Atzinums

Izskatot Satiksmes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, AS "Sadales tīkls" ir konstatējusi, ka noteikumu projekta 10.punkta redakcija ir atšķirīga no spēku zaudējušo Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.340 "Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā" 10.punkta nosacījumiem attiecībā uz vienreizējās atlīdzības noteikšanu par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu. Informējam, ka šādu atlīdzību aprēķināšanas kārtība un atlīdzības apmērs, ievērojot to, vai zemes vienību iespējams vai nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, jau ir noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos, piemēram, Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumos Nr.603 "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu". Iebilstam pret atšķirīgas pieejas izveidi attiecībā uz dzelzceļa zemes nodalījuma joslām, jo nav objektīva pamatojuma citos Ministru kabineta noteikumos ietvert atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz minimālo atlīdzību par valstij piekrītošas vai piederošas zemes vienības lietošanas tiesību aprobežošanu aprēķināšanu, tādējādi radot papildus neplānotas izmaksas inženiertīklu turētājiem. Bez tam vēršam uzmanību, ka katrā gadījumā vispirms ir jāizvērtē, vai zemes vienību iespējams vai nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, no kā ir atkarīga atlīdzības aprēķināšanas kārtība un atlīdzības apmērs.
Bez tam  noteikumu projekta 10.punkta redakcijā ir ietverti nosacījumi par neatkarīgu vērtētāju izmaksu segšanas kārtību, kas neatbilst vispārpieņemtai šādu izmaksu segšanas praksei un var radīt papildus neplānotas un neprognozējamas izmaksas inženiertīklu turētājiem. Iebilstam pret atšķirīgas pieejas izveidi attiecībā uz dzelzceļa zemes nodalījuma joslām (valstij piekrītošas vai piederošas zemes vienībām), papildus neplānotu un neprognozējamu izmaksu radīšanu inženiertīklu turētājiem, līdz ar to lūdzam šādu nosacījumu svītrot.
Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzam to precizēt noteikuma projekta 10. punktu.

-

AS "Sadales tīkls" ieskatā noteikumu projekta 12.punkts neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām un būtu svītrojams šādu apsvērumu dēļ.
[1] Par MK noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām
Atbilstoši ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijai, kas noteikta Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas likumiem ir augstāks juridiskais spēks nekā Ministru kabineta noteikumiem. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumiem kā zemāka juridiskā spēka normatīvajam aktam ir jāatbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un visas prasības, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam, ir atzīstamas par prettiesiskām.
Tādējādi, noteikumu projekta 12.punktā noteiktais pienākums pārvietot inženierbūvi par inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem nonāk tiešā pretrunā ar Enerģētikas likuma 23.panta otro daļu, kā arī Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 12.pantu, kur likumdevējs ir skaidri noteicis principu, ka inženierbūvju pārvietošana tiek veikta par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem. 
[2] Pārsniegts Ministru kabinetam noteiktais deleģējuma apjoms
Dzelzceļa likuma 15.panta otrajā daļā Ministru kabinetam ir dots deleģējums izdod noteikumus par valstij piederošās vai piekrītošās zemes nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. 
AS "Sadales tīkls" ieskatā noteikumu projekta 12.punkta tvērums pārsniedz šī deleģējuma apjomu, jo Ministru kabinetam netiek deleģēts noteikt inženierbūvju pārvietošanas izmaksu segšanas kārtību, kas jau ir noregulēta iepriekš minētajos normatīvajos aktos,  līdz ar to būtu svītrojams noteikumu projekta 12.punkts. 
 [3] Inženierbūvju pārvietošanas izmaksu segšanas kārtība jau noteikta augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos
Enerģētikas likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā likumdevējs ir ietvēris vispārējo principu - inženierbūvju pārvietošana tiek veikta par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem. 
Dzelzceļa likumā likumdevējs nav paredzējis no vispārējās kārtības atšķirīgu regulējumu. Līdz ar to attiecībā uz inženierbūvju pārvietošanas izmaksu segšanas kārtību dzelzceļa zemes nodalījuma joslās piemērojams Enerģētikas likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā ietvertais princips - inženierbūvju pārvietošana tiek veikta par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem. 
Tādējādi, noteikumu projekta 12.punkts ir svītrojams, jo inženierbūvju pārvietošanas izmaksu segšanas kārtību jau nosaka augstāka juridiskā spēka normatīvie akti.
[4] Trūkst objektīva pamatojuma atšķirīgam regulējumam 
Šis noteikumu projekts nekādā veidā nav saistīts ar Rail Baltic projekta īstenošanu. Līdz ar to atšķirīgas pieejas izveide attiecībā uz dzelzceļa zemes nodalījuma joslu izmantošanu, kā arī Enerģētikas likumā, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteiktā vispārējā principa maiņa nav pamatota un pastāvošajam tiesiskajam regulējumam atbilstoša. 
[5] Par efektīvu un lietderīgu resursu izmantošanu un nesamērīgām, neprognozējamām izmaksām
Saskaņā ar Dzelzceļa likumu dzelzceļa zemes nodalījuma josla ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa, kura atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi" 7.1.apakšpunktam var tikt izmantota elektropārvaldes vai komunikāciju līniju, būvju un iekārtu izvietošanai. AS "Sadales tīkls" savu elektroapgādes objektu izbūvei vai pārbūvei gar dzelzceļa sliedēm izmanto dzelzceļa zemes nodalījuma joslas gadījumos, kad tās jāšķērso vai elektroapgādes objekta ierīkošanai nav iespējams izmantot citiem īpašniekiem piederošu zemi.
Jau vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka energoapgādes objekti ir izvietoti valstij piekrītošās vai piederošās zemes vienībās, kas atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā. Pamatojums – sabiedrības nepieciešamība saņemt drošu un efektīvu energoapgādes infrastruktūras pakalpojumu, racionāli izlietojot ar inženierbūvēm aizņemtās zemes resursu.
AS "Sadales tīkls" saskaņā ar 10 gadu attīstības plānu nosaka stratēģiskos mērķus attiecīgajam periodam un savus kapitālieguldījumus konkrētos projektos, pieejamos resursus un rīcību šo resursu izlietošanai plāno trīs gadu periodam. Enerģētikas likumā, kā arī Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā ietvertais princips veiksmīgi darbojas un, ja rodas nepieciešamība pārvietot kāda cita inženiertīklu turētājam piederošu objektu, AS "Sadales tīkls" līdzīgi kā citi inženiertīklu turētāji šādas izmaksas savlaicīgi plāno un iekļauj attiecīgā projekta budžetā. 
Līdz ar to noteikumu projekta 12.punkts tā esošajā redakcijā var radīt papildus neplānotas un neprognozējamas izmaksas AS "Sadales tīkls" kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas darbojas Latvijas valsts interesēs un kurā valstij pastarpināti pieder 100% kapitāla daļas. Bez tam saskaņā ar Enerģētikas likuma 5.panta pirmo daļu AS "Sadales tīkls" ir regulējams komersants, kura elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, atšķirīgas pieejas izveide attiecībā uz dzelzceļa zemes nodalījuma joslu (valstij piekrītoša vai piederoša zemes vienība) izmantošanu, kā arī Enerģētikas likumā un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteiktā principa maiņa nav pamatota un pastāvošajam tiesiskajam regulējumam atbilstoša. Šāds ekonomikas ministra atsevišķais viedoklis norādīts arī Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija sēdes protokolā Nr.30 (46.§, 2.punkts) http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2017-06-13#46. Turklāt tas neveicina efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu valstij piekrītošu vai piederošu zemes vienību (aizsargjoslu) izmantošanu. Līdz ar to iebilstam pret noteikumu projekta 12.punktu un lūdzam to svītrot, jo šādas prasības jau nosaka augstāka juridiskā spēka normatīvie akti,
 

-