Atzinums

Lūdzam nodrošināt arī likuma 10. panta pirmās daļas izslēgšanu vai precizēšanu, nedublējot attiecīgajā regulā ietvertās marķēšanas un klasifikācijas prasības.

-

Vēršam uzmanību, ka attiecīgās regulas 39. pants paredz, ka deklarāciju sagatavo vai iztulko tajā valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā iepakojumu laiž vai dara pieejamu tirgū. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka to, kādā valodā vai valodās sagatavojama vai iztulkojama atbilstības deklarācija, jānosaka dalībvalstīm, tādēļ lūdzam izvērtēt un attiecīgi papildināt likumprojektu vai skaidrot, no kura nacionālā normatīvā akta izriet attiecīgais regulējums.

-

Precizētā likumprojektā paredzētā Iepakojuma likuma 19. panta astotā daļa noteic, ka Valsts vides dienests ražotāja un ražotāja pilnvarotā pārstāvju datu uzturēšanu veic par maksu. Cenrādi par šo pakalpojumu apstiprina Valsts vides dienesta ģenerāldirektors.
Vēršam uzmanību uz to, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta divpadsmitā daļa noteic, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi. Šobrīd spēkā esošo Valsts vides dienesta maksas pakalpojumu cenrādi ir apstiprinājis klimata un enerģētikas ministrs.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu, kāpēc likumprojektā paredzētā Iepakojuma likuma 19. panta astotā daļa noteic, ka maksas pakalpojumu cenrādi par ražotāja un ražotāja pilnvarotā pārstāvju datu uzturēšanu apstiprina Valsts vides dienesta ģenerāldirektors.

-

Aicinām pārskatīt regulējuma atbilstību pārkāpumu definēšanas prasībām. 

Proti, nav pieļaujams un atbalstāms administratīvais pārkāpums, kas satur, piemēram, tādu pārkāpuma pazīmi  kā "neatbilst noteiktām prasībām" vai "noteikto prasību pārkāpšanu".

Šāda veida normas ir blanketas normas, jo tās ietver norādi uz citos normatīvos aktos iekļautajām tiesību normām (priekšrakstiem) (sk. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M.Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur pārkāpuma pazīmes. Prasība pēc tiesību normas skaidrības ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos. Nostiprinātā prasība tiek atzīta par izpildītu, ja apsūdzētajam ir iespēja no tiesību normas teksta zināt (nepieciešamības gadījumā arī izmantojot interpretāciju, kas ietverta tiesu nolēmumos), par kādu tieši darbību vai bezdarbību noteikta kriminālatbildība. Arī gadījumos, kad personai likumā tiek paredzēta sodoša rakstura administratīvā sankcija, darbojas iepriekš minētais princips.

Lai identificētu, ka attiecīga prasība un pārkāpums ir saistīts ar Eiropas Savienības tiesībām, pārkāpuma formulējumā pieļauj  informatīvas atsauces ietveršanu uz regulas vienībām. Tomēr tas neietekmē iepriekš norādītās pārkāpumu definēšanas prasības. Informatīvā atsauce iekļaujama tā, ka pārkāpuma pazīmes joprojām būtu skaidras arī tad, ja šo atsauci izņemtu.

Lūdzam precizēt administratīvo pārkāpumu formulējumu, skaidri un izsmeļoši norādot visas nepieciešamās administratīvā pārkāpuma pazīmes.

Papildus norādām, ka regulējumu par administratīvajiem pārkāpumiem speciālajos nozaru likumos izstrādā vienveidīgi, ievērojot likumdevēja noteiktos normatīvo aktu projektu izstrādes noteikumus. Vienlaikus jāņem vērā tas, ka administratīvos pārkāpumus panta ietvaros sarindo līdzīgi kā Krimināllikumā, proti, no vieglākā uz smagāko (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 58. lpp.).

Lūdzam sarindot likumprojekta 21. pantā paredzētā likuma 22. panta jaunās daļas atbilstoši augstāk minētajam ieteikumam. 


 

-

Rosinām pārskatīt likumprojekta 21. pantā paredzētā likuma 22. panta piektās daļas saturu pēc būtības. 

Proti, likumprojekta 21. pantā paredzētā likuma 22. panta piektajā daļā ir ietverti dažādi pārkāpumu sastāvi un  atsauces uz  dažādiem Regulas 2025/40 pantiem. Norma ir neskaidra, grūti uztverama. Lūdzam precizēt regulējumu līdz tādai pakāpei, lai jebkurai personai, izlasot administratīvo pārkāpumu formulējumu, būtu jāspēj saprast, par kādu tieši darbību vai bezdarbību tai var tikt piemērotas sodoša rakstura sankcijas. Šobrīd likumprojektā definētās administratīvā pārkāpuma pazīmes netiek skaidri noteiktas. 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot likumprojektā ietvertā likuma Pārejas noteikumu 16. punkta atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra Regulas (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK 34. panta 1. punktā noteiktajam vai izslēgt minēto Pārejas noteikumu punktu.

-

Likumprojekta anotācijā par katru likumprojekta 21. pantā minēto pārkāpumu nav iekļauts pilnvērtīgs administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums, pārkāpuma satura skaidrojums,  kā arī soda veida un apmēra izvēles pamatojums.

Vienlaikus nepieciešams skaidrojums, kādēļ sodi likumprojektā paredzēti par plašāku iespējamo pārkāpumu loku, nekā noteic Regulas 68. panta 2.punkts. Minēto aicinām izvērtēt arī administratīvās atbildības kritēriju aspektā.

Anotācijā ir vispārīgi aprakstīti administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriji. Attiecībā uz administratīvā akta (procesa) prioritātes principu anotācijā ir ietverts šāds skaidrojums: "Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Administratīvais akts netiek izdots".   Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). 
Anotācijā vispār nav iekļauts administratīvā akta prioritātes principa izvērtējums un attiecīgi nav ietverts skaidrojums, kādēļ administratīvais process nevar tikt veikts. 

Savukārt attiecībā uz kritērija "problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums"  izvērtējumu ir ietverts šāds skaidrojums: "Bīstamība un kaitīgums. Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas, proti  ekonomikas operatori Latvijā laiž tirgū neatbilstošu iepakojumu".
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.).  Skaidrojums, ka "[..] problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas[..]" būtībā nenozīmē, ka situācija ir bīstama. 

Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritēriju izvērtējumu pēc būtības un papildināt anotāciju, ietverot tajā pilvērtīgu skaidrojumu. 
 

-

Anotācijā ir ietverams pilnvērtīgs soda veida un apmēra izvēles pamatojums.

Proti, lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52).
Pamatā soda veidu un apmēru noteic, salīdzinot likumprojektā paredzēto pārkāpumu ar administratīvās atbildības sistēmā jau pastāvošiem pārkāpumiem. No likumprojekta anotācijā ietvertās informācijas secināms, ka tā tas varētu būt arī šajā gadījumā.
Tomēr, ja izmanto salīdzinājumu ar citu pārkāpumu, tad ietverams arī skaidrojums, kāpēc šie pārkāpumi ir salīdzināmi (piemēram, kādas ir to pamatā esošās aizsargājamās intereses (vērtības, tiesiskie labumi), vai šo pārkāpumu smagums ir līdzvērtīgs u. tml.).

Piemēram, anotācijā ir iekļauti šāda veida skaidrojumi: "Analogs mehānisms jau ir paredzēts Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 17. panta ceturtajā daļā - par prasību neievērošanu par pārstrādātas plastmasas saturu to dzērienu iepakojumā, uz kuru attiecas prasības par dizainu, piemēro naudas sodu no divdesmit astoņām līdz tūkstoš četrdesmit naudas soda vienībām. Šā pārkāpuma smagums ir līdzvērtīgs likumprojekta 21. pantā (likuma 22. panta trešā daļa) noteiktajam, attiecas uz iepakojumu un identiskiem ekonomikas operatoriem. [..]  Analogs mehānisms jau ir paredzēts Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 17. panta astotajā daļā - par vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu, kurus aizliegts laist tirgū, un no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotu izstrādājumu laišanu tirgū piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām. Šo pārkāpuma smagums ir līdzvērtīgs likumprojekta 21. pantā noteiktajam (likuma 22. panta ceturtā daļa), attiecas uz plastmasu saturošiem izstrādājumiem, t.sk. iepakojumu, un identiskiem ekonomikas operatoriem".  Tomēr tas neatklāj, kāpēc šie pārkāpumi (pārkāpumu smagums) būtu salīdzināmi (līdzvērtīgi).
 

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka: "Regulas 2025/40 [..] 34. panta 4. punktā ietvertā rīcības brīvība papildus tiks vērtēta likumprojekta saskaņošanas procesā (skat. izziņas 10. un 35. punktu)." Saistībā ar minēto un jo īpaši vērā ņemot arī to, ka rīcības brīvība paredz atvieglotas prasības iepretim attiecīgās regulas 34. panta 1. punktā minētajam, lūdzam skaidrojumu par rīcības brīvību neizmantošanas apsvērumiem ietvert likumprojekta anotācijas 5. sadaļā.

-

Aicinām tehniski precizēt.

"6. pants. Iepakojums, ko laiž tirgū, atbilst Regulas 2025/40 5. līdz 12. pantā vai saskaņā ar tiem noteiktajām ilgtspējas, marķēšanas un informācijas prasībām.".

Aicinām tehniski precizēt ("Valts").

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar informāciju par precizētajā likumprojektā ietverto regulējumu Iepakojuma likuma 21. panta piektās daļas 2. punktā.
 

-

Likumprojekta anotācijā minēts: "Tā kā Regulu 2025/40 piemēro no 2026. gada 12. augusta, paredzēts, ka arī likums stājas spēkā 2026. gada 12. augustā." Saistībā ar minēto lūdzam aktualizēt anotācijā ietverto informāciju, ņemot vērā, ka likumprojektā nav atrodams attiecīgs spēkā stāšanās noteikums, turklāt likumprojekta spēkā stāšanās minētajā datumā vairs nav iespējama.

-

Likumprojekta anotācijas 5. sadaļā minēts, ka likumprojekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, par kuru jāsniedz informācija Eiropas Komisijai saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijā Nr. 1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem" (turpmāk – instrukcija) noteikto kārtību. Saistībā ar minēto lūdzam skaidrot, kādēļ uz likumprojektu nav attiecināms instrukcijas 4. punkts, kas paredz, ka instrukcija neattiecas uz tehnisko noteikumu projektiem, kas nosaka jebkuru no šīs instrukcijas 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētajām prasībām, ja valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu, lai ieviestu Eiropas Kopienas tiesību aktu prasības vai nodrošinātu atbilstību Eiropas Kopienas tiesību aktiem, ievērojot, ka atbilstoši likumprojekta anotācijas 1.2. apakšsadaļā minētajam likumprojekta mērķis ir nodrošināt "Regulas 2025/40 mērķu sasniegšanu".

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietverto informāciju, jo likumprojekta 20. pantā ieviests arī attiecīgās regulas 39. panta 5. punkts.

-