Atzinums

Valsts kanceleja ar 2018.gada 21.februāra vēstuli Nr.7.3.1/30 jau informēja visas nozaru ministrijas, ka Valsts sekretāru sanāksmes laikā 2018.gada 1.februārī tika izskatīts jautājums par nepieciešamību un pieļaujamību izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumus. Ņemot vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējums jau šobrīd satur pietiekamu regulējumu par valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumiem*, lai novērstu Ministru kabineta noteikumu un likuma “Par nodokļiem un nodevām” sistēmiskas pretrunas un neveicinātu regulējuma plūdus, minētajā Valsts sekretāru sanāksmē tika nolemts atteikties no prakses gatavot Ministru kabineta noteikumu projektus par valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumiem.
Tādējādi iebilstam pret piedāvāto tiesību normas redakciju un lūdzam to precizēt, ievērojot arī turpmāk minēto apsvērumu.
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā sniegtajam termina skaidrojumu, valsts nodeva ir uzskatāma par vienu no nozares politikas veidošanas instrumentiem, ar kuras starpniecību tiek veicināta (piemēram, valsts nodevas apmēru samazinot) vai ierobežota (piemēram, valsts nodevas apmēru palielinot) personas darbība konkrētajā nozarē, vienlaikus to kontrolējot. Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Tādējādi, valsts nodevas apmērs sevī ietver vairākas komponentes un viena no tām ir maksājums, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju institūcijai, kas konkrēto pakalpojumu vai nodrošinājumu sniegusi, uzraudzīt šīs personas turpmāko darbību saņemtā pakalpojuma vai nodrošinājuma darbības laikposmā.
Ievērojot minēto, norādām, ka gadījumos, ja tiek paredzēts, ka konkrētā samaksātā valsts nodeva netiek atmaksāta, ja iestāde ir pieņēmusi negatīvu lēmumu, ar kuru personai ir atteikts sniegt tās pieprasīto pakalpojumu vai nodrošinājumu, tad šāds nosacījums ir īpaši pamatojams (skaidrojams) tiesību akta anotācijā.
Līdz ar to anotācijā ir ietverams detalizētāks skaidrojums par izvēlēto risinājumu neatmaksāt valsts nodevu, jo apstāklis, ka iestāde ir ieguldījusi darbu, izvērtējot iesniegto iesniegumu, nav pietiekams arguments, ņemot vērā to, ka valsts nodevas apmērs nav vienlīdzīgs maksājumam par iestādes veiktajām darbībām.

*Skatīt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta otro daļu, no kuras izriet, ka Ministru kabineta noteikumos ir pieļaujams paredzēt valsts nodevas atmaksas (nevis neatmaksāšanas) kārtību gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums.
 

-

Lūdzam konkrētajā normā precizēt, kas tā ir par atļauju, par ko ir maksājama valsts nodeva.
Turklāt normā iekļautais deleģējums Ministru kabinetam paredz noteikt ne tikai valsts nodevas samaksas kārtību, bet arī nosacījumus. Lūdzam izvērtēt, kas ir domāts ar nosacījumiem.

-

Likumprojekts paredz operatoriem saņemt atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai reģistrēties C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. Atbilstoši likumprojektā noteiktajiem terminiem atļauja ir Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienests) izdots administratīvs akts, kas atļauj operatoram veikt piesārņojošu darbību objektā, nodrošinot objekta vai tās daļas darbības atbilstību vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajām prasībām. Savukārt C reģistrācija ir Dienesta veikta C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija un lēmuma izsniegšana, kas ļauj operatoram veikt piesārņojošu darbību objektā, nodrošinot objekta vai tā daļas atbilstību vides aizsardzības prasībām. Mūsuprāt, gan atļauja A un B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, gan reģistrēšanās C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai ir līdzīgi procesi, proti abi ir saistībā ar piesārņojošo darbību veikšanu, tāpat, gan pirms atļaujas izsniegšanas, gan pirms reģistrēšanas Dienests izvērtē iesniegtos dokumentu un pieņem lēmumu. Līdz ar to lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā, kāpēc pirms A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanas ir jāsaņem atļauja un jāveic valsts nodevas iemaksa, savukārt reģistrācija C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai neatbilst valsts nodevas objektam.
 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas III.sadaļu, ņemot vērā, ka likumprojektā ir noteiktas normas attiecībā uz valsts nodevu, kā arī administratīvo atbildību, kā arī noteiktas funkcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestādēm un kapitālsabiedrībai, proti:
 - attiecībā uz ietekmi uz ieņēmumiem lūdzam norādīt budžetā plānotos ieņēmumus no valsts nodevas par atļaujas izdošanu un izmaiņu veikšanu atļaujā, bet par administratīvo atbildību lūdzam novērtēt ietekmi uz ieņēmumiem saistībā ar soda naudu piemērošanu vai situācijā, ja ietekme nav precīzi nosakāma, tad 6.punktā norādīt, ka ietekme saistībā ar administratīvo atbildību (soda naudu piemērošanu) nav precīzi aprēķināma, un punktā “Cita informācija” sniegt skaidrojumu, kādēļ aprēķinus nav iespējams veikt un kādas ir sagaidāmās izmaiņu tendences;
 - attiecībā uz izdevumiem, lūdzam norādīt budžetā plānotos izdevumus, kas paredzēti likumprojektā noteikto funkciju izpildei vai arī III.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt, ka likumprojektā Valsts vides dienestam, Vides pārraudzības valsts birojam un VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" noteiktās funkcijas tiks veiktas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piešķirto budžeta līdzekļa ietvaros.
 

-