Atzinums

Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot atsevišķus likumos noteiktos gadījumus, ir aizliegts atsavināt. Līdz ar to publisku personu starpā zeme arī nav nododama bez atlīdzības īpašumā funkciju īstenošanai Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta noteiktajā kārtībā.
Valsts sekretāru 2018.gada 1.marta sanāksmē (prot. Nr.9 13.§) tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (VSS-209, TA-2177, turpmāk – VARAM likumprojekts), ar kuru cita starpā tika paredzēts veikt grozījumus Aizsargjoslu likuma 36.pantā, lai paredzētu iespēju valsts īpašumā esošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā atsavināt pašvaldībai vai pašvaldības īpašumā esošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā atsavināt valstij. 
Atbilstoši Valsts sekretāru 2018.gada 8.novembra sanāksmes protokollēmumā (prot. Nr.44, 23.§) noteiktajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots organizēt starpinstitūciju sanāksmi ar Ārlietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un citiem iebildumu sniedzējiem, lai izrunātu nesaskaņotos jautājumus, un saskaņoto likumprojektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, viedokļu nesaskaņošanas gadījumā – izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.
Ņemot vērā, ka VARAM likumprojekta tālākā virzība netika turpināta, Finanšu ministrija lūdza Ekonomikas ministriju tās virzītajā likumprojektā “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (VSS- 1175)  papildināt ar grozījumiem Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā atbilstoši VARAM likumprojektā iekļautajai redakcijai. Ekonomikas ministrija iekļāva atbilstošus grozījumus likumprojektā.
Tomēr ievērojot Ekonomikas ministrijas virzītā likumprojekta apjomu saistībā ar citiem grozījumiem, likumprojekta virzība no šā gada februāra ir apstājusies un nav zināma tā turpmākā virzība.

Vēršam uzmanību, ka ne VARAM likumprojekta saskaņošanas laikā, ne Ekonomikas ministrijas likumprojekta saskaņošanas laikā  par Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta grozījumiem  saskaņošanas dalībnieki neizteica iebildumus vai priekšlikumus, tie  nav nesaskaņoto jautājumu vidū.

3. Izteikt 36. panta trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā: “1) atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot gadījumus, kad valsts īpašumā esošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā atsavina pašvaldībai vai pašvaldības īpašumā esošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā atsavina valstij, un likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;”.

Lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar šādu informāciju :

“Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkts aizliedz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla) un pludmalē atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkta mērķis ir saglabāt valsts vai pašvaldības īpašumā zemi krasta kāpu aizsargjoslā, lai nodrošinātu Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteikto aizsargjoslas izveides mērķu sasniegšanu, tajā skaitā, atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību. 
Atsevišķos gadījumos valstij pieder vai piekrīt zeme un/vai ēkas, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, taču nav nepieciešamas un netiek izmantotas valsts funkciju nodrošināšanai, piemēram, valsts nekustamais īpašums “Ainažu ostas laukums” (kadastra Nr. 6605 0020 023), Ainažos, Salacgrīvas novadā, kas atrodas Satiksmes ministrijas valdījumā”. Tāpat arī Finanšu ministrijas valdījumā (VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā) atrodas nekustamie īpašumi, kuri sastāv no zemes un būves vai neapbūvētas zemes vienības un atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, un kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Daļa no valsts nekustamajiem īpašumiem pārņemti no citām ministrijām Finanšu ministrijas valdījumā atbilstoši Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006. gada 9. maija rīkojumu Nr. 319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”) IV. nodaļā ietvertā risinājuma 2. varianta 8. punktā noteiktajam, tādējādi atbrīvojot ministrijas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas (nekustamā īpašuma pārvaldīšanas). Ņemot vērā Aizsargjoslu likumā noteikto atsavināšanas aizliegumu, šobrīd pašvaldībām to īpašumā nav iespējams nodot iepriekš minētos nekustamos īpašumus, piemēram, nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 1300 008 1202) Dzintaru prospektā 27, Jūrmalā, kurš sastāv no zemes vienības 0,3416 ha platībā un divām ēkām – bērnudārza un lapenes. Nekustamo īpašumu Izglītības un zinātnes ministrija 2014. gada jūnijā nodeva Finanšu ministrijas valdījumā, jo tas vairs nebija nepieciešams Izglītības un zinātnes ministrijas funkciju veikšanai. Nekustamajā īpašumā darbojas Jūrmalas Alternatīvās skolas pirmsskolas izglītības iestāde. Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir izrādījusi interesi pārņemt nekustamo īpašumu bez atlīdzības pašvaldības īpašumā, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas pildīšanu – gādāt par iedzīvotāju izglītību un nodrošināt pirmsskolas un skolas vecuma bērnus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs

Papildus Jūrmalas pilsētas dome ar 2020.gada 29.oktobra lēmumu Nr.588  (protokols Nr.19, 74.punkts) “Par nekustamajiem īpašumiem krasta kāpu aizsargjoslā un to pārņemšanu pašvaldības īpašumā", ir lēmusi pārņemt savā īpašumā vairākus Finanšu ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības teritorijā, piemēram, nekustamo īpašumu nekustamo īpašumu (kadastra Nr.1300 007 1001) - 7. līnijā 1A, Jūrmalā, nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 1300 009 1904) - Majori 1904, Jūrmalā; nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 1300 014 0153) -  Melluži 0153, Jūrmalā, nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 1300 025 0205) - Jaunķemeru ceļš 2, Jūrmalā, nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 1300 007 1116) - Bulduri 1116, Jūrmalā, nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 1300 007 1407) - Bulduri 1407, Jūrmalā, nekustamo īpašumu (kadastra Nr.1300 019 1103) -  Kaugurciems 1103, Jūrmalā, pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu - gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšanai).”
Šādus valstij piederošus vai piekrītošus nekustamos īpašumus var izmantot vietējās pašvaldības savu autonomo funkciju nodrošināšanai, vienlaikus veicinot aizsargjoslas izveides mērķu sasniegšanu un izmantošanu sabiedrības interesēs.

Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta otro daļu vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai (pludmalei), kuras valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija. Lai nodrošinātu vienotu pludmales un tai pieguļošo piekrastes apsaimniekošanu, atsevišķos gadījumos ir lietderīgi nodot valsts zemi krasta kāpu aizsargjoslā pašvaldībai, kura apsaimnieko pludmali, vai otrādi – pašvaldības zemi valstij. Zemes pārvaldības likuma 15. panta ceturtā daļa nosaka aizliegumu atsavināt valsts īpašumā esošo jūras piekrastes joslu (teritorija, kurā ietilpst jūras piekrastes ūdeņi un jūras piekrastes sauszemes daļa (pludmale)), un Civillikuma 1104. pants noteic, ka jūras piekraste pieder valstij līdz vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Līdz ar to Likumprojekts paredz papildināt Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu, nosakot zemes atsavināšanas izņēmumu krasta kāpu aizsargjoslā, ja valsts zemi atsavina (nodod) pašvaldībai likumā “Par pašvaldībām” noteikto autonomo funkciju veikšanai vai pašvaldības zemi atsavina valstij tās funkciju veikšanai.
Spēkā esošā Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkts aizliedz atsavināt valsts vai pašvaldību īpašuma esošu zemi. Likumprojekts paredz atsavināt tikai valsts zemi pašvaldībai un otrādi, tādejādi nepaplašinot personu loku, kam var atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi.”

-

Aicinām papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka gadījumā, ja tiks pieņems lēmums arī Latvijā izstrādāt kompensācijas mehānismu, lai mazinātu vēja parku būvniecības potenciālo negatīvo ietekmi uz navigācijas tehnisko līdzekļu darbību ieviešanu, ka tas tiks izstrādāts, ievērojot komercdarbības atbalsta regulējumu. Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt likumprojektu ar deleģējumu Ministru kabinetam izdod noteikumus, kas paredz šādu kompensācijas mehānismu, lai tajos ietvertu arī nepieciešamos nosacījumus no komercdarbības atbalsta regulējuma. 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tiek paredzēts, ka iespējamā projekta būvniecība aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektiem tiek vērtēta, balstoties uz anotācijā uzskaitītajiem principiem un kritējiem. Ņemot vērā, ka minētie principi un kritēriji ir noteikti likumprojekta anotācijā, kas nav juridiski saistoša, lūdzam izvērtēt šo principu un kritēriju noteikšanu normatīvajā aktā (likumprojektā vai Ministru kabineta noteikumu līmenī).

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka, sākoties vēja parku attīstībai Latvijā, Aizsardzības ministrija savlaicīgi veica analīzi par to, kā tā varētu ietekmēt un traucēt Nacionālo bruņoto spēku jūras un gaisa radaru darbību un analīzes rezultātā tika veikti grozījumi Aviācijas likumā un Aizsargjoslu likumā un uz to pamata izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti sākot no 2006.līdz 2015.gadam (veikts to uzskatījums). Savukārt tālāk anotācijā norādīts, ka  šis likumprojekts ir saistīts un tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aviāciju””, kas paredz analogas izmaiņas, lai šādu kompensācijas mehānismu  attiecinātu arī uz militāro lidlauku darbības drošībai potenciāli bīstamiem objektiem teritorijās ap militārajiem lidlaukiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam novērst pretrunu (t.sk. precizēt likuma “Par aviāciju” nosaukumu) un skaidrot, vai anotācijas sākumā norādītie grozījumi likumā “Par Aviāciju” ir veikti un vai uzskaitītie Ministru kabineta noteikumi ir izdoti, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas veikto analīzi, vai arī ir domāti attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumi (t.sk. vai tie ir minētie noteikumi vai to grozījumi).
 

-