Atzinums

Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu normu, kas paredzētu Administratīvās atbildības likuma (turpmāk - AAL) 119. panta pirmās daļas 12. punktā noteiktā administratīvā pārkāpuma procesa noilguma termiņa apturēšanu uz noteiktu laiku gadījumā, kad saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvā aktā noteikto konsekvences mehānismu kompetentajai iestādei Latvijā ir jāveic izmeklēšanas darbības un izmeklēšanas rezultātā sagatavotā lēmuma projekta saskaņosana ar iesaistītajām iestādēm no citām dalībvalstīm. Jautājums par šāda regulējuma nepieciešamību likumā tika izskatīts pēc būtības un konceptuāli atbalstīts AAL pastāvīgās darba grupas 2022. gada 6. oktobra sēdē.
Saskaņā ar AAL 119. panta pirmās daļas 12. punktu administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts, bet deviņu mēnešu laikā no tā uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, proti, noilgums administratīvajā pārkāpuma lietā iestājas cita starpā deviņus mēnešus no administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas dienas.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk - Datu regula) nosacījumiem Eiropas Savienības uzraudzības iestādes savstarpēji sadarbojas personas datu aizsardzības nodrošināšanas jautājumos. Svarīgākie mehānismi ir vienas pieturas aģentūras principa īstenošana un Datu regulas konsekventas piemērošanas (turpmāk arī – konsekvences mehānisms) nodrošināšana.
Vienas pieturas aģentūras princips paredz, ka datu subjektam ir tiesības savu tiesību realizēšanai un aizsardzībai vērsties ne tikai uzraudzības iestādē, kuras teritorijā darbojas pārzinis, bet arī citas dalībvalsts uzraudzības teritorijā, kurā ir datu subjekta dzīvesvieta, darba vieta, kā arī citos gadījumos. Sūdzības izskatīšana notiek, uzraudzības iestādēm savstarpēji sadarbojoties, veicot kopīgu izmeklēšanu un citus uzraudzības pasākumus. Sadarbības process reglamentēts Datu regulas 56. un 60. - 62. pantā.
Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu informācijas apmaiņu starp Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju un dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kā arī īstenotu vienas pieturas aģentūras principu, tiek izmantota Eiropas Komisijas uzturētā informācijas sistēma – The Internal Market Information System (turpmāk tekstā – IMI).
Nolūkā noskaidrot vadošo iestādi[1] (kas veic izmeklēšanu) un iesaistītās iestādes (piemēram, pārzinis darbojas arī citās ES dalībvalstīs, datu subjekts ir no citas ES dalībvalsts) tiek paredzēts četru nedēļu termiņš, kurā iestādes piesakās. Noslēdzoties pieteikšanās termiņam, uzsāk izmeklēšanu, kuras ietvaros ir nepieciešams pieprasīt informāciju no pārziņa, kā arī nereti no citiem avotiem dalībvalstīs. Saskaņā ar Datu regulā ietvertajiem noteikumiem uzraudzības iestādēm izmeklēšanas laikā jāapmainās ar visu informāciju, kas ir to rīcībā, tādejādi dokumentus pirms ievietošanas IMI nepieciešams tulkot. Vienlaikus jāpatur prātā, ka sūdzības izskatīšanā iesaistītajām uzraudzības iestādēm vajadzīgs laiks, lai ar attiecīgajiem dokumentiem iepazītos, izvērtētu, atsevišķos gadījumos arī iztulkotu vadošās iestādes pieprasījumu izpildei (saziņai ar adresātu), kā arī uz pieprasījuma pamata saņemto informāciju ievietošanai IMI.
Atbilstoši Datu regulas prasībām izmeklēšanas rezultātā sagatavoto vadošās iestādes lēmuma projektu ir jāsaskaņo ar iesaistītajām iestādēm. Saskaņošanas termiņš ir 4 nedēļas. Ja cita iesaistītā iestāde izsaka iebildumus, kurus vadošā iestāde neņem vērā, strīdu izskata Eiropas Datu aizsardzības kolēģija. Termiņš, kurā jāizskata iebildumus, var sasniegt astoņas nedēļas. Lai gan starptautiskās sadarbības ietvaros veicamās izmeklēšanas un lēmuma pieņemšanu termiņu nav iespējams paredzēt, Datu valsts inspekcijas līdzšinējie, praktiskajā pieredzē balstītie novērojumi liecina, ka vidēji process ilgst 12 mēnešus.  Rezumējot minēto, apgrūtinoši vai pat neiespējami procesu veikt saskaņā ar AAL noteikto termiņu.
Atbilstoši minētajam lūdzam papildināt arī AAL 118. panta otro daļu, paredzot, ka fizisku personu datu aizsardzības jomā administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Proti, gadījumos, kad ir piemērojams konsekvences mehānisms, ir veicama virkne darbību, kuras var aizņemt vidēji 10 mēnešus. Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, šis process var būt vēl garāks. Tāpat jāņem vērā, ka datu subjekts uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas nevēršas iestādē, bet mēģina situāciju atrisināt, vēršoties pie pārziņa, kā arī pārkāpumu var konstatēt novēloti.
[1] Gadījumā, ja pārziņa, kura rīcība tiek izmeklēta, galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Latvija, tad izmeklēšanu veic Latvija.
 

-

Likumprojekta 14.pants citastarp paredz papildināt likumu ar 40.nodaļu un noteikt Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas (turpmāk - APAS) tiesisko ietvaru atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta prasībām. Normā noteikts, ka APAS mērķis ir nodrošināt iestādes, amatpersonas un augstākas amatpersonas uzdevumu īstenošanu elektroniskā vidē un informācijas, kas saistīta ar administratīvo procesu, apstrādi. Proti, norma paredz citastarp fizisku personu datu apstrādi. 
 Datu regulas 5. panta 1. punkta “a” apakšpunkts paredz, ka personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā. Vienlaikus Datu regulas 6. panta 1. un 3. punkts paredz, ka publiska persona fiziskas personas datu apstrādi veic, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā, kas piemērojami pārzinim, noteiktu tiesisku pamatu un  personas datu apstrādes nolūku. Savukārt personas datu apstrādes juridiskajā pamatā nosakāmi apstrādāto datu veidi, datu subjekti, kurus skar attiecīgā personas datu apstrāde, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti.
Datu valsts inspekcijas ieskatā visām šīm prasībā ir jābūt noteiktām likuma līmenī.
Vienlaikus norādāms, ka gadījumos, kad personas datu apstrāde ir saistīta ar administratīvā pārkāpuma procesu, ko veic kompetentā iestāde, tā  ir veicama atbilstoši likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" (turpmāk - likums) noteiktajiem principiem un prasībām.
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta 14. pantā noteikt APAS tiesisko ietvaru, kas atbilstu arī Datu regulas un likuma prasībām.
 

-