Atzinums

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 26.panta otrās daļas nosacījumiem, ir atļauts ierīkot tikai tādu tiešo līniju, kuras garums nepārsniegs 1 km pilsētas teritorijā un 5 km ārpus pilsētas teritorijas. Plānotais līnijas izvietojums (līnijas garums) var būtiski atšķirties no faktiski ierīkojamā līnijas garuma, kurš kļūst zināms tikai pēc ierīkojamās elektrolīnijas būvprojekta izstrādes, jo ierīkojamās līnijas tehnisko risinājumu būtiski var ietekmēt trešo pušu izvirzītās prasības. Iestāde nedrīkstētu pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu, balstoties vienīgi uz plānoto līnijas garumu. Iestādes lēmums būtu pieņemams balstoties uz pilnībā saskaņota būvprojekta tehnisko risinājumu, tikai no kura var pamatoti izsecināt līnijas parametru atbilstību likumā noteiktajiem tiešās līnijas garuma kritērijiem. Izstrādāta būvprojekta iesniegšana būtu jāparedz kā viens no Noteikumu projektā 3.2. apakšpunktā uzskaitītajiem obligātajiem kritērijiem atļaujas saņemšanai.

-

Lūdzam svītrot 3.1.2. apakšpunktu. Apakšpunktā piedāvātā pieeja radīs nepamatotu slogu sistēmas operatoriem, jo tiem būs jāsniedz apliecinājumi par ražošanas objektiem, kuri nav pieslēgti sistēmai, pat ja nebūs izpildījušies jau citi primārie nosacījumi tiešās līnijas ierīkošanai. Sadales tīkls praksē nav gadījumi, kad operators būtu atteicis galalietotājam pieeju sadales sistēmai. Ja nav saņemts sistēmas operatora atteikums galalietotāja pieslēgšanai sistēmai, nebūtu pamats vērsties ar pieteikumu pie operatoriem un operatoram nebūtu pamats izsniegt apliecinājumu par ražošanas objekta autonomo darbību. Operatoram arī nebūt pamats gatavot savu atzinumu, ja no sniegtās informācijas jau būtu redzams, ka tiešās līnijas garums pārsniedz likumā noteikto maksimālo garumu. Apakšpunktā piedāvātā pieeja var radīt būtisku slogu sistēmas operatoriem, un it īpaši pārvades sistēmas operatoram, kam būtu jāsniedz galalietotājiem apliecinājumu, ka viņu mazas jaudas saules paneļu iekārta nav pieslēgta pārvades sistēmai pat tādos gadījumos, ja sadales sistēmas operators nemaz nebūs sniedzis atteikumu galalietotāja objekta pieslēgšanai. Ir jāatrod cits risinājums, kā atļaujas izsniegšanas procesā apliecināt to, ka galalietotāja un ražotāja objekti ir izolēti no sistēmas. Viens no risinājumiem varētu būt tāds, ka sākotnēji iesniedzot iesniegumu Iestādē to apliecina pats pieteikuma iesniedzējs, bet vēlākā procesa stadijā pirms atļaujas izsniegšanas sistēmas operatoram tiek nodrošināta iespēja (iestāde vēršas ar informācijas pieprasījumu) sniegt tā rīcībā esošo informāciju par lietotāja un ražotāja objektiem. Ja ražotājs nav pieslēgts sistēmas operatora sistēmai, tad par attiecīgo ražošanas objektu operators nekādu informāciju un apliecinājumu iesniegt arī nevarēs, jo tam nav nekādas informācijas par autonomo (sistēmai nepieslēgto) ražošanas objektu un nav tiesību šādu informāciju iegūt.


 

-

Lūdzam svītro apakšpunktu, vienlaikus pēc būtības mainot iecerēto atļaujas saņemšanas pieeju uz vienas pieturas aģentūras konceptu.

Operatora izvērtējums Noteikumu projektā šobrīd tiek nostatīts kā primārais priekšnosacījums, lai persona vispār varētu iesniegt Iestādē pieteikumu tiešās līnijas ierīkošanai. Šāda pieeja nekādā gadījumā neatbilst efektīvas valsts pārvaldes darbības principiem un nav draudzīgs risinājums pakalpojuma saņēmējam. Atbilstoši noteikumu projektā piedāvātajam atļaujas saņemšanas procesam, lai persona varētu iesniegt Iestādē iesniegumu par atļaujas saņemšanu, tai vispirms ir jāvēršas pie vairākām citām iesaistītām pusēm un no tām jāiegūst atzinumi/apliecinājumi. Citām iesaistītajām pusēm, savukārt, ir jākļūst par galalietotāju pieteikumu sākotnējo filtru -  jāsniedz atzinumi jau par pirmsšķietami neatbilstošiem pieteikumiem, jāprasa trūkstošā informācija, jākonsultējas ar Iestādi, tādā veidā nelietderīgi tērējot savus un tiešās līnijas pieteicēja resursus. Īpaši sarežģīts šis process veidotos situācijās, kurās pieteikuma būtiskie aspekti mainītos.
AS "Sadales tīkls" ieskatā atļauju izsniegšanas procesā būtu jānodrošina "vienas pieturas" princips, kas nodrošinātu risinājumu, ka persona sākotnēji vēršas ar iesniegumu Iestādē, savukārt visus lēmuma sagatavošanas procesā nepieciešamos citu iesaistīto pušu atzinumus, apliecinājumus un saskaņojumus Iestāde pieprasa pati, sadarbojoties ar iesaistītajām pusēm. Šāda pieeja padarītu efektīvāku visu procesā iesaistīto pušu darbību. 
Pašlaik spēkā esošajā noteikumu redakcijā ir paredzēts, ka persona sākotnēji vēršas ar iesniegumu pie Regulatora, un Regulators pieprasa sistēmas operatoram sniegt informāciju un izvērtējumu par ierīkojamās tiešās līnijas ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas un tirgus darbību. Šāds procesa modelis būtu saglabājams. Tas nodrošināja to, ka Iestāde saņemot iesniegumu jau varēja vispārēji novērtēt vai personas iesniegums ir pamatots/nepamatots un varēja pieprasīt papildu informāciju no iesniedzēja, un tikai tad Regulators vērsās pie operatora pēc papildu informācijas, pārsūtot jau iesniedzēja sniegto informāciju par plānoto tiešo līniju. 
 

-

Vienošanās ar sistēmas operatoru par tiešas līnijas darbības nosacījumiem būtu jānosaka kā obligāts nosacījums tiešās līnijas ierīkotājām un tāds uzdevums varētu tikt noteikts Iestādes izdotajā lēmumā, līdzīgi kā Iestādes lēmumā tiek noteikts tiešās līnijas ierīkošanas termiņš un citi nosacījumi. Vienošanās jānoslēdz pirms tiešās līnijas ekspluatācijas uzsākšanas.
Galalietotāja apliecinājums nebūtu pielietojams kā risinājums. Turklāt jāņem vērā, ka par darbības nosacījumiem operators un tiešās līnijas ierīkotājs var vienoties tikai tad, kad ir skaidrs tiešās līnijas tehniskais risinājums, t.i. pēc tiešās līnijas ierīkošanas (izprojektēšanas) un pirms tās ekspluatācijas uzsākšanas.

-

Informācija par tiešās līnijas garumu kā obligāts un būtisks kritērijs atļaujas izsniegšanai ir tikai Elektroenerģijas tirgus likuma (ETL) 26.panta otrajā daļā minētās tiešās līnijas gadījumā. Ņemot vērā šo apsvērumu, noteikumu projekta 2.1. apakšpunktā noteiktā "plānotā" informācija varētu būt tikai informatīvs pielikums ETL 26.panta pirmajā daļā minētās tiešās līnijas ierīkošanai, tāpēc 2.1. apakšpunkts būtu pārceļams uz 3.punktu un definējams kā jauns 3.1.3. apakšpunkts.  
ETL 26.panta otrajā daļā minētās tiešās līnijas gadījumā lēmums nedrīkst tikt balstīts uz "plānoto" informāciju, tāpēc šajā gadījumā lēmuma pieņemšana jābalsta uz izstrādāta un saskaņota būvprojekta informāciju, paredzot šādu nosacījumu 3.2. apakšpunktā.
 

3.1.3. plānotās tiešās līnijas izvietojuma shēmu atbilstoši Kadastra informācijas sistēmas telpiskajiem datiem;

Būtu jāņem vērā, ka ražošanas objekta un patēriņa objekta īpašnieks/valdītājs varētu būt viena un tā pati persona un tādā gadījumā vienošanās nebūtu obligāti nepieciešama. Iemesls tiešās līnijas ierīkošanai iespējams var būt arī tāds, ka vienam īpašniekam piederoši objekti ir izvietoti dažādos nekustamajos īpašumos. Piemēram, neelektrificēta lauku viensēta tiek apgādāta ar elektroenerģiju no saules elektrostacijas, kas izvietota kaimiņa zemē (piemēram, uz apbūves tiesības pamata), jo kaimiņa zemē ir labāki apstākļi saules elektrostacijas izvietošanai.

-

Kopumā Noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā (ETL 26.panta pirmajā daļā) minētās tiešās līnijas risinājums Latvijas ģeogrāfiskajos un regulatīvajos apstākļos pagaidām ir ļoti hipotētisks, jo nav iedomājama situācija, kad sistēmas operatoram būtu pamats atteikt pieslēgt galalietotāja objektu savai elektroenerģijas sistēmai. Operatorama arī praktiski nav tādu tiesību. ETL 9.panta ceturtajā daļā ir noteikts tikai viens gadījums, kad operatoram ir tiesības atteikt pieslēgumu sistēmai - ja tīklu jauda nav pietiekama. Par katru šādu gadījumu informējams regulators, uzskaitot pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sistēmu un palielinātu tās jaudu. Šo apsvērumu dēļ esošā regulējuma apstākļos sistēmas operators praktiski nekad nesniegs galalietotājam pieslēguma atteikumu, bet izsniegs tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai.
Ja likumā būtu noteiktas tiesības operatoram izvērtēt pieslēguma izveides pamatotību ekonomisku apsvērumu no sistēmas ierīkošanas un uzturēšanas izmaksu viedokļa un uz tā pamata atteikt galalietotāja pieslēguma ierīkošanu vai vismaz nepiemērot 50% līdzfinansējumu, tikai tādā gadījumā šāds Noteikumu projekta 3.1. apakšpunkts iegūtu jēgu. 

Esošajos apstākļos, elektroenerģijas galalietotājs praktiski nekad nesaņems sistēmas operatora atteikumu objekta pieslēgšanai sistēmai, tāpēc neiestāsies galvenais priekšnosacījums izolēta galalietotāja un izolēta ražošanas objekta savienošanai ar tiešo līniju.

-

Aicinām Noteikumu projekta anotācijā paskaidrot, kādai būtu jābūt Iestādes rīcībai, ja tiešā līnija šķērsos pilsētas robežu, daļēji atrodoties pilsētā un daļēji atrodoties ārpus pilsētas. Kā šādā situācijā tiks vērtēts pieļaujamais tiešās līnijas garums un tā atbilstība likuma prasībām? Kā arī lūdzam skaidrot to, vai secīgi var tikt izveidotas/savienotas vairākas tiešās līnijas?
Ir jāņem vērā, ka elektroenerģijas sistēmā šobrīd vairs praktiski nepastāv skaidri nošķirams dalījums starp galalietotājiem un elektroenerģijas ražotājiem. Ikviens elektroenerģijas galalietotājs ļoti vienkārši var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, un ikviens elektroenerģijas ražotājs praktiski vienmēr ir arī uzskatāms par elektroenerģijas galalietotāju. Var uzskatīt, ka termins "galalietotājs" elektroenerģijas nozarē ir arhaisks. Ikviens sistēmai pieslēgtais objekts var būt elektroenerģijas galalietotājs, ražotājs, uzkrājējs vienlaicīgi un šīs lomas mainīt ļoti strauji. Šie apsvērumi tiešās līnijas ļauj izmantot kā aizsegu, lai izveidotu paralēlu elektroenerģijas sadales sistēmu esošā sistēmas operatora licences zonā, to izveidojot no īsiem tiešo līniju posmiem starp katriem 2 objektiem, kas vienlaicīgi ir ražotāji/galalietotāji.

-

Noteikumu projektā trūkst nosacījumu par to, kādā veidā atļaujas saņēmējs informē iestādi un citas iesaistītās puses par tiešās līnijas ierīkošanas procesa īstenošanu. Arī jau spēkā esošajā regulējuma šo nosacījumu trūkums ir radījis neskaidrības. Ir izdotas atļaujas tiešo līniju ierīkošanai noteiktos termiņos, bet nav bijuši nosacījumi, uz kuru pamata šo nosacījumu izpilde varētu tikt kontrolēta. Sadales tīkls kā sistēmas operatoram arī nav pieejama informācija par to, kuras no izdotajām atļaujām ir īstenotas un vai plānotās tiešās līnijas ir faktiski ierīkotas. Operatoram būtu lietderīgi saņemt šo informāciju par ierīkotās tiešās līnijas esamību, novietojumu licences zonā. Būtu jāparedz pienākums, tiešās līnijas ierīkotājām sniegt informāciju par ierīkoto tiešo līniju gan iestādei, gan sistēmas operatoram. Sistēmas operators šo informāciju varētu iegūt arī tajā brīdī, kad puses sniedz vienošos par ierīkotās tiešās līnijas darbības režīmiem, ja šāds pienākums noteikumos tiktu noteikts.

-

Noteikumu projekta 8.punkts ir tikai deklaratīvs. 
Šādam nosacījumam ir būtiska nozīme tiešās līnijas ekspluatācijas procesā, nevis ierīkošanas procesā.
Ir būtiski, ka tiešo līniju ekspluatē kvalificēts personāls un līnija tiek ekspluatēta atbilstoši nosacījumiem, par kuriem vienojušies tiešās līnijas ierīkotājs(īpašnieks) un sistēmas operators. Ja attiecīgie nosacījumi tiešās līnijas ekspluatācijas procesā netiek ievēroti, tad iestādei būtu pamats pieņemt lēmumu par tiešās līnijas ekspluatācijas (izsniegtās atļaujas) darbības apturēšanu. Ja iestādes izdotais lēmums ir uzskatāms par izpildītu ar tiešās līnijas ierīkošanas brīdi, tad šajos ministru kabineta noteikumos būtu jāparedz, kādi ir tiešās līnijas ekspluatācijas nosacījumi un kādā kārtībā tiešās līnijas darbība var tikt apturēta, ja netiek nodrošināta tās atbilstoša ekspluatācija.

-