Atzinums

Atkārtoti aicinām pašvaldības izziņu aizstāt ar personas pašapliecinājumu par faktisko dzīvesvietu, un gadījumā, ja persona nav sniegusi patiesas ziņas, piemērot atbalsta atmaksas pienākumu.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu un atkārtoti norādām, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktais atbalsts aizsargātajiem lietotājiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (SPSPL) izpratnē nav uzskatāms par sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, līdz ar to nav korekti atsaukties uz SPSPL normām par sociālā dienesta pienākumu apsekot dzīvesvietu un klienta pienākumu to atļaut. Dzīvesvietas apsekošanu, klienta materiālās un sociālās situācijas izvērtēšanu veic, ja persona lūdz piešķirt sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību, kā arī sociālajam dienestam nav deleģējuma pieņemt lēmumu par pieslēdzamā objekta atbilstību noteikumu 3.3.apakšpunktā minētajam kritērijam.
Atkārtoti aicinām pašvaldības izziņu aizstāt ar personas pašapliecinājumu par faktisko dzīvesvietu, un gadījumā, ja persona nav sniegusi patiesas ziņas, piemērot atbalsta atmaksas pienākumu.
 

-

Anotācijas 3.lpp. teikts, ka “Pašvaldību sociālo dienestu kompetencē ietilpst sociāli mazaizsargātu  (maznodrošinātu un trūcīgu) personu apsekošana to dzīvesvietās. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta 5.daļa noteiktajam, pašvaldība apseko personas dzīvesvietu, ja tā vēlas saņemt no valsts budžeta finansētu sociālo palīdzību.”
Lūdzam precizēt anotāciju, jo atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.pantā noteiktajam “(5) Ja persona vēlas saņemt sociālo pakalpojumu, kas tiek finansēts no valsts budžeta, pašvaldības pienākums ir nodrošināt personas dzīves apstākļu apsekošanu un vajadzību novērtēšanu, ko veic sociālā darba speciālists.” Skaidrojam, ka atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 2.pantā noteiktajam, sociālie pakalpojumi ir: sociālais darbs, karitatīvais sociālais darbs, sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija.
 

-