Atzinums

Ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests nodrošina valstij piekritīgās mantas glabāšanu, kā arī to, ka pirms mantas realizācijas vai iznīcināšanas to nepieciešams novērtēt, attiecīgi precizēt attiecīgo punktu.
Tāpat vēršam uzmanību, ka, salīdzinot ar spēkā esošo analoģisko tiesību normu, minētās normas redakcija ir mainīta un piedāvātās izmaiņas nav pamatotas un nav saistītas ar Ministru kabineta atbalstīto lēmumu par Valsts ieņēmuma dienesta reformu un tās mērķi.  

2) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina tās glabāšanu un kontroli, kā arī valstij piekritīgās mantas novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei;

Vēršam uzmanību, kas saskaņā ar grozījumiem Sodu reģistra likumā (stājās spēkā 27.02.2024.), Sodu reģistrā vairs netiek uzkrāti dati par personām, kurām lieta izbeigta uz reabilitējoša pamata. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūgums anotācijā dot skaidrojumu, kas ir domāts ar terminu "reabilitēta".

-

Anotācijā ir noteikts, ka par ierēdņiem un pretendentiem (t.sk. par personas tuvākajiem radiniekiem (laulātais, brālis un māsa, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)) tiek izgūts vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis, gads, deklarētā dzīvesvietas adrese. Lūdzam precizēt šīs informācijas ieguves avotsistēmu, kurā tiks veikta šo datu pārbaude. Ja šo informāciju plānots saņemt no Pilsonības un migrācijas uzturētā Fizisko personu reģistra, tad lūdzam atbilstoši papildināt Anotācijas 1.3. apakšpunktu, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumu Nr. 563 “Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība”  6.3., 6.4. un 6.6. apakšpunktā noteiktās prasības. Tāpat vēršam uzmanību, ka Fizisko personu reģistrā nav ziņu par personas faktisko adresi un vienā mājsaimniecībā esošām personām.

-

Rosinām precizēt vārdkopas "un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā", kā arī "un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam". Šobrīd skaidri un nepārprotami tiek noteikts, ka jebkuru no valsts noteiktajām nodevām (ceļa nodoklis; tiesas nodeva; nekustamā īpašuma nodoklis; pacienta līdzmaksājuma nodeva, jebkurš PVN utt.) Valsts ieņēmumu dienests var iekasēt no ikviena. Faktiski netiek nodalīts iespējamais apstāklis, jeb nepieciešamība pārbaudīt vai persona iespējams jau ir veikusi attiecīgo nodevu iemaksu valsts kasē. Turpretim ar likumprojekta 11. pantu tiek nostiprināts šādas iespējamas prasības obligātums.

-

Vērtēt termina "muitas robeža" lietojamību, jo atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajam regulējumam tiek lietoti termini "valsts robeža", "ārējā robeža" un "iekšējā robeža".

-

Ministru kabinets 2023. gada 25. aprīļa sēdē (protokola Nr. 22., 27.§) tika izskatīts un atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – Ziņojums). Ziņojumā identificēto problēmjautājumu risināšanai tika izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas izšķērdēšanas likumā” (Nr. 467/LP14), kurā tika paredzētas iestādes, kuras nodrošina valstij piekritīgās kustamās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā. Tai skaitā paredzēts, ka valstij piekritīgās mantas glabāšanu nodrošina arī Valsts ieņēmumu dienests. Turklāt arī Ziņojumā netika paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests nenodrošinās valstij piekritīgās mantas glabāšanu. Ievērojot minēto, papildināt likumprojekta 4. panta 2. punktu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei nodrošina arī valstij piekritīgās mantas glabāšanu.
 

-

Precizēt latviešu valodas zināšanas kritēriju, nosakot latviešu valodas zināšanu līmeni.

-

Paredzēt arī gadījumu, kad pieņemts šī panta piektajā daļā minētais lēmums.

-

Precizēt normu, pirms vārdiem "tiesas spriedumu krimināllietā" iekļaujot vārdu "notiesājušu".

-

Izvērtēt tiesību normas nepieciešamību, ņemot vērā, ka pēc būtības tā ir deklaratīva.

-

Rosinām sniegt skaidru un nepārprotamu šo sistēmu uzskaitījumu, norādot, kas ir šo sistēmu pārzinis, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām.

-

Mainīt vārdu “personas” uz vārdu “personu” vai svītrot vārdu “fizisko”.

Fizisko personu datu apstrāde Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās

Likumprojekta 13. panta pirmās daļas konstrukcija ir pārstrādājama tādējādi, ka akcents ir liekams uz Valsts ieņēmuma dienesta veicamajām darbībām, kuras izriet no likuma (funkcijas, uzdevumi), minot, ka uzskaitījumā norādīto darbību sasniegšanai vai īstenošanai nepieciešama šādu datu kategoriju apstrāde. Proti, veidojot loģisku izklāstu - kādu darbību izpildei, kuri dati nepieciešami.
Pašreiz likumprojekta 13. panta pirmās daļas konstrukcija skaidri pasaka, ka tiks apstrādāti jebkuri (pēc nepieciešamības, iespējams, otrajā daļā uzskaitītie) personas dati, lai sasniegtu kaut kādu rezultātu. 
Šāda likumprojekta panta redakcija nebūtu pieļaujama, jo Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz konkrētu pienākumu uzskaitīt ko, kāpēc un kuros apstākļos plānots apstrādāt. 

-

Vārdkopa: "Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā fizisko personu datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka fiziskās personas pilda nodokļu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus" neattaisno likumprojekta mērķi. Tas, ka iestāde apstrādās nepieciešamos personas datus negarantēs rezultātu, proti - pienācīgu personu pienākum izpildījumu.

-

Vārdkopa : "Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā fizisko personu datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu [..] citu valsts noteikto maksājumu efektīvu iekasēšanu" nebūs atbilstoša likumprojekta mērķim. No minētā izriet, ka fizisko personu dati (netiek noteiktas datu kategorijas) tiek apstrādāti tādēļ, lai kāds efektīvi iekasētu maksājumus. 
Lūgums precizēt likumprojektu.

-

Svītrot vārdu “fizisko” (atbilstoši Regulā 2016/679 lietotajai terminoloģijai).

4) atbilstoši tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem personas datu apstrādes nolūkiem, īstenotu muitas politiku;

Pašreiz nav skaidrs, kāds nolūks un mērķis būs šo daudzo kategoriju apstrādei. Bažas raisa fakts, ka tiklab šie dati var tikt apstrādāti likumprojekta 13. panta pirmās daļas 6. punktā minēto starptautiskās informācijas apriti. Attiecīgi nav skaidrs, vai un kāpēc starptautiskā apritē būtu laižama likumprojekta 13. panta otrās daļas 9. un 19. punktā minētie dati par politiskajiem uzskatiem, reliģisko piederību un valsts robežas šķērsošanu. Kāds mērķis ir sasniedzams šādu informāciju iegūstot? Kā pārzinis (vid) pārliecināšies par šo politisko uzskatu un reliģiskās pārliecības pastāvību un nemainību?

-

1) papildināt ar vārdu “personas” pirms vārdiem "datu apstrādes nolūkam”;
2) mainīt vārdus “fizisko personu” uz vārdu “personas” (atbilstoši Regulā 2016/679 lietotajai terminoloģijai);
3) papildināt Likumprojektu, precizējot datu subjektu kategorijas (piemēram:  DVI ierēdņi un pretendenti, valsts amatpersonas, nodokļu maksātāji) un norādot, kādi personas dati tiks apstrādāti katrai no minētām datu subjektu kategorijām atsevišķi.

(2) Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās atbilstoši personas datu apstrādes nolūkam apstrādā šādas personas datu kategorijas:

Rosinām norādīt precīzas datu kategorijas, kas saprotamas ar identifikācijai pietiekamām. No pašreizējās redakcijas nav skaidrs par kādu identifikāciju ir domāts. Vai ar to tiek saprasts tikai personas vārds un uzvārds vai tomēr kas vairāk, piemēram sensitīvie dati.

-

Vēlams iekļaut atkāpi: "ja tādi ir", jo šobrīd nav skaidrs kurām personu kategorijām vai visām personām šī informācija būs jāiesniedz, kā šie datu lauki tiks aizpildīti, ja persona nav arodbiedrībās, nav piederīga kristīgajām konfesijām vai nepauž nekādu politisko piederību.

-

Nav sniegts šādu datu apstrādes mērķis un nolūki, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas un uzdevumus, kas nav nedz veselības aprūpe, nedz pacientu uzraudzība. Pēc būtības dati, kas skar personas veselības aprūpes jautājumus ietverti likumprojekta 13. panta otrās daļas 5. punktā un nav nepieciešamība dublēt.

-

1) norādīt apstrādes nolūku katrai personas datu kategorijai (vai datu kopumam, ja apstrādes nolūki vairākiem datiem ir vienādi) atsevišķi (Likumprojekta 12. pantā ir minēti datu apstrādes mērķi, tomēr Likumprojekta anotācijā nav skaidrots, kā Likumprojekta 13. pantā minēto personas datu apstrāde nodrošinās šo mērķu sasniegšanu: kādi tieši personas dati kādiem mērķiem tiks apstrādāti);
2) veikt samērīguma izvērtējumu* attiecībā uz Likumprojekta 13. pantā minētajiem personas datiem. Tas it īpaši ir nepieciešams, lai pamatotu īpašu kategoriju personas datu (par veselību, politiskajiem uzskatiem, reliģisko piederību un dalību arodbiedrībās) apstrādi;  
3) precizēt īpašu kategoriju personas datu subjektus un šo datu apstrādes apjomu (piemēram, vai apstrāde notiek tikai tiem datiem, kas ir ievadīti DVI nodokļu deklarēšanas sistēmā);
4) veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA) attiecībā uz Likumprojekta 13. pantā minēto personas datu apstrādi (vismaz attiecībā uz īpašu kategoriju datu apstrādi) un atspoguļot NIDA rezultātus Likumprojekta anotācijā.
*Eiropas Savienības pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā ir prasīts ne tikai tas, ka visiem pamattiesību īstenošanas ierobežojumiem ir jābūt “noteiktiem tiesību aktos”, bet arī ir tas, ka tie ir jāīsteno, stingri ievērojot samērīguma principu. [...] Proti, tajā samērīgums nav noteikts kā vispārējs Savienības princips, bet, daudz konkrētāk, kā jebkura pamattiesību ierobežojuma būtisks priekšnosacījums.* *Ģenerāladvokāta Eiropas Savienības tiesas lietā C-293/12 Digithal Rights Ireland Ltd. Vs. Minister for Communications, Marine and Natural Resources u.c. un Kärntner Landesregierung 133.apsvērums.
 

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. sadaļas risinājuma aprakstā norādīts, ka ierēdņu un pretendentu (t.sk. radinieku)  pārbaudē tiks izmantota Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāze. Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir pārzinis vairākām informācijas sistēmām. Ievērojot minēto, precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotāciju), konkrēti norādot, no kurām informācijas sistēmām informāciju plānots iegūt.
 

-