Atzinums

Šis punkta pirmais teikums rada nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, kuras atrodas līdzīgās situācijās — velosipēdu un elektroskrejriteņu īpašniekiem, turētājiem un vadītājiem (turpmāk — Lietotāji) un pārējo transportlīdzekļu (piemēram, vieglo automobiļu, motociklu un mopēdu) Lietotājiem, jo velosipēdu un elektroskrejriteņu gadījumā pašvaldībai ir tiesības ir noteikt arī īsāku termiņu, nekā paredzēts Ministru kabineta noteikumos, savukārt attiecībā uz citiem transportlīdzekļiem šādas tiesības nav paredzētas.

Velosipēds vai elektroskrejritenis parasti aizņem daudz mazāk vietas, nekā, piemēram, vieglais automobilis, un arī mazāk vietas, nekā motocikls vai mopēds, līdz ar to parasti rada mazākus traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem.

Praksē problēmas ar citiem satiksmes dalībniekiem traucējošiem velosipēdiem un elektroskrejriteņiem ir tikai koplietošanas transportlīdzekļu gadījumā. Jāņem vērā, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt koplietošanas transportlīdzekļu novietošanas aizlieguma zonas, kurās tehniski nebūtu iespējams pabeigt nomu, līdz ar to, ja pašvaldība izpildīs šo savu mājasdarbu, problēma tiks atrisināta.

Ņemot vērā šos apstākļus, secināms, ka nav pamatojuma atļaut pašvaldībai noteikt velosipēdiem un elektroskrejriteņiem īsāku termiņu, pēc kura tos atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, nekā  tas paredzēts Ministru kabineta noteikumos, un šī punkta pirmais teikums neatbilst Satversmes 91., 111. un 115. pantam.

Līdz ar to lūdzam noteikt, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt velosipēdiem un elektroskrejriteņiem garāku termiņu, pēc kura tos atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, nekā tas paredzēts Ministru kabineta noteikumos.

-

Šis apakšpunkts rada nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, kuras atrodas līdzīgās situācijās — velosipēdu un elektroskrejriteņu īpašniekiem, turētājiem un vadītājiem (turpmāk — Lietotāji) un pārējo transportlīdzekļu (piemēram, vieglo automobiļu, motociklu un mopēdu) Lietotājiem.

Velosipēds vai elektroskrejritenis parasti aizņem daudz mazāk vietas, nekā, piemēram, vieglais automobilis, un arī mazāk vietas, nekā motocikls vai mopēds, līdz ar to parasti rada mazākus traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem.

Velosipēdu reģistrācijas neobligātumam šajā gadījumā nav nozīmes — šis apakšpunkts attiecas arī uz elektroskrejriteņiem, kuru reģistrācija ir obligāta, tāpat arī ļoti daudzi velosipēdi ir reģistrēti, un šis apakšpunkts nenosaka atšķirīgu termiņu atkarībā reģistrācijas esamības.

Turklāt reģistrācijas neobligātuma, atļaujas novietot uz ietvēm, administratīvās atbildības neesamības, iespējas pārvietot tikai tad, ja velosipēds ir ilgstoši atstāts uz ceļa, un valsts tehniskās apskates neesamība velosipēdiem iemesls ir, ka likumdevējs uzskata, ka velosipēdi, atšķirībā no mehāniskajiem transportlīdzekļiem, lielākoties nerada būtisku apdraudējumu vai traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem un ir nepieciešams veicināt videi un veselībai draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu, un vienīgā problēma, ko bijis nepieciešams risināt, bijusi pamestie velosipēdi. Līdz ar to Satiksmes ministrijas piedāvāta šī apakšpunkta redakcija ir pretrunā likumdevēja nodomam un veicina pārvietošanos ar vieglajiem automobiļiem velosipēdu vietā.

Praksē problēmas ar citiem satiksmes dalībniekiem traucējošiem velosipēdiem un elektroskrejriteņiem ir tikai koplietošanas transportlīdzekļu gadījumā. Jāņem vērā, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt koplietošanas transportlīdzekļu novietošanas aizlieguma zonas, kurās tehniski nebūtu iespējams pabeigt nomu, līdz ar to, ja pašvaldība izpildīs šo savu mājasdarbu, problēma tiks atrisināta.

Ņemot vērā šos apstākļus, secināms, ka nav pamatojuma noteikt velosipēdiem un elektroskrejriteņiem īsāku termiņu, nekā citiem transportlīdzekļiem, un šis apakšpunkts neatbilst Satversmes 91., 111. un 115. pantam.

Līdz ar to lūdzam noteikt velosipēdiem un elektroskrejriteņiem tādu pašu termiņu, kā citiem transportlīdzekļiem, pēc kura tos atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, vai garāku termiņu.

-

Šis apakšpunkts rada nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, kuras atrodas līdzīgās situācijās — velosipēdu un elektroskrejriteņu īpašniekiem, turētājiem un vadītājiem (turpmāk — Lietotāji) un pārējo transportlīdzekļu (piemēram, vieglo automobiļu, motociklu un mopēdu) Lietotājiem.

Velosipēds vai elektroskrejritenis parasti aizņem daudz mazāk vietas, nekā, piemēram, vieglais automobilis, un arī mazāk vietas, nekā motocikls vai mopēds, līdz ar to parasti rada mazākus traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem.

Velosipēdu reģistrācijas neobligātumam šajā gadījumā nav nozīmes — šis apakšpunkts attiecas arī uz elektroskrejriteņiem, kuru reģistrācija ir obligāta, tāpat arī ļoti daudzi velosipēdi ir reģistrēti, un šis apakšpunkts nenosaka atšķirīgu termiņu atkarībā reģistrācijas esamības.

Turklāt reģistrācijas neobligātuma, atļaujas novietot uz ietvēm, administratīvās atbildības neesamības, iespējas pārvietot tikai tad, ja velosipēds ir ilgstoši atstāts uz ceļa, un valsts tehniskās apskates neesamība velosipēdiem iemesls ir, ka likumdevējs uzskata, ka velosipēdi, atšķirībā no mehāniskajiem transportlīdzekļiem, lielākoties nerada būtisku apdraudējumu vai traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem un ir nepieciešams veicināt videi un veselībai draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu, un vienīgā problēma, ko bijis nepieciešams risināt, bijusi pamestie velosipēdi. Līdz ar to Satiksmes ministrijas piedāvāta šī apakšpunkta redakcija ir pretrunā likumdevēja nodomam un veicina pārvietošanos ar vieglajiem automobiļiem velosipēdu vietā.

Praksē problēmas ar citiem satiksmes dalībniekiem traucējošiem velosipēdiem un elektroskrejriteņiem ir tikai koplietošanas transportlīdzekļu gadījumā. Jāņem vērā, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt koplietošanas transportlīdzekļu novietošanas aizlieguma zonas, kurās tehniski nebūtu iespējams pabeigt nomu, līdz ar to, ja pašvaldība izpildīs šo savu mājasdarbu, problēma tiks atrisināta.

Ņemot vērā šos apstākļus, secināms, ka nav pamatojuma noteikt velosipēdiem un elektroskrejriteņiem īsāku termiņu, nekā citiem transportlīdzekļiem, un šis apakšpunkts neatbilst Satversmes 91., 111. un 115. pantam.

Līdz ar to lūdzam noteikt velosipēdiem un elektroskrejriteņiem tādu pašu termiņu, kā citiem transportlīdzekļiem, pēc kura tos atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, vai garāku termiņu.

-

Šis apakšpunkts rada nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, kuras atrodas līdzīgās situācijās — velosipēdu un elektroskrejriteņu īpašniekiem, turētājiem un vadītājiem (turpmāk — Lietotāji) un pārējo transportlīdzekļu (piemēram, vieglo automobiļu, motociklu un mopēdu) Lietotājiem.

Šis ierobežojums ir acīmredzami nesamērīgs — velosipēds vai elektroskrejritenis vai velorikša var netikt izmantots ilgāk par 3 diennaktīm, piemēram, tādēļ, ka tā lietotājam nav jādodas darbā/mācību iestādē svētku vai atvaļinājuma dēļ, lietotājs nestrādā vai strādā attālināti, slimo vai nebrauc ar velosipēdu sliktu laikapstākļu dēļ.

Diemžēl lielai daļai iedzīvotāju nav citas iespējas, kā glabāt velosipēdus uz ielas. Daudzdzīvokļu mājas un to pagalmi parasti nav aprīkoti ar speciālām telpām velosipēdu glabāšanai. Glabāšanu kāpņu telpās aizliedz Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 246.8. apakšpunkts. Savukārt glabāšana dzīvoklī bieži vien nav praktiska — dzīvoklī trūkst vietas, mājā nav lifta vai tas ir neatbilstoša izmēra, ziemā sniega kušanas rezultātā uz grīdas rodas lielas dubļainas peļķes, ziemas riepas ar radzēm bojā grīdas segumu, kravas velosipēdu vai velosipēdu ar bērnu piekabi bieži vien ienest dzīvoklī nemaz nav iespējams.

Izziņā atbildē uz Apvienības “Pilsētas cilvēkiem” 10.03.2024. iebildumu (1. punkts) norādītais pamatojums ir acīmredzami aplams un nepietiekams.

“Paskaidrojam, ka automašīnu, kas novietota stāvēšanai atļautā vietā uz ceļa, t.i. brauktuves (prezumējams, ka šī vieta ir piemērota stāvēšanai, pietiekami plata un nerada apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem) var atzīt par ilgstoši atstātu uz ceļa, ja tā nav pārvietota 45 diennakšu laikā (15, ja nav tehniskās apskates) pēc brīdinājuma izvietošanas.

Savukārt elektroskrejritenis, velosipēds vai velorikša tiek novietota uz gājējiem paredzētās ceļa daļas – ietves, kur tas, ņemot vērā salīdzinoši šaurās ietves, piemēram, Rīgā vairumā gadījumos rada traucējumu pārvietoties gājējiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un citiem velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājiem. Ja elektroskrejriteņus un velosipēdus novietotu uz ceļa (brauktuves), paralēli brauktuves malai 2 rindās un velorikšu 1 rindā, atbilstoši CSN 116.p., tad būtu piemērojama norma par 45 diennaktīm, tomēr arī šādos gadījumos to nevarētu attiecināt uz velosipēdiem, jo tā reģistrācija nav obligāta atšķirībā no pārējiem transportlīdzekļiem.

Vēršam uzmanību, ka nevar salīdzināt auto un elektroskrejriteņa vai velosipēda gabarītus, jo pēdējie drīkst stāvēt jebkurā vietā un daudzumā uz ietves un rezultātā traucēt gājējiem, kā arī par to administratīvā atbildība nav paredzēta. CSL 43.3 (5) neļauj arī pārvietot.”

Šis apakšpunkts attiecas tikai uz situācijām, kad velosipēds vai elektroskrejritenis atrodas vietā, kur tas netraucē ceļu satiksmei. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (turpmāk — CSL) 1. panta 5. punktu par ceļu satiksmi tiek uzskatīta arī pārvietošanās kājām. Tāpat saskaņā ar CSL 1. panta 3. punktu ietve ir ceļa daļa. Līdz ar to situācijā, kad velosipēds vai elektroskrejritenis traucē gājēju pārvietošanos, šis apakšpunkts nav attiecināms — šajā gadījumā būtu piemērojams 20.¹1. vai 20.¹2. apakšpunkts. Šis apakšpunkts attiecas uz situācijām, kad velosipēds vai elektroskrejritenis novietots, piemēram, speciāli paredzētajā velonovietnē, kas neatrodas gājēju ceļā, vai platas ietves malā, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos.

Tāpat nevar piekrist, ka citi transportlīdzekļi nerada traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem — gan mopēdus, gan divriteņu motociklus ir atļauts novietots uz ietvēm, turklāt to gabarīti parasti ir būtiski lielāki, nekā velosipēdu vai elektroskrejriteņu gabarīti. Tāpat daudzās vietās uz ietvēm ir ierīkotas autostāvvietas, un bieži šādās vietās brīvais ietves platums nav pietiekams netraucētai gājēju kustībai.

Tāpat arī uz brauktuvēm bieži vien novietotie vieglie automobiļi apgrūtina citu transportlīdzekļu samainīšanos, t.sk. operatīvā transporta kustību.

Arī velosipēdus un elektroskrejriteņus ir atļauts novietot brauktuves malā vai uz nomales, un šis apakšpunkts nenosaka atšķirīgus nosacījumus atkarībā no tā, uz kuras ceļa daļas tas ir novietots.

Tāpat lielā daļā pilsētu teritoriju pieprasījums pēc autostāvvietām pārsniedz piedāvājumu, un privātie vieglie automobiļi, kas tiek izmantoti vien dažas reizes mēnesī, kaut arī šajās pilsētās ir iespējams īslaicīgi nomāt automašīnu vai izmantot taksometru, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, liedz citiem vieglo automobiļu Lietotājiem novietot transportlīdzekli galamērķa tuvumā, kas īpaši apgrūtina cilvēkus ar kustību traucējumiem un piegādes transportu — bieži no tuvākās pieejamās autostāvvietas līdz galamērķim nākas mērot lielus attālumus, pat kilometru. Savukārt velosipēdu gadījumā novietošanas vietu trūkums nav ne tuvu tik izteikts — praktiski visur velosipēdu var novietot un pieslēgt ne tālāk par 100 metriem no galamērķa (piemēram, velonovietnē, pie ceļa zīmes staba vai žoga), jo velosipēda gabarīti ir daudz mazāki, nekā vieglā automobiļa gabarīti.

Vienlaikus nevar noliegt, ka pastāv problēma ar pamestiem velosipēdiem, kas aizņem vietu velonovietnēs, apgrūtinot citus velosipēdu Lietotājus, un ar savu braukšanai neatbilstošu tehnisko stāvokli un izskatu bojā pilsētvidi, taču, pēc mūsu novērojumiem, šādi velosipēdi praktiski vienmēr netiek izmantoti vairākus gadus, līdz ar to nav lielas nozīmes, vai šāds velosipēds tiks pārvietots pēc 3 vai 45 dienām — arī tad, ja šādi velosipēdi tiktu pārvietoti pēc 45 dienām, tas problēmu atrisinātu.

Velosipēdu reģistrācijas neobligātumam šajā gadījumā nav nozīmes — šis apakšpunkts attiecas arī uz elektroskrejriteņiem, kuru reģistrācija ir obligāta, tāpat arī ļoti daudzi velosipēdi ir reģistrēti, un šis apakšpunkts nenosaka atšķirīgu termiņu atkarībā reģistrācijas esamības.

Turklāt reģistrācijas neobligātuma, atļaujas novietot uz ietvēm, administratīvās atbildības neesamības, iespējas pārvietot tikai tad, ja velosipēds ir ilgstoši atstāts uz ceļa, un valsts tehniskās apskates neesamība velosipēdiem iemesls ir, ka likumdevējs uzskata, ka velosipēdi, atšķirībā no mehāniskajiem transportlīdzekļiem, lielākoties nerada būtisku apdraudējumu vai traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem un ir nepieciešams veicināt videi un veselībai draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu, un vienīgā problēma, ko bijis nepieciešams risināt, bijusi pamestie velosipēdi. Līdz ar to Satiksmes ministrijas piedāvāta šī apakšpunkta redakcija ir pretrunā likumdevēja nodomam un veicina pārvietošanos ar vieglajiem automobiļiem velosipēdu vietā.

Ņemot vērā šos apstākļus, secināms, ka nav pamatojuma noteikt velosipēdiem un elektroskrejriteņiem īsāku termiņu, pēc kura tos atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, nekā citiem transportlīdzekļiem, un šis apakšpunkts neatbilst Satversmes 91., 111. un 115. pantam.

Līdz ar to lūdzam noteikt velosipēdiem un elektroskrejriteņiem tādu pašu termiņu, kā citiem transportlīdzekļiem, pēc kura tos atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, vai garāku termiņu.

-