Atzinums

Attiecībā uz 4.punkta “Turpmākie soļi” 2.apakšpunktu, lūdzam ņemt vērā, ka pārstāvniecības, kurās iespējams saņemt ārzemnieka eID karti, tiek noteiktas ar ārlietu ministra rīkojumu. Rīkojumā noteikto pārstāvniecību saraksts tiek regulāri pārskatīts. Piemēram, saskaņā ar LIAA vērtējumu un rekomendācijām saraksts ir ticis papildināts ar pārstāvniecībām Skandināvijas valstīs, palielinot šo pārstāvniecību skaitu  no 13 uz 18.
Vienlaikus ir arī pārstāvniecības, kuras no saraksta ir izņemtas. Tās ir bijušas pārstāvniecības valstīs, kurās ir bijis nozīmīgs un pieaugošs tādu gadījumu īpatsvars, kad ārzemnieka eID karšu noformēšanā ir konstatētas negodprātīgas vai pat prettiesiskas darbības. Piemēram, pārstāvniecībā noformētas ārzemnieka eID kartes sistemātiski ir tikušas nodotas trešajām personām Latvijā, kuru tālākās darbības nav bijušas saistītas ar investīciju veikšanu Latvijā. Tāpat konstatēts, ka  ārzemnieka eID karšu noformēšanai ārvalstīs tiek piesaistīti starpnieki, kuru “klienti” - trešo valstu pilsoņi tiek apzināti maldināti, ārvalstniekam sniedzot nepatiesu informāciju, ka Latvijas eID karte atvieglos imigrācijas iespējas Eiropas Savienības valstīs. Valstīs, kurās konstatētas šādas tendences un pastāv riski, ka negodprātīgu un prettiesisku darbību skaits palielināsies, vispārēja iespēja noformēt ārzemnieka eID karti atjaunota netiks. Aicinām informatīvajā ziņojumā iekļaut informāciju, norādot, ja ārzemnieka eID karti nepieciešams noformēt vēstniecībā, kas nav iekļauta ĀM rīkojumā, šajās valstīs pastāv iespēja izsniegt eID kartes individuālos izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz  LIAA izvērtējumu par iesniedzēja atbilstību investora statusam.
Attiecībā uz ziņojumā minētajiem mobilajiem saņemšanas punktiem, Iekšlietu ministrija ir piešķīrusi mobilo pasu tehniku tām pārstāvniecībām, kuru konsulārajos apgabalos mīt ievērojams Latvijas valstspiederīgo skaits (kopskaitā 6 pārstāvniecības). Tā kā šādu izbraukumu organizēšana ir saistīta ar nozīmīgiem finanšu ieguldījumiem, katra brauciena lietderība tiek izvērtēta, detalizēti pamatota un plānota atbilstoši noteiktiem kritērijiem, ņemot vērā arī pieejamos tehniskos un cilvēkresursus. Ievērojot minēto, līdzam informatīvajā ziņojumā izslēgt informāciju par mobilajiem saņemšanas punktiem.





 

-

Attiecībā uz 2.2.punkta, sadaļu “Lietošanas dinamika un galvenie strukturālie ierobežojumi” lūdzam ņemt vērā, ka, piesakot ārzemnieka eID karti pārstāvniecībā, jau šobrīd iespēju robežās tiek praktizēts samazināts klātienes apmeklējumu skaits līdz 1 reizei – ievadot datus Fizisko personu reģistrā un pieņemot pieteikumu un biometrijas datus viena apmeklējuma laikā, savukārt eID karti ierakstītā sūtījumā nosūtot pa pastu.

 

-

Attiecībā uz ziņojuma 2. punktu, aicinām papildināt Informatīvo ziņojumu, sniedzot plašākus secinājumus par Igaunijas izsniegtajām eID kartēm, jo šobrīd vienpusēji tiek atspoguļoti tikai pozitīvie ieguvumi, bet netiek pieminēti negatīvie aspekti vai cita rakstura izaicinājumi, ar ko Igaunija ir saskārusies, kā arī praktiskās darbības saistībā ar drošības riskiem, kas izriet no 134 000 izsniegtajām eID kartēm.

 

-

Aicinām iekļaut ziņojumā informāciju, ka ārzemnieka eID karte ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti, saņemot pakalpojumus digitālajā vidē. Jau šobrīd Latvijā ir iespējams izmantot arī citu ES valstu izsniegtus elektroniskās autentifikācijas līdzekļus, tostarp tos, kurus izsniegusi Igaunija. Aicinām LIAA un Ekonomikas ministriju apsvērt iespēju plašāk informēt par citu valstu izsniegto elektronisko autentifikācijas rīku izmantošanu Latvijā.

 

-