētas sistēmas sprieguma kvalitātes uzlabošanai attālos sistēmas punktos un nekādā veidā nav saistītas ar elektroenerģijas tirdzniecības darbībām. Nelielas jaudas uzrka'tuves var kalpot vismaz kā īslaicīgs tehniskais risinājums sprieguma kvalitātes nodrošināšanai sistēmas lietotāju objektiem līdz attiecīgās elektrotīkla daļas pārbūvei. Šī panta ieviešana apgrūtinās sadales sistēmas operatora darbību, pat ja iekārtas tiek izmantotas kā integrētas tīkla komponentes.

-

Nav pilnībā izprotama šā panta (2) daļas redakcija, kas paredz palīgpakalpojumu sniegšanu sev. Lūdzam izteikt normu precizētā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski lietderīga, attiecīgās funkcionalitātes operators var nodrošināt pats ar saviem resursiem.

-

Sadales tīkls atbalsta šajā pantā paredzētos priekšlikumus.
Vienlaikus vēlamies paust bažas, ka tuvākajos gados tirgotāju interese par PGP pakalpojuma nodrošināšanu sistēmas lietotājiem var būt pilnībā zudusi, kā rezultātā PGP pakalpojumu  savas sistēmas lietotājiem nāktos nodrošināt sadales sistēmas operatoriem. Tas nozīmētu, ka sadales sistēmas operatoram nepieciešams nodrošināt visas elektroenerģijas tirgotāja funkcionalitātes un informāciju sistēmas. Tās būtu nesamērīgas operatora izmaksas attiecībā pret gūto rezultātu. Likuma līmenī būtu nepieciešamas pārskatīt PGP nodrošināšanas nosacījumus, paredzot, piemēram,  ja neviens no tirgotājiem nepretendē uz PGP nodrošinšanas pakalpojumu, tad to īsteno kāds nominētais tirgotājs.

-