Atzinums

Projekta ID
22-TA-2360
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
05.08.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebilstam likumprojekta redakcijai- "mājokļa pabalsta apmēru cietajam kurināmajam aprēķina, piemērojot 12 euro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru;(uzskatām, ka ir jānosaka mājokļa platības norma). Kā arī iebilstam pret likuma normu, ka sociālais dienests veiks pamata sociālās palīdzības pabalstu pārrēķinu par periodu, kad mājsaimniecībai ir izvērtēta materiālā situācija, bez personas iesnieguma, ja mainās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktais garantētā minimālā ienākuma slieksnis vai šajā likumā noteiktais koeficients garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai mājsaimniecībai. Tas radīs papildus noslogojumu darbiniekiem, jo šis pārvērtējums veicams manuāli, programma to neveic automātiski.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Centralizētā siltumapgāde Latvijā tiek prioritizēta kā viens no ilgtspējīgākiem risinājumiem gan Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021- 2030, gan  nacionālajā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020-2030. gadam. Ņemot vērā tarifu izmaiņas vairākās pašvaldībās, piedāvātais atbalsts centralizētajā siltumapgādē ir nepietiekams.  Piemēram, ja tarifs ir 180 EUR/MWh, piešķirtais atbalsts ir 56 EUR /MWh apjomā, kas veido 31,1% no sākotnējās summas, taču  atlikušais maksājums ir gandrīz divas reizes lielāks par noteiktu centralizētās siltumenerģijas tarifa mediānu. Ņemot vērā, ka, piemēram, Rīgā dabasgāzes īpatsvars centralizētā siltumapgādē ir ap 68%, siltumenerģijas tarifs varētu būt līdzīgs. Šādā gadījumā 76%  rīdzinieku izmaksas par siltumenerģiju šajā apkures sezonā iespējams būs vismaz divas reizes lielākas. LLPA ieskatā, lai iedzīvotāji masveidā neatslēgtos no centralizētās siltumapgādes sistēmas, piedāvātais atbalsts ir jāpalielina līdz 80-90%. Jau šobrīd strauji pieaudzis mājokļu pabalstam izmaksātais apjoms. Ja atbalsts saglabājās esošajā līmenī, tad prognozējam, ka līdz gada beigām mājokļa pabalsta saņēmēju skaits varētu pieaugt par 70 %  pret 2021. gada mājokļu pabalsta saņēmēju skaitu ( 8449 -2021. gadā / ~14500 - 2022. gads) un iespējams pat vairāk.

Piemēram, Rīgā ir apkopotas rīcības, ko cilvēki varēja paspēt veikt uz apkures sezonu. Tās patēriņu nespēs samazināt ļoti būtiski. Līdz ar to būtu jāsaglabā centralizētās siltumapgādes tarifu līmeņi tādi, lai cilvēkiem nebūtu jāiet lūgt mājokļa pabalsts, netiktu iztērēti visi iekrājumi. Ja tiks iztērēti iekrājumi, būs vēl grūtāk veicināt energoefektivitāti nākotnē, ko parāda jau šī dārgo tarifu ziema.
 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam atbildīgo ministriju nodrošināt informatīvo materiālu sagatavošanu par visiem likumprojektā paredzētajiem atbalsta instrumentiem, lai šos informatīvos materiālus pašvaldības varētu efektīvi izmantot komunikācijā ar iedzīvotājiem.
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Nosakot elektroenerģijas sākuma apjomu 500 kWh/mēnesī, tiek izslēgtas no atbalsta jaunas energoefektīvas ēkas, kas izmanto efektīvus siltumsūkņus apkurei. Jauna ēka ar apkurināmo platību 150 m2, kas sasniedz ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo apkures patēriņu, saskaņā ar 08.04.2021 MK noteikumiem Nr. 222  un izmanto siltumsūkņi ar transformācijas koeficientu vismaz 3, ņemot vērā  2021. gada āra gaisa temperatūras, piemēram, Rīgā nevienā mēnesī nekvalificētos atbalstam. Šādā gadījumā dabasgāzes apkurei tiek sniegtas priekšrocības attiecībā pret siltumsūkņiem. LLPA ieskatā siltumsūkņu īpašniekiem jānosaka pazeminātais tarifs visai patērētajai elektroenerģijai.

Precizēt kā rīkoties ar rēķinu, kur ir elektroenerģijas biržas cena. Vai nakts stundas, kad cena ir zem 0,160 euro par kWh ir jāizslēdz no atbalsta apjoma un jāveic aprēķins tikai par tām stundām, kad ir virs minētā cenas līmeņa?
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebilstam, ka atbalstu apkures ar granulām, malkas un elektroenerģiju izdevumu daļējai kompensēšanai administrē pašvaldības.

Ņemot vērā prognozējamo pieaugošo pabalstu saņēmēju skaitu, paredzamās izmaiņas mājokļu pabalstu administrēšanā, kā arī sociālās palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, pašvaldību Sociālie dienesti ir pārslogoti un nevar uzņemties papildus funkciju veikšanu. Savukārt citām pašvaldības struktūrvienībām kompensācijas administrēšanai nav atbilstošas kompetences un cilvēkresursi, kā arī to pamatfunkcijās neietilpst šāda veida kompensācijas administrēšana.

Atbalsta pasākumi elektroenerģijas izmaksu segšanai iepriekš tika īstenoti caur pakalpojuma sniedzējiem, kas sevi pierādīja kā samērā vienkārša atbalsta sniegšanas shēma, kas bija saprotama un centralizēti īstenota. Ņemot vērā, ka minētā sistēma ir sevi pierādījusi, uzskatām, ka atbalsta sniegšana elektroenerģijas izmaksu segšanai būtu turpināma caur pakalpojumu sniedzējiem.

Ne mazāk svarīgi ir, ka uzdodot pašvaldībām “administrēt” šos pakalpojumus nav dotas tiesības vai pienākumi veikt pārbaudes par iedzīvotāju iesniegto datu patiesumu. Izsniegt atbalstu bez pārbaudēm var automatizēta sistēma, nav jāiesaista pašvaldību darbinieki, ietaupot valsts līdzekļus.

Iebildums.
Likt klāt pie 3 izziņas punkta.
.
Ierosinām kompensāciju elektroenerģijai organizēt centralizēti caur sistēmas operatoru, savukārt attiecībā uz koksnes produktiem PVN atcelšana briketēm, granulām, malkai paredzēt iedzīvotājiem, kas tikai vēl iegādāsies kurināmo



 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūgums precizēt 11 punkta redakciju, precizējot, ka “Valsts kompensē pašvaldībām administratīvos izdevumus 100 procentu apmērā par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā atbalsta mājsaimniecībām sniegšanu.
Piedāvātā redakcija
Valsts kompensē pašvaldībām administratīvos izdevumus 100 procentu apmērā par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā atbalsta mājsaimniecībām sniegšanu.
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ņemot vērā, ka pašvaldības var pieprasīt vienreizēju avansa maksājumu ne vairāk kā 287 480 euro un turpmākajiem mēnešiem avansu 25 procentu jeb daļējā apmērā no iepriekšējā mēneša faktiskajiem izdevumiem atbalstam mājsaimniecībām turpmākajiem mēnešiem, pastāv risks, ka atkarībā no nepieciešamās kompensācijas apmēra, pašvaldībām būs jāpriekšfinansē apkures izdevumu kompensācija iedzīvotājiem.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Jautājumi.
Pie esošās likumprojekta  14. panta redakcijas ir vairāki neskaidri jautājumi:
Vai ir jāpieņem lēmums par atbalstu? Vai vajag domes lēmumu? Vai darbiniekam, kurš izskata šo dokumentāciju ir jābūt valsts amatpersonai?
Ja iedzīvotājs izmanto vairākus pakalpojumus uz kuriem attiecas plānotais atbalsts, vai kompensē visus – gan elektrību, gan malku/granulas?
 
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Kā vēl viens no priekšlikumiem ir - pašdeklarāciju veikt VID EDS sistēmā, kur var tikt pārbaudīti maksājuma dokumenti. Pašvaldības KAC var palīdzēt klientiem, kuriem ir problēmas to izdarīt EDS.
 
Piedāvātā redakcija
-
10.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzu precizēt par kādu “pakalpojuma vai pakalpojumu kopsumma” ir runa šajā pantā?
Piedāvātā redakcija
-
11.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Informatīvajā ziņojumā “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” valsts līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalstam 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem ir norādīts kā neterminēts pasākums, savukārt Likumprojektā valsts atbalsts paredzēts līdz 2023. gada 30.jūnijam.

Informatīvais ziņojums
“Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” 32.lpp.
Ieviešot vēl lielākus koeficientus mājokļa pabalsta aprēķinā, nepieciešamie atbalsta pasākumi pašvaldībām:
valsts līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalstam 75% apmērā no faktiskajiem izdevumiem (neterminēts pasākums), izvērtējot iespēju noteikt lielāku valsts līdzfinansējuma daļu.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Jautājums.
Kā varēs ievadīt datus vienoto klientu apkalpošanas centru pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv, ja uz maksājuma apliecinoša dokumenta nebūs informācija, par to cik kg/tonnas ir iegādātas ar konkrēto pirkumu.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Jautājums.
Likumprojektā ir atrunāti berkubi, ja maksājuma apliecinošā dokumentā būs norādīti steri, kubikmetri vai tonnas? Vai sistēmā, kurā tiks ievadīti dati ir paredzēta arī šāda mērvienības ievade, kura pārrēķinās automātiski no steriem, m3 vai tonnām uz berkubiem? Turklāt svars ir atkarīgs no malkas mitruma.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzam precizēt, nosakot kāds ir atbalsta kopējais apjoms un regularitāte.
 
Piedāvātā redakcija
-
15.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums

6) pašapliecinājumu, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta mājsaimniecībai saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.

Noteikt, ka jāiesniedz arī mājsaimniecības locekļu saraksts, lai kaut teorētiski būtu iespēja veikt pārbaudi par dubulta atbalsta novēršanu.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Visa veida pašapliecinājumus var iekļaut iesnieguma veidlapā, kur atzīmējot attiecīgo apliecinājumu, ar parakstu cilvēks apliecina par attiecīgās apkures sistēmas esamību.

Jautājums/Priekšlikums.
Ja maksājuma apliecinoši dokumenti tiks iesniegti katru mēnesi, vai ir paredzēts, ka sistēmā varēs redzēt, par kādu apjomu dokumenti jau iesniegti iepriekš. Un svarīgi pie ievades norādīt vairākas mērvienības, kas automātiski aprēķina uz likumā noteikto mērvienību. Pastāv iespēja ka uz maksājuma apliecinošiem dokumentiem var būt dažādas mērvienības. Tāpat ja iesniedzējs būs iesniedzis (VPVKAC) vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv dokumentus un nākamajā reizē nāks uz pašvaldību iesniegt. Vai varēs redzēt apjomus/ maksājumus par ko jau ir iesniegti dokumenti.

Precizēt biežumu šāda atbalsta saņemšanai.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Jautājums.
Iesnieguma un tam pievienoto dokumentu reģistrēšana notiek izmantojot vienoto klientu apkalpošanas centru pakalpojumu (VPVKAC) vadības sistēmu www.pakalpojumucentri.lv, bet iesniegums ir adresēts pašvaldībai. Nav skaidra dokumentu reģistrēšanas kārtība un to izskatīšana uz kā pamata pēc tam notiks izmaksu veikšana. Pieņem un iespējams reģistrē KAPC darbinieki, kas tālāk izskata un kādā/ kurā sistēmā? 
Ja iesniedzējs būs pats dokumentus iesniedzis elektroniski (VPVKAC) vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv, kā šie iesniegumi tiks apstrādāti?
Piedāvātā redakcija
-
18.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Jautājums.
Jau iepriekš būtu jāsaprot iesniegto dokumentu atbilstība. Maksājumu apliecinošs dokuments čeki – vai tos jau nav iesniegusi kāda cita persona, par citu mājsaimniecību. Elektroenerģijas rēķins – kā varēs pārbaudīt, ka to nav sagatavojis pats iesniedzējs, bet tas ir elektroenerģijas tirgotāja sagatavots un izsniegts rēķins? Kā pašvaldība varēs pārliecināties, ka iesniegtie apmaksas dokumenti nav viltoti, ka ir iesniegta patiesa informācija? Kādai jābūt pašvaldības darbinieka rīcībai, ja ir aizdomas par dokumentu viltošanu?
 
Piedāvātā redakcija
-