Atzinums

Precizēt 1.2.sadaļas “ES normatīvie akti dūņu apsaimniekošanā un saistītajās nozarēs” priekšpēdējo rindkopu.

Izteikt šādā redakcijā: “Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009) nosaka mēslošanas līdzekļu funkcionālās kategorijas un komponentmateriālu kategorijas, paredzot kvalitātes kritērijus, kādiem ES mēslošanas līdzekļiem ar CE marķējumu ir jāatbilst, kā arī tajā ir noteikti nosacījumi to laišanai ES tirgū. Taču šī regula nenosaka prasības mēslošanas līdzekļu izmantošanai.  Regula 2019/1009 paredz, ka ES mēslošanas līdzekļu atsevišķu komponentmateriālu  ieguvē var izmantot notekūdeņus un  notekūdeņu  dūņas.  ES mēslošanas līdzekļu sastāvā var būt izgulsnēti fosfāti, kuri iegūti izgulsnēšanas procesā, termiski oksidēti materiāli, kā arī no atkritumiem atgūti augstas tīrības materiāli, kuri var saturēt ielaidmateriālus, piemēram, noteikta veida notekūdeņus vai notekūdeņu dūņas. Minētā regula nepieļauj notekūdeņu dūnu izmantošanu komposta un digestāta ražošanai, lai gala produktu marķētu kā ES mēslošanas līdzekli ar CE zīmi.
 

Papildināt 4.3. tabulu “Notekūdeņu dūņu apstrādei un pārstrādei nepieciešamās ikgadējās uzturēšanas izmaksas un kapitālās investīcijas (izņemot Rīgu), euro” (52. lpp.) ar ikgadējām transporta izmaksām, kas būs nepieciešamas dūņu pārvešanai no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām uz notekūdeņu dūņu centriem.

-

Svītrot 5.4. tabulas “Stratēģijas ieviešanas plāns”  
1.1. apakšpunktā (78. lpp.) un 2.4. apakšpunktā (81. lpp.) Valsts augu aizsardzības dienestu.
Notekūdeņu dūņu izmantošanas kontrole nav dienesta kompetence.
 

-

Svītrot Pārtikas un veterināro dienestu 5.4. tabulas “Stratēģijas ieviešanas plāns” 1.1. apakšpunktā (78. lpp.) un 2.4. apakšpunktā (81. lpp.).
Valsts uzraudzības un kontroles organizēšana, un nodrošināšana notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā nav  Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē.
 

-

Papildināt 5.4. tabulas “Stratēģijas ieviešanas plāns” 1.1. (78. lpp.), 2.1. (80. lpp.) un 2.4. (81. lpp.) apakšpunktus ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu “BIOR”.
BIOR kompetence ir saistīta ar augstas precizitātes metožu izstrādi, lai nodrošinātu dažādu mikropiesārņotāju testēšanu, kā arī apstrādātu un neapstrādātu dūņu kvalitātes kontroli.
 

-