Atzinums

Trūcīgas mājsaimniecības definīcija ir noteikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nevis Ministru kabineta noteikumos. 

Par trūcīgu mājsaimniecību šā likuma izpratnē uzskatāma tāda mājsaimniecība, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz slieksni, kāds noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
 

Piedāvātie caurskatāmības koeficientu kritēriji ir subjektīvi interpretējami. Nosakot, ka sabiedriskā labuma organizācija par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz informāciju, kas ir izteikta skaitliski vai daļēji izteikta skaitliski, nenorādot konkrētas, izmērāmas vērtības, tas komisijas locekļiem radīs papildu slogu un vērtējums būs pakļauts izteiktam subjektivitātes riskam, jo nav saprotams, kā vērtēt norādīto informāciju. Attiecīgi aicinām izstrādāt kvantificētus kritērijus, lai vērtētu skaitlisko informāciju. 

Komisijas piešķirtie caurskatāmības koeficienti un VID caurskatāmības koeficienti pēc būtības atšķiras, jo komisija vērtē kvalitāti, bet VID - administratīvo aspektu. Attiecīgi nav skaidrs, kā tiks vērtēti SLO, ja komisijas un VID  caurskatāmības koeficienti atšķirsies (piemēram, komisija piešķirs zaļo, bet VID - dzelteno vai oranžo). Tāpat nav skaidrs, vai caurskatāmības koeficienti tiks atsevišķi publicēti. 

Vienlaikus krāsu indikatoru novērtējums nesniegs objektīvu informāciju par organizāciju – krāsu indikators tiks noteikts uz brīdi, kad organizācija tiks vērtēta, un piešķirtais vērtējums saglabāsies veselu gadu. Iespējams organizācija būs veikusi izmaiņas tās darbībā, bet iepriekš piešķirtā “riska kategorijas” krāsa saglabāsies visu gadu, ko potenciālie sadarbības partneri varētu vērtēt negatīvi, ja, piemēram, organizācijai tiks piešķirts “oranžais” novērtējums. Attiecīgi ir jābūt noteiktam periodam, kurā var labot piešķirto koeficientu. 

 

-

Likumprojekta 10. panta pirmajā daļā noteikts, ka ziedojums Sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk – SLO) likuma izpratnē ir finanšu līdzekļi un naudas izteiksmē novērtējami pakalpojumi un ķermeniskas lietas - kustamas vai nekustamas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, mēbeles u.c.), kuras persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod vai sniedz sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar SLO likuma 3. pantu SLO ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk — reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura (izņemot SLO likuma 11. panta septītajā daļā minēto gadījumu) un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot SLO likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus.

Savukārt saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likuma 2. panta pirmo daļu sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).

Iepriekš minētais nozīmē, ka pamatā SLO un SU darbība ir vērsta uz labuma sniegšanu sabiedrībai, līdz ar to SLO dibinātā sociālā uzņēmuma mērķi mēdz būt tādi paši kā SLO.

Tādēļ, neskatoties uz pieejamajiem nodokļu atvieglojumiem, nav pamata liegt otrās pakāpes SLO nodot sociālajiem uzņēmumiem ziedojumus, jo izmantojot uzņēmējdarbības instrumentus, ziedojumu izlietošana var būt daudz efektīvāka, kā rezultātā SLO un sociālajiem uzņēmumiem tiks nodrošināta iespēja panākt vēl lielāku sociālo ietekmi.

Ņemot vērā minēto, lūdzam noņemt otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām uzlikto ierobežojumu nodot sociālajiem uzņēmumiem SLO likuma 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus.

-

Lūdzam skaidrot, tieši kā palielināsies un samazināsies administratīvās izmaksas šajos gadījumos:
"Mazināsies Ministru kabineta administratīvais slogs, jo komisijas personālsastāvu turpmāk apstiprinās finanšu ministrs.
Palielināsies finanšu ministra administratīvais slogs, jo no Likuma stāšanās spēkā dienas tai būs pienākums apstiprināt  komisijas personālsastāvu."

-

Lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju par iemesliem, kāpēc nodokļu atvieglojumi par veiktajiem ziedojumiem ziedotājiem tiks piemēroti tikai tādā gadījumā, ja ziedojums veikts SLO 2, savukārt ziedojumiem, kas veikti SLO1 nodokļu atvieglojumi netiks piemēroti.

-

Sabiedriskā labuma organizācija kategorijā “pieejamība” var saņemt augstāku novērtējumu, ja organizācija ir ne tikai nodrošinājusi pārskata “pieejamību”, respektīvi – “brīvu, bezmaksas pieeju jebkuram dokumentam internetā, jo īpaši organizācijām veltītās datubāzēs”, bet arī “piekļūstamību”. 
Atbilstoši Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā noteiktajam atbilstība piekļūstamības prasībām nozīmē, ka preci, pakalpojumu vai informāciju var ērti lietot cilvēki ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem), kas nozīmē, ka informācijas saturs ir uztverams vairāk kā viena sensorā kanāla veidā. Piemēram, neredzīgs cilvēks vai persona ar disleksiju nespēs izlasīt organizācijas pārskatu rakstiskā formā, bet, ja pārskats vienlaikus tiks nodrošināts arī audio informācijas veidā, tad būs ievērotas piekļūstamības prasības. Vai, piemēram, persona ar garīga rakstura traucējumiem nespēj uztvert garu un sarežģītu tekstu, informācija šai iedzīvotāju grupai tiek nodrošināta “viegli lasīt” formātā. Tādējādi ikviens iedzīvotājs, kas meklē informāciju par konkrēto sabiedriskā labuma organizāciju (piemēram, lai pieņemtu lēmumu par ziedojumu), spēs uztvert informāciju sev piemērotā veidā. 
Lai gan piekļūstamības prasību nodrošināšana pašreiz nav obligāta prasība sabiedriskā labuma organizācijai, bet, ja šāda atbilstība ir ievērota, organizācija šajā kategorijā varētu iegūt augstāku novērtējumu.
 

-