Atzinums

Anotācijā norādīts: "Nav pamata noteikt minimālo nomas maksu publisko ūdeņu iznomāšanai, to nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai " un attiecīgi no Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra noteikumu Nr.719 "Publisko ūdeņu nomas noteikumi" (turpmāk - MKN 719) normām svītrota noteiktā minimālā nomas maksa 40 euro gadā. 

Vēršam uzmanību, ka, nenosakot minimālo nomas maksu, neatkarīgs vērtētājs tirgus nomas maksu var noteikt, piemēram, 20 euro. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums ( turpmāk - Izšķērdēšanas novēršanas likums) nosaka, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, t.i., manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam skaidrot, vai no Izšķērdēšanas novēršanas likuma aspekta ir lietderīgi no MKN 719 svītrot minimālo nomas maksu. Lūdzam ar attiecīgo skaidrojumu papildināt anotāciju.

-

Noteikumu projekta 43. punkts nosaka, ka jūras piekrastes joslu var iznomāt uz laiku līdz 30 gadiem, savukārt iekšzemes publiskos ūdeņus un jūras piekrastes sauszemes daļu bez jūras piekrastes ūdeņiem uz laiku līdz 12 gadiem.

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam papildināt anotāciju ar papildus skaidrojumu par to, kā iznomātājs noteikts, uz cik ilgu laiku attiecīgi tiks iznomāta/iznomās jūras piekrastes joslu ( piemēram, 6., 10., 12., 25. gadiem), t.i., kas tiks ņemts vērā, iznomājot jūras piekrastes joslu uz konkrētu laika posmu ( piemēram, kritēriji vai citi aspekti). 

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot, ko noteikumu projekta 5.punktā saprot ar terminu "ūdenstilpni", ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz precizēt MKN 719 1.punktu, un tajā vairs netiek atrunāts termins "ūdenstilpne". 

-

Noteikumu projekta 10.punkts nosaka, ka: "Iznomātājs publisko ūdeņu nomnieka izvēlei rīko elektronisku nomas tiesību izsoli (turpmāk – izsole), lai iegūtu iespējami augstāku samaksu, vai konkursu. Iznomājot jūras piekrastes joslu, rīko konkursu. Konkursu var rīkot arī, lai izvērtētu konkrētus, iespējams, atšķirīgus izmantošanas priekšlikumus un izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu."

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām sīkāk skaidrot anotācijā noteikumu projekta 10.punktā paredzēto tiesisko regulējumu t.i., tajā veikto izņēmumu, ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz iznomātājam nomnieka izvēlei rīkot izsoli vai konkursu, nenodalot, ka, piemēram, iznomājot ūdenstilpni, rīko tikai konkursu.

-