Atzinums

Priekšlikums papildināt 5. pielikuma 2. nodaļas “Pērkona negaiss un krusa” pirmo rindkopu ar krusas definīciju, izsakot to šādā redakcijā:
 

“Pērkona negaiss ir atmosfēras elektriskā parādība, kas parasti ir novērojama gada siltajā sezonā, bet ir iespējams jebkurā no gada mēnešiem. Tas veidojas gubu-lietus mākoņos, kad spēcīgas gaisa strāvas mākonī izraisa lietus lāšu un / vai krusas graudu savstarpēju berzi, radot elektriskās izlādes – zibeni. No lielā siltuma daudzuma, kas izdalās zibens rezultātā, apkārtējais gaiss strauji izplešas, izraisot skaņu – pērkonu. Pērkona negaisu var pavadīt gan intensīvas lietusgāzes, gan arī krasas vēja brāzmas (sk. 6. pielikumu) un krusa. Atsevišķos gadījumos krusa var tikt novērota arī tad, ja nav pērkona negaiss.
Krusa ir cietu nokrišņu veids, parasti novērojama vasarā, izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu. Krusas graudiņi ir lodveida ledus bumbiņas, kas veidojas 4 km augstumā mākoņu iekšpusē, kurā ir daudz ūdens pilienu. Tie sasalst zemā gaisa temperatūrā (no −40 līdz −20 °C), veidojot ledus kristālus.”

33.pielikums 1.5. punkts
Nepieciešamo mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu, to skaita un uzdevumu noteikšana nozarēs un pašvaldībās

Ministru kabineta noteikumi Nr. 966 “Noteikumi par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanas kārtību un finansējumu” ir novecojuši un neatbilst mūsdienu civilās aizsardzības un visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas principiem. Pašreiz noteiktā kārtība paredz, ka civilās aizsardzības (CA) formējumi tiek veidoti tikai pēc mobilizācijas izsludināšanas, balstoties uz mobilizācijas pieprasījumiem. Tas nozīmē, ka faktiska CA formējumu izveide un komplektēšana tiek uzsākta jau krīzes apstākļos, kad laiks un resursi ir ierobežoti. Šāda pieeja kavē ātru reaģēšanu un samazina sistēmas noturību.

Priekšlikumi:
1. Noteikt, ka CA formējumi ir jāizveido un jāsagatavo pirms mobilizācijas izsludināšanas un krīzes situācijas iestāšanās, nodrošinot to gatavību nekavējoties iesaistīties krīzes pārvaldībā.
2. Aktualizēt MK noteikumus Nr. 966, paredzot:
- CA formējumu izveides, uzturēšanas un apmācību kārtību miera laikā;
- formējumu funkcijas, uzdevumus un vadības struktūru atbilstoši mūsdienu risku spektram un pašvaldību atbildībai;
- finansēšanas un resursu nodrošināšanas mehānismus gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
3. Noteikt pamatvienību struktūru pašvaldību līmenī, izveidojot sekojošus CA formējumus:
-,Medicīniskā atbalsta formējums
-,Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) atbalsta formējums
- Sabiedriskās kārtības nodrošināšanas formējums
- Objektu apsardzes un aizsardzības formējums
- Evakuācijas organizēšanas formējums
- Loģistikas atbalsta formējums
- u.c. formējumi

Šādu formējumu savlaicīga izveide un apmācība nodrošinātu pašvaldībām spēju ātrāk un efektīgāk reaģēt uz krīzes situācijām, kas savukārt stiprinātu civilās aizsardzības un visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas darbību.
Izveidojot pašvaldības CA formējumus, jāparedz, kas koordinēs pašvaldības CA formējumu darbu krīzes situācijā.

-

33.pielikums 1.26. punkts
Iespējamo papildus apziņošanas līdzekļu iesaistīšana iedzīvotāju apziņošanā

Nav pamatoti norādīt tikai pašvaldības policiju kā iespējamo papildus apziņošanas līdzekļu iesaistīto institūciju, jo pašvaldību rīcībā ir vairāki citi resursi un struktūrvienības, kas var nodrošināt iedzīvotāju apziņošanu.

Priekšlikums vārdu “pašvaldības policija” aizstāt ar “pašvaldība”, tādējādi paplašinot iespēju elastīgi izmantot pašvaldības rīcībā esošos resursus iedzīvotāju apziņošanai.

-

35.pielikums, 20.3.2. punkts
Evakuācija neattiecas uz operatīvo dienestu un kritiskās infrastruktūras objektu personālu, kuri tieši iesaistāmi reaģēšanas pasākumu veikšanā vai kritiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanā, ja šādu objektu turpmākā darbība ir nepieciešama;

Pašvaldībai ir noteikts pienākums krīzes situācijās nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības, tomēr esošajā punktā nav iekļauts pašvaldības personāls, kas šīs funkcijas īsteno. Tas rada neskaidrību par to, vai pašvaldības civilās aizsardzības pastāvīgo funkciju veicēji un pašvaldības CA formējumu pārstāvji tiek uzskatīti par personālu, uz kuru evakuācijas ierobežojums attiecas.

Priekšlikums papildināt punktu ar norādi uz pašvaldības civilās aizsardzības sistēmas personālu, piemēram:
“Evakuācija neattiecas arī uz pašvaldību civilās aizsardzības pastāvīgo funkciju veicējiem un pašvaldības civilās aizsardzības formējumu pārstāvjiem, kuru iesaiste ir nepieciešama iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai vai pašvaldības funkciju nepārtrauktības nodrošināšanai.”

Šāds papildinājums nodrošina skaidrību par pašvaldības darbinieku iesaisti krīzes situācijās un saskaņotību ar normatīvo regulējumu, kas paredz pašvaldību kā institūciju civilās aizsardzības funkciju nodrošināšanā.

-

35.pielikums, IV. nodaļa, 10. punkts
Iedzīvotāju, ieslodzījumu vietu, sociālās aprūpes centru, īslaicīgās aizturēšanas vietu, ārstniecības iestāžu apziņošana par evakuācijas nepieciešamību, apdraudējuma raksturu, evakuācijas kārtību, pulcēšanās vietām, izmantojamiem ceļiem un maršrutiem, izmitināšanas vietām un citu saistošu informāciju

Pašvaldība nevar būt atbildīgā institūcija par ieslodzījuma vietu evakuācijas organizēšanu un apziņošanu, jo šīs funkcijas ietilpst Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts policijas kompetencē. Iekļaujot ieslodzījuma vietas šajā punktā, tiek sajaukta institucionālā atbildība un radīts nepareizs priekšstats par pašvaldības pienākumiem.

Priekšlikums svītrot no punkta atsauci uz ieslodzījuma vietām, jo šī atbildība jau ir aprakstīta 16. punktā un ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts policijas kompetencē.

-

35.pielikums, II. nodaļa, 19.2. punkts
koordinēt masveida iedzīvotāju evakuācijas un pārvietošanas pasākumus starp pašvaldībām un CAK;

Nav efektīvi un pārskatāmi, ja Krīzes vadības centrs (KVC) vienlaikus komunicē gan ar Civilās aizsardzības komisijām (CAK), gan tieši ar pašvaldībām. Šāda paralēla saziņa rada risku informācijas dublēšanai, interpretācijas atšķirībām un neskaidrībām atbildības sadalījumā, neveidojas situācijas kopējā aina.

Priekšlikums noteikt, ka KVC komunicē tikai ar CAK kā vienoto koordinācijas punktu pašvaldību līmenī. CAK savukārt nodrošina informācijas un uzdevumu tālāku izplatīšanu pašvaldībām savā teritorijā.

-

35.pielikums, 20.2.1.
evakuācijas plūsmas galamērķis tiek noteikts, ņemot vērā karadarbības un ieroču pielietošanas riskus attiecīgajā reģionā un valstī;

Šāda pieeja nav samērīga ar pašreizējo apdraudējuma raksturu (zināms potenciālais virziens – Krievijas iebrukums).
Priekšlikums precizēt: “Evakuēto personu izvietošanu plāno jau miera laikā, ņemot vērā iespējamos apdraudējuma virzienus, paredzot to izvietošanu drošajos reģionos ar attiecīgu infrastruktūru un apgādi.”

-