Projekta ID
26-TA-373Atzinuma sniedzējs
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Atzinums iesniegts
11.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Atzinums
Domnīca PROVIDUS ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālā ziņojuma projektu “Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem”. Vienotas latviešu valodas apguves sistēmas izveide ir nozīmīgs valsts integrācijas politikas elements, kura īstenošanai nepieciešama konsekventa starpinstitucionāla koordinācija un datos balstīta lēmumu pieņemšana visu iesaistīto pušu līmenī. Ar šo atzinumu, izsakām sekojošus iebildumus un priekšlikumus:
1) Saistībā ar Latviešu valodas apguvēju mērķgrupām neskaidra ir ziņojumā paustā pozīcija par nepieciešamību atteikt publiskā finansējuma piešķiršanu latviešu valodas mācībām gadījumos, kad mērķgrupā ietilpst Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kas izglītību ieguvuši Latvijas izglītības iestādēs un ilgstoši dzīvo Latvijā. Ņemot vērā, ka valodas zināšanas ir viens no centrālajiem integrācijas elementiem, apguves iespēju ierobežošana tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas izrāda vēlmi apgūt latviešu valodu, var vājināt integrācijas procesu un veicināt lingvistisko izolāciju. Valodas politikas kontekstā būtiski iespējami veicināt latviešu valodas apguvi un pielietojumu sabiedrībā arī tiem indi'vidiem, kuri ieguvuši valsts atzītus izglītību apliecinošus dokumentus, tomēr prakstiski valdou nav apguvuši nepieciešamajā līmenī (uz šādas situācijas iespējamību norāda virkne IKVD sagatavoto ziņojumu par izglītības kvalitāti un vienotās skolas ieviešanu). Aicinām apsvērt nodrošināt pieeju arī valsts vai pašvaldību organizētām valodas mācībām, iespējams nosakot ar personas ienākumiem samērīgu līdzfinansējuma prasību.
2) Vēršam uzmanību, ka jau 2025. gadā PROVIDUS (https://providus.lv/wp-content/uploads/2025/06/Pasvaldibu_kapacitate_petijums.pdf) norādīja uz nepieciešamību skaidri definēt pašvaldību lomu integrācijas un valsts valodas apguves sistēmā, kā arī nodrošināt koordinētu un uz pierādījumiem balstītu pieeju pakalpojumu plānošanā. Papildus, jau 2024. gadā PROVIDUS (https://providus.lv/wp-content/uploads/2024/09/Providus_research_final_0509-1.pdf) norādīja uz nepieciešamību veikt ar integrācijas iznākumiem saistītu datu analīzi.
Konceptuālajā ziņojumā atzīts, ka latviešu valodas mācības papildus valsts institūcijām nodrošina pašvaldībās un ka dati par valodas apguves mācībām šobrīd tiek iegūti fragmentēti. Tomēr ziņojumā nav ietverts sistemātisks un visaptverošs apkopojums par pašvaldību īstenotajiem vai līdzfinansētajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem. Konceptuālajā ziņojumā paredzēts, ka STARS platformas valodas modelis tiks integrēts ar esošajām valsts informācijas sistēmām, tostarp VIIS, VIPS, PMLP, SIF, NVA un citiem reģistriem. Tomēr nav pietiekami skaidrots, kā šajā sistēmā tiks integrēti pašvaldību dati, kā arī vai un kādā apjomā pašvaldības jau šobrīd nodrošina datu apmaiņu (piemēram, slēdzot sadarbības līgumus ar SIF), vai arī valodas apguves pakalpojumi tiek īstenoti bez sistemātiskas datu nodošanas valsts līmeņa uzskaites sistēmām.
3) Lai veicinātu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un izvērtētu visaptverošu piedāvāto risinājumu, aicinām papildināt 1. pielikumu par latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšanu un norisi 2024. un 2025. gadā, sagatavojot pilnu pārskatu par visiem par publiskajiem līdzekļiem nodrošinātajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem pieaugušajiem, ietverot informāciju par finansējuma avotu, mērķgrupām un īstenotājiem, tostarp pašvaldībām. Uzskatām, ka konceptuālā ziņojuma tālāka virzība bez šādas informācijas apkopošanas nebūtu pieļaujama.
4) Papildus, būtiski uzsvērt ar integrācijas iznākumiem saistītu datu ieguvi un analīzi. Iespēju robežās aicinām apkopot datus gan 2024. un 2025. gadā, gan turpmāk, par to personu proporciju, kas kārtojušas oficiālo valsts valodas pārbaudi pēc valodas līmeņiem, pēc publiski finansēto valodas apmācību noslēgšanas, proporciju, kas sekmīgi nokārtoja valodas prasmes pārbaudi, kā arī latviešu valodu apguvušo skaitu dažādos valodas līmeņos.
Šāds apkopojums ļautu objektīvi vērtēt, vai konceptuālajā ziņojumā piedāvātais modelis pēc būtības novērš institucionālo sadrumstalotību un nodrošina pilnvērtīgu, vienotu datu ieguves un analīzes mehānismu, kā arī vērtēt jau līdz šim īstenoto pasākumu efektivitāti.
Domnīca PROVIDUS ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālā ziņojuma projektu “Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem”. Vienotas latviešu valodas apguves sistēmas izveide ir nozīmīgs valsts integrācijas politikas elements, kura īstenošanai nepieciešama konsekventa starpinstitucionāla koordinācija un datos balstīta lēmumu pieņemšana visu iesaistīto pušu līmenī. Ar šo atzinumu, izsakām sekojošus iebildumus un priekšlikumus:
1) Saistībā ar Latviešu valodas apguvēju mērķgrupām neskaidra ir ziņojumā paustā pozīcija par nepieciešamību atteikt publiskā finansējuma piešķiršanu latviešu valodas mācībām gadījumos, kad mērķgrupā ietilpst Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kas izglītību ieguvuši Latvijas izglītības iestādēs un ilgstoši dzīvo Latvijā. Ņemot vērā, ka valodas zināšanas ir viens no centrālajiem integrācijas elementiem, apguves iespēju ierobežošana tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas izrāda vēlmi apgūt latviešu valodu, var vājināt integrācijas procesu un veicināt lingvistisko izolāciju. Valodas politikas kontekstā būtiski iespējami veicināt latviešu valodas apguvi un pielietojumu sabiedrībā arī tiem indi'vidiem, kuri ieguvuši valsts atzītus izglītību apliecinošus dokumentus, tomēr prakstiski valdou nav apguvuši nepieciešamajā līmenī (uz šādas situācijas iespējamību norāda virkne IKVD sagatavoto ziņojumu par izglītības kvalitāti un vienotās skolas ieviešanu). Aicinām apsvērt nodrošināt pieeju arī valsts vai pašvaldību organizētām valodas mācībām, iespējams nosakot ar personas ienākumiem samērīgu līdzfinansējuma prasību.
2) Vēršam uzmanību, ka jau 2025. gadā PROVIDUS (https://providus.lv/wp-content/uploads/2025/06/Pasvaldibu_kapacitate_petijums.pdf) norādīja uz nepieciešamību skaidri definēt pašvaldību lomu integrācijas un valsts valodas apguves sistēmā, kā arī nodrošināt koordinētu un uz pierādījumiem balstītu pieeju pakalpojumu plānošanā. Papildus, jau 2024. gadā PROVIDUS (https://providus.lv/wp-content/uploads/2024/09/Providus_research_final_0509-1.pdf) norādīja uz nepieciešamību veikt ar integrācijas iznākumiem saistītu datu analīzi.
Konceptuālajā ziņojumā atzīts, ka latviešu valodas mācības papildus valsts institūcijām nodrošina pašvaldībās un ka dati par valodas apguves mācībām šobrīd tiek iegūti fragmentēti. Tomēr ziņojumā nav ietverts sistemātisks un visaptverošs apkopojums par pašvaldību īstenotajiem vai līdzfinansētajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem. Konceptuālajā ziņojumā paredzēts, ka STARS platformas valodas modelis tiks integrēts ar esošajām valsts informācijas sistēmām, tostarp VIIS, VIPS, PMLP, SIF, NVA un citiem reģistriem. Tomēr nav pietiekami skaidrots, kā šajā sistēmā tiks integrēti pašvaldību dati, kā arī vai un kādā apjomā pašvaldības jau šobrīd nodrošina datu apmaiņu (piemēram, slēdzot sadarbības līgumus ar SIF), vai arī valodas apguves pakalpojumi tiek īstenoti bez sistemātiskas datu nodošanas valsts līmeņa uzskaites sistēmām.
3) Lai veicinātu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un izvērtētu visaptverošu piedāvāto risinājumu, aicinām papildināt 1. pielikumu par latviešu valodas mācību pieaugušajiem administrēšanu un norisi 2024. un 2025. gadā, sagatavojot pilnu pārskatu par visiem par publiskajiem līdzekļiem nodrošinātajiem valsts valodas apguves pakalpojumiem pieaugušajiem, ietverot informāciju par finansējuma avotu, mērķgrupām un īstenotājiem, tostarp pašvaldībām. Uzskatām, ka konceptuālā ziņojuma tālāka virzība bez šādas informācijas apkopošanas nebūtu pieļaujama.
4) Papildus, būtiski uzsvērt ar integrācijas iznākumiem saistītu datu ieguvi un analīzi. Iespēju robežās aicinām apkopot datus gan 2024. un 2025. gadā, gan turpmāk, par to personu proporciju, kas kārtojušas oficiālo valsts valodas pārbaudi pēc valodas līmeņiem, pēc publiski finansēto valodas apmācību noslēgšanas, proporciju, kas sekmīgi nokārtoja valodas prasmes pārbaudi, kā arī latviešu valodu apguvušo skaitu dažādos valodas līmeņos.
Šāds apkopojums ļautu objektīvi vērtēt, vai konceptuālajā ziņojumā piedāvātais modelis pēc būtības novērš institucionālo sadrumstalotību un nodrošina pilnvērtīgu, vienotu datu ieguves un analīzes mehānismu, kā arī vērtēt jau līdz šim īstenoto pasākumu efektivitāti.
Piedāvātā redakcija
-