Atzinums

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu jau vairākkārt sniegto priekšlikumu attiecībā uz nepieciešamību izslēgt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 9.¹panta pirmajā daļā vārdus "kuras deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā". Atkārtoti norādām, ka Iekšlietu ministrijas ieskatā ir nepieciešams deklarēt ikviena ārvalstīs, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveice, reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, neatkarīgi no tā, vai personai, kura izmanto šādu transportlīdzekli, ir vai nav deklarētā dzīvesvieta Latvijā. Pats fakts, ka personai ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā, nav pamats tam, lai persona tiktu atbrīvota no pienākuma deklarēt konkrēta ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, jo šāds dzīvesvietas deklarēšanas fakts nedod iespēju identificēt to personu, kura ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli ir izdarījusi ceļu satiksmes pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
Vienlaikus norādāms, ka Iekšlietu ministrijas ieskatā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksāšanas institūts nekādi nav sasaistāms ar likumprojektā paredzēto transportlīdzekļa deklarēšanas institūtu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 3.panta regulējumam saistībā ar personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstīs reģistrētus transportlīdzekļus, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir maksājams tikai par M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu, bet ne par visu ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu izmantošanu. Savukārt pati transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksāšana nevar tikt uzskatīta par ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu, ja par to nav tiešas norādes ārējos normatīvajos aktos.

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu jau vairākkārt sniegto priekšlikumu attiecībā uz nepieciešamību precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvāto 9.¹panta trešās daļas 4.punkta regulējumu. Norādāms, ka patlaban šajā tiesību normā minētais ziņu kopums nav pietiekams, lai varētu identificēt konkrētu pie administratīvās atbildības saucamo fizisko vai juridisko personu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 80.panta regulējumam procesuālajos dokumentos par fizisko personu norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārzemniekam - dzimšanas datumu), deklarēto dzīvesvietu (ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, - norādīto dzīvesvietu), elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir), tālruņa numuru, bet par juridisko personu norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kā arī ziņas par juridiskās personas pārstāvi. Tādējādi Iekšlietu ministrijas ieskatā tieši šāds ziņu kopums būtu norādāms arī attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieku/turētāju, deklarējot ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā.
Vienlaikus norādāms, ka attiecīgajam pie administratīvās atbildības saucamajam subjektam ne vienmēr būs korespondences adrese Latvijā. Tāpēc nepieciešams paredzēt, ka deklarējot ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, norādāmas ziņas par transportlīdzekļa īpašnieka/turētāja korespondences adresi Latvijā vai ārvalstīs.

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu jau vairākkārt sniegto priekšlikumu attiecībā uz nepieciešamību precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvāto 9.¹panta ceturtās daļas regulējumu. Norādāms, ka attiecīgajam pie administratīvās atbildības saucamajam subjektam ne vienmēr būs korespondences adrese Latvijā. Tāpēc nepieciešams paredzēt, ka visi ar konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu saistītie procesuālie dokumenti un paziņojumi šādam subjektam nosūtāmi uz tā norādīto korespondences adresi Latvijā vai ārvalstīs.

-

Likumprojekta 5.pants paredz grozījumu izdarīšanu Ceļu satiksmes likuma 43.³panta pirmās daļas 4.punkta ievaddaļā, aizstājot tajā vārdus "novietots stāvēšanai" ar vārdu "stāv". Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) minēts: "Vienlaikus redakcionāli precizēta Ceļu satiksmes likuma 43.³panta pirmās daļas 4.punkta ievaddaļa, aizstājot vārdus “novietots stāvēšanai” ar vārdu “stāv”, ņemot vērā, ka novietot stāvēšanai transportlīdzekli var tikai tam atļautās vietās. Pirms transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanas, neesot klāt transportlīdzekļa vadītājam, nav iespējams konstatēt nodomu transportlīdzekli novietot stāvēšanai, ir iespējams tikai konstatēt faktu, ka transportlīdzeklis attiecīgajā neatļautajā vietā stāv."
Iekšlietu ministrijas ieskatā šāda redakcionāla Ceļu satiksmes likuma 43.³panta pirmās daļas 4.punkta ievaddaļas precizēšana nav atbalstāma. Pirmkārt, gan vārdi "novietots stāvēšanai", gan vārds "stāv" pēc būtības apstiprina transportlīdzekļa stāvēšanas faktu, kura konstatēšanai nekāda transportlīdzekļa vadītāja nodoma noskaidrošana nav nepieciešama. Otrkārt, vārdi "novietots stāvēšanai" ir lietoti arī citās Ceļu satiksmes likuma 43.³panta vienībās (punktos un daļās), bet tajās attiecīgu grozījumu izdarīšana likumprojektā nav paredzēta. Līdz ar to uzskatām, ka likumprojekta 5.pants no likumprojekta ir izslēdzams.

-

Precizēt likumprojekta 7.pantā piedāvāto 43.³panta 1.¹ daļas regulējumu, aizstājot tajā vārdus "savācot datus par pārkāpumu un nosūtot tos policijai" ar vārdiem "fiksējot ziņas par iespējamu transportlīdzekļa apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu", tādējādi nodrošinot šajā tiesību normā lietotās terminoloģijas atbilstību Administratīvās atbildības likumā lietotajai terminoloģijai (sk., piemēram, tā 117.pantā lietoto terminoloģiju). Vienlaikus uzskatām, ka šādi fiksēto ziņu par iespējamo pārkāpumu nosūtīšana kompetentajai iestādei vēl pirms transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanas varētu būt faktiski neiespējama. Tāpēc Iekšlietu ministrijas ieskatā konkrēts brīdis, kurā minētās ziņas nosūtāmas kompetentajai iestādei, šajā tiesību normā nebūtu nosakāms.

-

Precizēt likumprojekta 10.pantā piedāvāto 72.¹panta redakciju, aizstājot tajā vārdus "Par ārvalstī" ar vārdiem "Par tāda ārvalstī", tādējādi nodrošinot vienotas izteiksmes formas lietošanu Ceļu satiksmes likumā ietvertajās tiesību normās, kas paredz administratīvās atbildības iestāšanos par noteiktām prasībām neatbilstoša transportlīdzekļa izmantošanu (sk., piemēram, Ceļu satiksmes likuma 71.panta pirmajā un otrajā daļā vai 72.panta pirmajā un 1.¹ daļā lietoto izteiksmes formu).

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā minēts: "Personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, un kuras ceļu satiksmē Latvijā izmanto ārvalstī, tai skaitā, trešajā valstī reģistrētu automobili, jāveic transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksa par šo TL. Veicot maksājumu e-CSDD, maksātājs norāda nodokļa aprēķinam nepieciešamos datus, tai skaitā, transportlīdzekļa vadītāja datus, kas ļauj identificēt personu, kas piedalās ceļu satiksmē Latvijā ar trešajā valstī reģistrētu automobili un cita starpā, kas saucama pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem ceļu satiksmē."
No attiecīgās informācijas nav saprotams, kādā veidā Satiksmes ministrijas ieskatā persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, un kura ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli, balstoties uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksas datiem būs saucama pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
Iekšlietu ministrijas ieskatā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksāšana nevar tikt uzskatīta par ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu, ja par to nav tiešas norādes ārējos normatīvajos aktos. Likumprojektā patlaban šādas norādes nav. Vienlaikus norādāms, ka atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 3.panta regulējumam saistībā ar personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un, kuras dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstīs reģistrētus transportlīdzekļus, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir maksājams tikai par M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu, bet ne par visu ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu izmantošanu. Tādējādi, ja arī likumprojektā tiktu ietverta norāde par to, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksāšana ir uzskatāma par ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu, tad tā aptvertu tikai M1 un N1 kategorijai atbilstošos transportlīdzekļus, bet ne visus ārvalstīs reģistrētos transportlīdzekļus, uz kuriem attiecināms likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 9.¹panta pirmajā daļā noteiktais transportlīdzekļu deklarēšanas pienākums.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā norādīto informāciju attiecībā uz personu saukšanu pie administratīvās atbildības, tādējādi nodrošinot tās atbilstību likumprojekta 1.pantā piedāvātajam 9.¹panta regulējumam.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā norādīto informāciju saistībā ar tajā minēto Valsts policijas amatpersonu iesaistīšanu ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu deklarēšanā, ja to nav veikusi persona, kura izmanto šādu transportlīdzekli ceļu satiksmē Latvijā. Norādām, ka likumprojekta regulējums neparedz šādu Valsts policijas amatpersonu iesaistīšanu minēto procedūru veikšanā, tāpēc arī informācija par to no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punkta ir svītrojama.

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu jau vairākkārt sniegto priekšlikumu attiecībā uz nepieciešamību precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļas 2.1.punktā norādīto informāciju. Vēršam uzmanību, ka ne likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz personas pienākumu deklarēt ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, ne arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļā norādītā informācija saistībā ar šo regulējumu nekādi neliecina par to, ka minēto regulējumu būtu paredzēts attiecināt tikai uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem. Līdz ar to norāde par to ir svītrojama arī no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļas 2.1.punkta.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 7.sadaļas 7.5.punktā norādīto informāciju saistībā ar tajā minēto Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu iesaistīšanu ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu deklarēšanā, ja to nav veikusi persona, kura izmanto šādu transportlīdzekli ceļu satiksmē Latvijā. Norādām, ka likumprojekta regulējums neparedz šādu Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu iesaistīšanu minēto procedūru veikšanā, tāpēc arī informācija par to no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 7.sadaļas 7.5.punkta ir svītrojama.

-