Atzinums

Kultūras ministrija nevar atbalstīt Patentu valdes pārdēvēšanu par Latvijas Intelektuālā īpašuma biroju.
Piekrītam, ka iestādes vēsturiskais nosaukums nerada precīzu priekšstatu par tās kompetences jomām, taču arī piedāvātais jaunais nosaukums šo problēmu neatrisina, jo tas rada maldinošu iespaidu, ka Patentu valdes kompetencē turpmāk būs visas intelektuālā īpašuma tiesību nozares, tostarp autortiesības un blakustiesības.
Saskaņā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas tīmekļvietnē pieejamo informāciju (https://www.wipo.int/en/web/country-profiles/directory-ip-offices) pietiekoši liels skaits Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu, kuru kompetencē ir rūpnieciskā īpašuma tiesības, tiek dēvētas par “Rūpnieciskā īpašuma birojiem” (Industrial Property Office) vai “Patentu un preču zīmju birojiem” (Patent and Trade Mark Office). Savukārt tās iestādes, kuras tiek dēvētas par “Intelektuālā īpašuma birojiem” (Intellectual Property Office), bieži atbild ne tikai par rūpnieciskā īpašuma tiesībām, bet arī par autortiesībām un blakustiesībām (atbildības jomas tvērums katrā konkrētā iestādē atšķiras).
Līdz ar to secināms, ka Eiropas Savienībā nav vienotas pieejas attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu nosaukumiem un tām piešķirto kompetenci intelektuālā īpašuma jomā un nav pamata anotācijā norādītajam apgalvojumam, ka piedāvātais jaunais nosaukums atbilst Eiropas Savienības līmenī nostiprinātajai pieejai intelektuālā īpašuma institūciju nosaukumos.
Tā kā Kultūras ministrija saskaņā ar tās nolikumu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde autortiesību jomā, aicinām izvēlēties tādu Patentu valdes jauno nosaukumu, kas neradītu maldinošu iespaidu, ka Patentu valde turpmāk īstenos valsts politiku ne tikai rūpnieciskā īpašuma jomā, bet arī autortiesību un blakustiesību jomā.
 

-