Atzinums

1. Konceptuālā ziņojumā ieteiktais 5) risinājums nav atbalstāms, jo tas neatbilst konceptuālā ziņojuma Kopsavilkuma 2. paragrāfā noteiktajam: "Ņemot vērā pamatprincipus, kādi būtu jāievēro, izvēloties Latvijas tiesību sistēmai vispiemērotāko risinājumu, Ārlietu ministrija, ievērojot vairāku iestāžu sniegto vērtējumu par problēmām, ar kurām tās ir saskārušās, līdz šim piemērojot izņēmumus no ES noteiktajām sankcijām, uzskata, ka attiecībā uz ES tiesību aktos pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanu visefektīvākais risinājums būtu Ārlietu ministrijas paspārnē izveidot komiteju, kas būtu kompetenta pieņemt lēmumus par izņēmumu piemērošanu un atļauju sniegšanu."
2. Konceptuālā ziņojumā ieteiktais 5) risinājums nav atbalstāms, jo tā kā tas paredz, ka Ārlietu ministrijas paspārnē izveidotā starpinstitūciju komiteja tiktu sasaukta sarežģītāko jautājumu risināšanai un lēmuma pieņemšanai, un Latvijas Bankas kompetencē būtu tikai lēmumu pieņemšana attiecībā uz jautājumiem par atļaujām finanšu tirgus dalībniekiem par finanšu līdzekļu atbrīvošanu konkrētu maksājumu veikšanai, risinājumā nav noteikta kompetentā institūcija citu nesarežģīto jautājumu risināšanai, kurus nav paredzēts uzticēt Latvijas Bankai.
3. Konceptuālā ziņojumā ieteiktais 5) risinājums nav atbalstāms arī tāpēc, ka tas nepilnīgi risina Latvijā pastāvošās problēmsituācijas lēmumu par sankciju izņēmumu piemērošanu, pastāvot lēmumu pieņemšanas par Eiropas Savienības tiesību aktos atļautajiem izņēmumiem sankciju piemērošanā decentralizētam modelim.

Visefektīvāk valsts mērogā sankciju jautājumu risināšanu veiktu viena iestāde visas valsts pārvaldes līmenī, jo faktiski visos gadījumos arī jautājumi par atļaujām konkrētu maksājumu veikšanai ir neatdalāmi saistīti ar lēmumiem par sankcionēto personu lūgumos ietverto pamatojumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām sankcionēto personu pamatvajadzībām, piemēram – medicīnas vai juridiskajiem pakalpojumiem, vai īpašuma uzturēšana, vai ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts interesēm. Tādējādi, atbalstot konceptuālā ziņojuma 5) risinājumu, netiek atrisināta pastāvošā problēmsituācija, jo lēmumam par atļauju konkrēta maksājuma veikšanai faktiski vienmēr būs nepieciešama vai nu Ārlietu ministrijas paspārnē izveidotās starpinstitūciju komitejas vai kādas citas, attiecīgā jomā kompetentās institūcijas ekspertīze un slēdziens.

1. Par piemērotāko risinājumu Eiropas Savienības tiesību aktos atļauto izņēmumu sankciju piemērošanā atzīt Ārlietu ministrijas paspārnē esošu komiteju, kas kompetenta pieņemt lēmumus par izņēmumu piemērošanu un atļauju sniegšanu.

1. Divu kompetento iestāžu noteikšana nav atbalstāma, jo tas neatbilst konceptuālā ziņojuma Kopsavilkuma 2. paragrāfā noteiktajam, ka: "Ņemot vērā pamatprincipus, kādi būtu jāievēro, izvēloties Latvijas tiesību sistēmai vispiemērotāko risinājumu, Ārlietu ministrija, ievērojot vairāku iestāžu sniegto vērtējumu par problēmām, ar kurām tās ir saskārušās, līdz šim piemērojot izņēmumus no ES noteiktajām sankcijām, uzskata, ka attiecībā uz ES tiesību aktos pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanu visefektīvākais risinājums būtu Ārlietu ministrijas paspārnē izveidot komiteju, kas būtu kompetenta pieņemt lēmumus par izņēmumu piemērošanu un atļauju sniegšanu."
2. Divu kompetento iestāžu noteikšana nav atbalstāma, jo sakarā ar to, ka ne spēkā esošajā likumā "Par Latvijas Banku", ne Latvijas Bankas likumā, kurš stājas spēkā no 2023. gada 1. janvāra, nav noteikts uzdevums Latvijas Bankai pieņemt lēmumus par sankciju izņēmumu piemērošanu, nepieciešams veikt grozījumus arī Latvijas Bankas likumā, tos iepriekš saskaņojot ar Eiropas Centrālo banku.
3. Divu kompetento iestāžu noteikšana nav atbalstāma, jo lēmumu pieņemšana par sankciju izņēmumu piemērošanu nav ne tipisks centrālās bankas uzdevums, ne arī tipisks finanšu sektora uzraudzības uzdevums, jo administratīvie lēmumi par tiesību aktos pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanu tiek pieņemti attiecībā uz sankcionētām fiziskām un juridiskām personām, nevis attiecībā uz uzraugāmajām finanšu iestādēm, kā arī ievērojot Latvijas Bankas likuma 6. pantā noteikto aizliegumu Latvijas Bankai veikt monetāro finansēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. pantu un ECB un ECBS Statūtu 21. pantu, t.i. no Latvijas Bankas ieņēmumiem ir aizliegts finansēt ar centrālās bankas uzdevumiem nesaistītu funkciju īstenošanu, pieņemot lēmumu par uzdevumu Latvijas Bankai pieņemt lēmumus par sankciju izņēmumu piemērošanu, ir jāparedz šī jaunā Latvijas Bankas uzdevuma finansēšana no valsts budžeta.

2.1. kompetentās iestādes, koleģiālas institūcijas Ārlietu ministrijas paspārnē, noteikšanu izņēmumu piemērošanai sankciju izpildē;

Rīkojuma 2.2. punkts nav nepieciešams, jo atbilstoši konceptuālā ziņojuma Kopsavilkuma 2. paragrāfā noteiktajam: "Ņemot vērā pamatprincipus, kādi būtu jāievēro, izvēloties Latvijas tiesību sistēmai vispiemērotāko risinājumu, Ārlietu ministrija, ievērojot vairāku iestāžu sniegto vērtējumu par problēmām, ar kurām tās ir saskārušās, līdz šim piemērojot izņēmumus no ES noteiktajām sankcijām, uzskata, ka attiecībā uz ES tiesību aktos pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanu visefektīvākais risinājums būtu Ārlietu ministrijas paspārnē izveidot komiteju, kas būtu kompetenta pieņemt lēmumus par izņēmumu piemērošanu un atļauju sniegšanu.", ir tikai viena kompetentā institūcija.

-

Konceptuālā ziņojuma 18. punktā ir analizēta koleģiālas starpinstitucionālās iestādes izveide kā efektīvākais iespējamais risinājums. Vienlaikus tur norādītā informācija, ka šīs institūcijas uzdevumos būtu tikai sarežģītāko jautājumu risināšana un lēmumu pieņemšana, nerada skaidrību par tās kompetences robežām (par šo situāciju komentāri ir norādīti arī pie 15. punktā ietvertā 5. priekšlikuma). Savukārt lēmumu pieņemšanai par atļauju piešķiršanu konkrētu maksājumu veikšanai kā kompetento institūciju nosakot Latvijas Banku, nav izvērtēts kopējais Latvijas Bankas institucionālais ietvars un finansējuma modelis. Minētajā punktā ir norādīts uz nepieciešamību grozīt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 10. un 13. pantu, bet nav apsvērta tur aprakstītā risinājuma saikne ar nepieciešamību noteiktā procedūrā rosināt arī grozījumus Latvijas Bankas likumā. Saglabājot atsauci uz Latvijas Bankai iespējamo kompetenci attiecīgā veida lēmumu pieņemšanā, šo būtu nepieciešams izsvērti papildināt. 

-

Konceptuālā ziņojuma 15. punkta 5. apakšpunktā apskatītais, kur paredzēts, ka kompetentās institūcijas varētu būt divas - koleģiāla institūcija Ārlietu ministrijas paspārnē un Latvijas Banka -, neparedz skaidru tur minēto institūciju kompetenci, jo ir norādīts, ka koleģiālā institūcija Ārlietu ministrijas paspārnē, kas vietām tiek saukta arī par Komiteju, tiktu sasaukta sarežģītāko jautājumu risināšanai un lēmumu pieņemšanai, taču lēmumu pieņemšana attiecībā uz jautājumiem par atļaujām finanšu tirgus dalībniekiem par finanšu līdzekļu atbrīvošanu konkrētu maksājumu veikšanai, ievērojot FKTK profesionālo pieredzi, informācijas pieejamību un izstrādās procedūras izņēmumu izskatīšanai un minēto lēmumu pieņemšanai, paliktu FKTK/Latvijas Bankas kompetencē. No minētā nav skaidrs, kas ir domāts ar sarežģītākajiem jautājumiem, un kurš izskatītu tos jautājumus, kas nav uzskatāmi par sarežģītiem.

Kā pieejas trūkumi ir norādīta nepieciešamība grozīt normatīvo regulējumu un pieņemt uzskaitītus jaunus normatīvos aktus (komitejas nolikums, Ministru kabineta rīkojums par personālsastāvu). Veicot šādu uzskaitījumu gadījumos, kad ir izvērtējama Latvijas Bankas kompetences paplašināšana, ir norādāms arī uz to, ka ir nepieciešams veikt arī atbilstošus grozījumus Latvijas Bankas likumā, tur korespondējoši paredzot atbilstošu Latvijas Bankas kompetenci, kā arī šādas kompetences noteikšana Latvijas Bankai ir saskaņojama ar Eiropas Centrālo banku.

-

Konceptuālā ziņojuma 15. punkta 2. apakšpunktā, kur apsvērts risinājums ar divām kompetentajām iestādēm Ārlietu ministriju un Latvijas Banku, ir korekti norādīts, ka Ārlietu ministrijai no valsts pārvaldes iestādēm ir visplašākās zināšanas un pieredze sankciju jautājumu risināšanā (6. ieguvums). Vienlaikus nav saprotams, kāpēc šai pieejai ir norādīti pēdējie trīs trūkumi "(6) lēmumu nepieņemtu iestāde, kuras kompetencē atbilstoši tās faktiskajām funkcijām ir konkrētais jautājums (iestāžu nolikumi); (7) risinājums, lai arī ilgtspējīgs, nevarētu efektīvi reaģēt uz pašreiz noteiktajām sankcijām; (8) šāds risinājums nesasniegtu efektivitātes principa virsmērķi un turklāt radītu nesamērīgu slogu uz vienu iestādi". 6. trūkums nav korekts, jo nevienas iestādes darbību regulējošajā normatīvajā aktā šāda kompetence nav paredzēta, 7. trūkuma saturs nav saprotams, jo tieši Ārlietu ministrija ir tā iestāde, kur visoperatīvāk nonāk informācija par noteiktajām sankcijām. 8. trūkuma aprakstā nav saprotams, kāds tieši būtu tas efektivitātes principa virsmērķis, kuru sasniegt neizdotos, savukārt apgalvojums par "nesamērīgu slogu uz vienu iestādi" nav korekts pēc būtības, jo iestādēm mēdz būt dažādas kompetences, tai skaitā pastāv nelielas iestādes, kas darbojas šaurās kompetences robežās, gan arī ļoti lielas iestādes, kuru kompetencē ir ļoti plašs skatāmo jautājumu loks, kas attiecīgi arī tiek risināts ar atbilstošiem resursiem. 

No minētā punkta nav skaidrs, kāpēc tas ir veidots kā apraksts divu iestāžu kompetencei, bez Ārlietu ministrijas, kuras kompetence tiek analizēta punkta ietvaros, ietverot arī Latvijas Banku kā kompetento iestādi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par atļaujām maksājumu veikšanai. Sīkāks pamatojums ne ieguvumu, ne trūkumu sadaļā attiecībā uz to, ka šī kompetence kaut kādā mērā būtu nodalāma no Ārlietu ministrijas iespējamās kompetences visa veida lēmumu pieņemšanā, nav sniegts. Ja šajā risinājumā ir analizējama arī Latvijas Bankas iespējamā kompetence, tad to ir lietderīgi izvērtēt gan no ieguvumu, gan trūkumu viedokļa.

-

Konceptuālā ziņojuma 15. punkta 1. apakšpunktā kā pilnībā decentralizētās sistēmas 1. ieguvums no šādas pieejas ir minēts, ka nav nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā un kā 3. ieguvums minēts, ka tam nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta. 1. ieguvums neatbilst faktiskajai situācijai, līdz ar to būtu svītrojams, jo iestādes kompetence ir jānosaka normatīvajos aktos, kas prasa grozījumus normatīvajā regulējumā. Šāds ieguvums nav iespējams nevienam ziņojumā apskatāmajam variantam, ņemot vērā to, ka normatīvajos aktos nevienai iestādei nav paredzēta kompetence pieņemt attiecīgā veida lēmumus. 3. ieguvums būtu precizējams atbilstoši faktiskajai situācijai, jo attiecīgā veida lēmumu pieņemšana jebkurā gadījumā rada noteiktu resursu patēriņu. 

-

Lūdzam precizēt Konceptuālā ziņojuma 11. punktā minēto frāzi "šobrīd valsts iestāžu vidū nav vienprātības par to, kura valsts iestāde būtu uzskatāma par “kompetento nacionālo iestādi” ES tiesību aktu izpratnē", jo kompetentās iestādes noteikšana ir nacionālā līmeņa, nevis ES tiesību aktu, jautājums, un ne Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 10. pantā, ne arī kādā citā likuma normā nav konkretizēts, kuras būtu kompetentās iestādes Latvijā, kuru kompetencē ietilptu lēmumu pieņemšana par izņēmuma gadījumu piemērošanu sankciju izpildē.

-

Lūgums precizēt Konceptuālā ziņojuma 5. punktu, kur ir minēts, ka "Tāpat regulās tika pieļauta maksājumu veikšana, lai pabeigtu darījumu, kas uzsākts pirms sankciju noteikšanas, tas ir, ja nepieciešams veikt pēdējo maksājumu, ar kuru tiktu izbeigtas līgumsaistības ar sankciju subjektu. Šobrīd Latvijas izstrādātajā sistēmā šīs atļaujas finanšu iestādēm sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisija". Minētā frāze nav precīza, jo attiecīgās atļaujas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 10. pantu tiek sniegtas sankciju subjektam pēc sankciju subjekta lūguma par izņēmuma piemērošanu sankciju subjektam. Sankciju subjekti parasti nav finanšu iestādes. 

-

Konceptuālā ziņojuma 15. punktā apskatītajā 4. variantā, kur vērtēta jaunas iestādes izveide, kā galvenais trūkums ir norādīts plašu grozījumu nepieciešamība normatīvajos aktos un jaunu normatīvo aktu pieņemšana, kas nav objektīvi pamatojams trūkums, jo kompetentās iestādes noteikšana jebkurā gadījumā prasītu grozījumus normatīvajos aktos, tam virzot "normatīvo aktu paketi", kas kopumā attiecīgo jautājumu regulētu. Savukārt kā secīgi otrais norādītais trūkums "izmaiņas pašreizējo valsts pārvaldes iestāžu institucionālajā iekārtā" pilnībā nav korekts, jo jaunas iestādes izveide konkrēto jautājumu risināšanai, kuri nav nevienas citas iestādes kompetencē, neradītu nekādu ietekmi uz šo citu iestāžu institucionālo iekārtu. 

-

Konceptuālā ziņojuma 15. punkta 3. apakšpunktā apskatītajā variantā, kur vērtēta divu kompetento iestāžu noteikšana, paredzot, ka attiecīgā veida lēmumus varētu pieņemt Latvijas Banka un Finanšu izlūkošanas dienests, nav saprotams, kāpēc šāds iespējamais modelis vispār ir izvēlēts apskatīt, jo nav saprotams, kāpēc šāda veida lēmumu pieņemšana varētu būt piekritīga Finanšu izlūkošanas dienestam. Pieņemot, ka šādu pamatojumu varētu rast, papildus norādāms, ka nav saprotams, kāpēc papildus vēl ir nepieciešamība kompetenci attiecībā uz lēmumiem, kas saistīti ar maksājumu veikšanu, nodalīt Latvijas Bankai, jo ne uzskaitītie ieguvumi, ne trūkumi no šādas pieejas informāciju par to nesniedz. 

-

Saistībā ar Konceptuālā ziņojuma 13. punktā minēto, ka ziņojuma pielikumos ir minēts Ārlietu ministrijas skatījums par pagaidu kompetentajām iestādēm, kuras pieņemtu attiecīgā veida lēmumus, norādām, ka ziņojuma 2. pielikumā atsevišķu lēmumu veidu pieņemšanai šādas pagaidu kompetentās iestādes vēl nav noteiktas.

-

Konceptuālā ziņojuma 2. punktā trekninātajā rakstā ir norādīts, ka "attiecībā uz ES tiesību aktos pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanu visefektīvākais risinājums būtu Ārlietu ministrijas paspārnē izveidot komiteju, kas būtu kompetenta pieņemt lēmumus par izņēmumu piemērošanu un atļauju sniegšanu", kam Latvijas Banka piekrīt un atbalsta, jo viscaur no ziņojuma teksta izriet, ka tieši vienas institūcijas noteikšana par kompetento būtu visefektīvākais risinājums. Tomēr ne ziņojuma teksts (skatīt 15. punkta 5) apakšpunktu, kā arī 17. un 18. punktu), ne kopā ar to virzāmā MK rīkojuma teksts šādu variantu neparedz, jo tur kopā ar "Ārlietu ministrijas paspārnē izveidoto komiteju" tiek minēta arī Latvijas Banka.

-