Atzinums

3. Noteikumi neattiecas uz gadījumu, ja publiskie ūdeņi nepieciešami pašvaldībai tās funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai. Šādā gadījumā tie nododami attiecīgajai pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā.

Priekšlikums.
Papildināt noteikumu 3. punktu vai iekļaut jaunu noteikumu punktu.

Papildināt noteikumus ar 3. punktu šādā redakcijā:
“3. Noteikumi neattiecas uz gadījumu, ja ūdenstilpe vai pludmale nepieciešama pašvaldībai vai Valsts ministrijām tās funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai. Šādā gadījumā ūdenstilpe vai nepieciešamā ūdenstilpes daļa, vai pludmale nododama attiecīgajai pašvaldībai vai ministrijai bezatlīdzības lietošanā.”.

Vai
Papildināt noteikumus ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:
“3.¹ Ja publiska ūdenstilpe vai tās daļa nepieciešama valsts funkciju nodrošināšanai ir pieļaujams konkrēto ūdenstilpi vai tās daļu nodot bezatlīdzības lietošanā, nerīkojot nomas tiesību konkursu. Šādā gadījumā tā institūcija, kura īsteno valsts pārvaldes funkciju iesniedz pašvaldībā pamatotu iesniegumu par lietošanā nododamo akvatorijas daļu.”.

Problēmas apraksts:
Šobrīd publisko ūdeņu valdījuma tiesības ir noteiktas Zemes pārvaldības likuma 15. pantā, ar kuru valdījuma tiesības ir noteiktas starp pašvaldībām Valsts ministrijām un privātīpašniekiem. Ministriju līmenī valdījuma tiesības ir tajos gadījumos, ja publiskie ūdeņi šobrīd jau ir konkrētai ministrijai nodotos zemes gabalos. Pieņemot, ka likumdevējs ar Civillikumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem jau ir noteicis publisko ūdeņu institucionālo nepieciešamību institūcijām (tajā skaitā pašvaldībām) noteikto pienākumu un uzdevumu izpildei (ar zemesgabalu piederību), veidojas situācijas, kad pašvaldības valdījumā šobrīd esoši publiskie ūdeņi, vai to daļas var būt nepieciešami valsts kapacitātes stiprināšanai vai uzdevumu veikšanai noteiktās nozarēs. Gadījumos, ja nepieciešamas neliela konkrētas publiskās ūdenstilpes daļa, ir nelietderīgi ar Saeimas likumu, likuma grozījumiem vai Ministru kabineta lēmumu nodot visu ūdenstilpi konkrētās ministrijas valdījumā. Racionālāk ir noteikt, ka Valsts funkciju nodrošināšanai konkrētā ūdenstilpes domājamā daļa tiek nodota konkrētajai ministrijai bezatlīdzības lietošanā. Piemēram, situācijās, kad aizsardzības funkciju stiprināšanai un kapacitātes celšanai nepieciešams pašvaldībai valdījumā esošā publiskajā ūdenī izveidot militārām apmācībām nepieciešamu infrastruktūru, vai rezervēt regulārām apmācībām konkrētu akvatorijas daļu. Jāņem vērā, ka publiskā ūdens valdījums pašvaldībām ir tikai deleģēts ar Zemes pārvaldības likumu, taču īpašnieks, atbilstoši Civillikuma trešajai daļai un pirmajam pielikumam ir valsts.

Šāda situācija šobrīd ir izveidojusies Rīgas valstspilsētas pašvaldībā saistībā ar Aizsardzības akadēmijas ieceri izveidot Ķīšezerā ierobežotas piekļuves apmācības vietu darbībām ūdensobjektā, kurā nepieciešams izmantot pludmali, izbūvēt slipu un izveidot laivu piestātnes. Arī pie publiskā ūdens – Alūksnes ezerā, pie kura atrodas Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola Alūksnē un kur provizoriski var veidoties līdzīga situācija ar nepieciešamību izmantot valsts aizsardzības kapacitātes stiprināšanai publisko ūdeni, kurš nav nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā.

-