Atzinums

Tiesību akta prognozējamā ietekme uz  akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (turpmāk - LVM) saimniecisko darbību

Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" (25-TA-1372) (turpmāk - Likumprojekts) palielinās meža platības ar mežsaimnieciskās darbības un galvenās cirtes ierobežojumiem potenciāli par 73 tūkst. ha, kā rezultātā samazināsies:
- LVM apsaimniekoto mežu kapitālvērtība par 744 milj. EUR,
- ilgtspējīgas cirtes (mežizstrādes) apjoms LVM apsaimniekotajos mežos par ~ 2 milj. m3/ gadā,
- valsts budžetā iemaksāto dividenžu apjoms vismaz par 60 milj. EUR/ gadā.

Tiesību akta ietekme uz citu LVM saistošo normatīvo aktu ievērošanu
LVM ir dibināta ar Ministru kabineta 1999. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 453 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošanu” ar mērķi pārvaldīt un apsaimniekot valsts meža īpašumu. LVM kā komercsabiedrība reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1999. gada 28. oktobrī. 100% kapitālsabiedrības akciju turētājs ir valsts –  Zemkopības ministrija. Atbilstoši Meža likumam, LVM veic valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību. Uz LVM īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi Meža likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi. Uzņēmuma pamatdarbība primāri ir mežsaimniecība; līdztekus tai LVM ražo selekcionētu meža kokaugu sēklas un stādus, kā arī minerālos materiālus un to maisījumus, piedāvā tirgū zemes nomu zemes dzīļu resursu ieguvei, nodrošina ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju izstrādes pakalpojumus un piedāvā vides izziņas un maksas un bezmaksas rekreācijas pakalpojumus.

LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus kapitālsabiedrības akciju īpašniekam – Latvijas Republikai. Atbilstoši akcionāra gaidu vēstulē noteiktajam, akcionārs turpmāk sagaida, ka ikgadējā prognozējamā uzņēmuma dividendēs izmaksājamā peļņas daļa būs tādā pašā līmenī kā prognozētā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2024. saimnieciskās darbības gadu. Šī gada 22. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā  iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam” (Ministru kabineta 22.09.2025. ārkārtas sēdes protokols Nr. 38; 1. §), kas paredz LVM pienākumu ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ne mazāk kā 143 895 556 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, proti, dividenžu maksājumi būtiski pieaugs.

Uz LVM darbību attiecas tostarp Komerclikuma regulējums. Atbilstoši Komerclikuma 1.panta otrajā daļā noteiktajam, komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komercsabiedrība.

Atbilstoši Meža likuma 4. panta otrajā daļā noteiktajam “(2) Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.”

Saskaņā ar Meža likumā noteikto, LVM darbībā ir jāievēro Meža politika. Meža likuma 4. panta trešā daļa nosaka:
“(3) LVM kapitāla daļu turētāji nosaka Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu raksturojošos rādītājus un uzrauga to sasniegšanu LVM darbībā.”

Meža politikas (pieejama: https://www.zm.gov.lv/lv/latvijas-meza-politika) mērķi ir formulēti ekonomisko, ekoloģisko, sociālo un ilgtspējas jautājumu grupās. Meža politika ekonomisko jautājumu sadaļā formulē valsts kā meža īpašnieka intereses valstij piederošo mežu pārvaldīšanā:
“Valsts mežs, ņemot vērā tā specifiskās publiskās funkcijas, ir uzskatāms par valsts kapitālu. Valstij kā šā kapitāla īpašniekam ir divas pamatintereses:
- kapitāla (meža) vērtība nedrīkst samazināties, tai vēlams pieaugt;
- īpašnieks (valsts) vēlas gūt peļņu no kapitāla (meža).”

Valsts kā mežu īpašnieka interese ir formulēta arī Meža politikas ilgtspējas jautājumu sadaļā:
“Īpašnieka funkcija nozīmē tādu valsts meža apsaimniekošanu, kas nodrošina valsts mežam piemītošo, sabiedrības akceptēto ekoloģisko un sociālo funkciju realizāciju, valsts meža vērtības saglabāšanu, vairošanu un ienākumus meža īpašniekam – valstij.”

Proti, no minētā izriet, ka valsts kā meža īpašnieka interese, kas LVM ir jāievēro savā darbībā, ir:
- meža kā kapitāla vērtības saglabāšana un vairošana;
- peļņas gūšana no valsts mežiem.
Minētās intereses atbilst vispārējam komerctiesību regulējumam, kas noteic, ka komercdarbība tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā (Komerclikuma 1. panta otrā daļa).

Attiecībā uz mežsaimniecības produkcijas pārstrādes nozari  Meža politika paredz nodrošināt koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību kā vienu no meža nozares ekonomisko mērķu sasniegšanas principiem:

“Valstiska meža izmantošanas principu regulēšana, lai stabilizētu koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību, radot prognozējamu vidi mežsaimniecības produkcijas pārstrādes attīstībai.”

Proti, no Meža politikas izriet nepieciešamība LVM darbībā nodrošināt ilgtspējīgu koksnes resursu pieejamību tirgum (kas rada prognozējamu vidi koksnes pārstrādes nozarei). LVM pamatuzdevums ir saglabāt un vairot valstij piederošo meža kapitālu un gūt peļņu no tā pārvaldīšanas.

Kompensācijas mehānisms normatīvo aktu tvērumā ir valsts pārvaldes uzdevums.
Gadījumā, ja LVM ir atbildīga par kompensāciju administrēšanu, tad pēc būtības tā ir administratīvo funkciju pārņemšana, ko valsts deleģē kapitālsabiedrībai. Ievērojot iepriekš minēto, pieņemtie lēmumi, kas saistāmi ar kompensāciju administrēšanu būtu administratīvie akti Administratīvā procesa likuma ietvaros, tādējādi turpmākie strīdi (apstrīdot administratīvos aktus) tiktu risināti tiesvedības ceļā. Tiek prognozēts liels administratīvais slogs, kas atstās ietekmi uz spēju iemaksāt dividendes noteiktajā apjomā valsts budžetā. Vēršam uzmanību, ka pašlaik potenciālais meža zemju apjoms, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi privātajās zemēs ir 73 895 ha. Procesā tiktu iesaistīti daudz meža īpašnieki. Ja arī tiek pieņemts lēmums par zemes maiņu kā kompensāciju meža īpašniekiem, tad atbildīgajam par šāda valsts pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt valsts iestādei nevis publiskas personas kapitālsabiedrībai- komercsabiedrībai, kas darbojas kā privāto tiesību subjekts.

Vēršam uzmanību, ka likumprojektam nav veikts kvalitatīvs sociāl-ekonomiskais novērtējums, jo anotācijā norādīts, ka tiesiskais regulējums neatstāj nekādu ietekmi uz makroekonomisko vidi, nozaru konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, konkurenci un nodarbinātību, kā arī neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetus. Šāda veida pieņēmums neatspoguļo patieso ietekmi. Zemes maiņa no LVM apsaimniekošanā esošajām zemēm atstās būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo, piemēram, būtiski samazināsies valsts budžetā iemaksāto dividenžu apjoms.

Neuzliekot LVM tai neraksturīgas valsts pārvaldes funkcijas un neapgrūtinot tās saimniecisko darbību, saglabāsies valsts budžeta ieņēmumi no LVM samaksātajām dividendēm, kurus varēs izmantot valsts uzdevumu finansēšanai, tajā skaitā, kompensācijām meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Proti, LVM veic dividenžu iemaksu valsts budžetā normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un valsts sadala šos gūtos ieņēmumus, atbilstoši valsts pārvaldes uzdevumu veikšanas nodrošināšanai kādai no valsts iestādēm nepieciešamo funkciju veikšanai.

Apkopojot iepriekš minēto, LVM nevar piekrist Likumprojektam, jo:
1. LVM dibināšanas mērķis ir pārvaldīt un apsaimniekot valsts meža īpašumu;
2. tas nonāk pretrunā ar normatīvo aktu tvērumu par LVM kā komercsabiedrības/publiskas personas kapitālsabiedrības darbību;
3. LVM apsaimniekoto mežu kapitālvērtība samazināsies par 744 milj. EUR;
4. peļņas gūšana, kas ir viens no galvenajiem komercdarbības principiem var nonākt pretrunā ar sabiedrības interešu vai pārvaldes uzdevuma mērķiem;
5. LVM nespēs veikt dividenžu iemaksu normatīvajos aktos noteiktajā plānotajā apmērā (iemaksu apjoms samazināsies vismaz par 60 milj. EUR/gadā).

 

 

Zemkopības ministrija neatbalsta piedāvāto risinājumu, papildināt likumprojektu tikai ar vienu jaunu, vissarežģītāk īstenojamo kompensācijas veidu - zemes maiņa, jo informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai" un darba grupas par kompensāciju jautājumu ietvaros diskutētais likumprojekta priekšlikums paredz arī citus kompensāciju veidus, tostarp paplašināt pretendentu loku zemes atpirkšanai, to attiecinot arī uz citām ĪADT kategorijām un citām ĪADT funkcionālajām zonā un vienreizējus maksājumus par mežaudzi. Lūdzam attiecīgi papildināt likumprojektu ar šiem kompensāciju veidiem un to regulējumu, citādi šis likumprojekts nemazina zemes īpašnieku neapmierinātību par dabas aizsardzības sistēmu valstī un netaisnīgajām kompensācijām.

-

Saskaņā ar esošo regulējumu uz zemes atpirkšanu var pretendēt tikai gadījumos, kad zeme tiek iekļauta dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā.
Likumprojekts paredz, ka uz zemes maiņu varēs pretendēt, ja īpašums atradīsies mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā, vai tam būs noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums.
Šāda redakcija rada situāciju, ka uz zemes maiņu ir plašākas iespējas pretendēt nekā uz zemes atpirkšanu, lai gan abos gadījumos runa ir par īpašnieka tiesību ierobežošanu aizsargājamās teritorijās.
Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kādēļ uz zemes maiņu paredzētas plašākas piemērošanas iespējas nekā uz zemes atpirkšanu.

-

No likumprojekta izriet, ka uz zemes vienības nodalīšanu neattieksies zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteiktais aizliegums par minimālo zemes platību, ja jānodala īpašuma daļa, kurai nav saimnieciskās darbības ierobežojuma vai kura pilnībā neatrodas minētajās teritorijās. Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, vai šādu zemes vienību sadale neveicinās īpašumu sadrumstalotību un zemes vienību sadali gadījumos, kad īpašnieks neplāno pretendēt uz kompensāciju.

-

AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) saskaņā ar Meža likuma 4. panta otro daļu veic valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību. Ar likumprojektu plānots LVM piešķirt jaunu funkciju - zemes maiņas procesa organizēšanu bez finansējuma piešķiršanas. Ņemot vērā, ka zemes maiņas process ir laikietilpīgs un administratīvo slogu raisošs, jo ietver ne tikai maiņai piemēroto zemes gabalu atlasi, bet arī administratīvās darbības un lēmumu pieņemšanu, Zemkopības ministrija iebilst, ka par zemes maiņu atbildīgā institūcija tiek norādīta LVM.
Vienlaikus, Meža likums ir speciālais likums attiecībā uz rīcību ar valsts meža zemi un valsts meža zeme atsavināma, tostarp maināma, tikai atsevišķos likumā noteiktos gadījumos. Kā viens no šiem gadījumiem saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 8. punktu ir valsts meža zemes atsavināšana, ja tā tiek izmantota kā atlīdzības kompensācijas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu. Līdz ar to valsts meža zeme, kas atrodas LVM pārvaldīšanā šobrīd ir atsavināma, tostarp maināma, tikai tādā gadījumā, ja tā tiek izmantota kā atlīdzības kompensācijas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu.

-

Anotācijā nepieciešams atspoguļot likumprojekta sociālekonomisko ietekmi. Atzīme, ka projekts neatstāj ietekmi uz budžetu nav patiesa.

-

Lai mazinātu nepieciešamību veikt zemes uzmērīšanas darbus un īpašumu sadrumstalotību, aicinām izvērtēt iespēju, ka zemes īpašnieks var pretendēt uz zemes maiņu arī gadījumos, ka viņa īpašums daļēji atrodas stingrārežīma zonā un daļēji citā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas zonā, piemēram - dabas parka zonā, kurā arī būtiski ir ierobežota saimnieciskā darbība.

-

Aicinām precizēt likumprojekta 16.panta Zemes maiņas apzināšanas varianti. 2.punktu, precizējot tajā iekļautos nosacījumus un terminus, kā arī paplašināt iespējamos zemes maiņas variantus.
Aicinām 16.panta 2.punkta 4) apakšpunktā lietot terminu "Eiropas Savienības nozīmes biotopi", lai nejauktu ar īpaši aizsargājamiem biotopiem, kam ir šaurāka nozīme.
Tāpat aicinām pieļaut zemes maiņu īstenot Krasta kāpu ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kur mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi ir nelieli. Jo īpaši nozīmīgi tas būtu gadījumos, kad maināmais zemes īpašums atrodas gan īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, gan Krastu kāpu aizsargjoslā.
Vienlaikus lūdzam svītrot 6) apakšpunktā vārdus "un tās aizsardzības zonā", jo Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā nav mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu.

16.panta 
(2) Par piedāvājamām maiņas zemes vienībām nevar būt zeme, kas atrodas:
...
4) Eiropas Savienības nozīmes biotopos;
5) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā;
6) nekustamo kultūras pieminekļu teritorijā.