Atzinums

Satiksmes ministrija uztur 21.06.2024. atzinumā ietverto iebildumu par vides trokšņa definīciju. No Ministru kabineta 2014. gada 7.janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" redakcijas izriet, ka transportlīdzekļa radītais troksnis nav atrunāts kā atsevišķs trokšņa avots, bet gan secināms, kas tas ir ietverts tādos trokšņa avotos kā ceļu satiksme, dzelzceļa un tramvaju satiksme, gaisa satiksme. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar vides trokšņa definīciju, troksni rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme u.c. Tā kā ceļu, dzelzceļa un gaisa satiksmes troksni rada transportlīdzekļi, nav saprotams, kāpēc definīcijā kā trokšņa izraisītāji atsevišķi ir minēti transportlīdzekļi. Ja šie transportlīdzekļi ir domāti tie paši, kas piedalās ceļu, dzelzceļa un gaisa satiksmē, lūdzam tos izslēgt no likumprojekta 2. pantā ietvertā 1. panta 24.¹ punkta. Papildus lūdzam skaidrot, kam ir nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības rezultātā radīts āra troksnis.

Precizējot likumprojekta 2. pantā ietvertā 1.panta 24.¹ punktu, lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt skaidrojumu, ar ko vides trokšņa definīcijā minētais transportlīdzekļa radītais troksnis atšķiras, piemēram, no trokšņa, kas radies ceļu satiksmē.

24¹) vides troksnis – cilvēku veselībai nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības rezultātā radīts āra troksnis, ieskaitot troksni, ko izraisa transportlīdzekļi, un troksnis, kas rodas no rūpnieciskās darbības vai trokšņojošas darbības (iekārtas);

Satiksmes ministrija uztur 21.06.2024. atzinumā ietverto iebildumu par likumprojekta 15. pantā ietverto 43. pantu, kurā lūdza papildināt ar norādi, ka brīdinājumi vai naudas sodi netiek piemēroti attiecīgajiem transporta infrastruktūras objektu pārvaldītājiem un īpašniekiem.
Norādām, ka valsts autoceļu pārvaldība, uzturēšana, būvniecība un attīstība netiek pietiekami finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, neskatoties uz to, ka likumā "Par autoceļiem" ir notiekts, kā būtu jāfinansē. Trokšņa ierobežošanas pasākumu īstenošanai finansējums vēsturiski ir bijis ļoti ierobežots un arī vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā nevar tikt nodrošināts vajadzīgā apjomā. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu autoceļu radītā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas rīcības plāna īstenošanu, ir nepieciešami vairāki simti milj. euro, kas vidēja termiņa budžetā nav paredzēti. Ņemot vērā, ka trokšņa ierobežošanas pasākumu veikšanai nepieciešams gan veikt sagatavošanās darbus, gan būvprojekta izstrādi un būvdarbus, kas kopsummā var prasīt kā minimums divus gadus, nav iespējams īstermiņā veikt trokšņa ierobežošanas vai pat samazināšanas pasākumus gadījumos, ja tiktu konstatēts vides trokšņa robežlieluma pārsniegums un piemērots administratīvais sods. Šādā situācija valsts autoceļu pārvaldītājs (VSIA "Latvijas Valsts ceļi") ir likumprojekta 43. panta piedāvātās normas un situācijas, kurā no valsts budžeta nav pieejams finansējums trokšņa ierobežošanas pasākumu veikšanai pilnā apmērā un jebkuru darbību veikšanai ir nepieciešams ilgs laiks, ķīlnieks, kuram var atkārtoti piemērot administratīvos sodus, ja tiek konstatēti trokšņa robežlieluma pārsniegumi, bet nav iespējams veikt pārsniegumu novēršanu. Vienlaikus norādām, ka par teritoriju plānojumiem, tostarp apbūves tuvināšanu valsts autoceļu tuvumā neatbild ne valsts autoceļu īpašnieks (valsts Satiksmes ministrijas personā), ne pārvaldītājs (VSIA "Latvijas Valsts ceļi"), bet gan pašvaldības. Gar valsts autoceļiem ir daudzas teritorijas, kur apbūve, uz kuru attiecas trokšņa robežlielumi, ir tuvināta autoceļiem, neņemot vērā Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" iebildumus, pēc 2004. gada, proti, no brīža, kad stājās spēkā normatīvie akti par vides troksni un robežlielumiem. Vienlaicīgi ar apbūves tuvināšanu daudzviet pašvaldību teritorijas plānošanas rezultātā ir likvidētas (pārveidotas par sarkanajām līnijām) valsts autoceļu aizsargjoslas. Šādās situācijas nav pamatots regulējums, kas nosaka administratīvo atbildību valsts autoceļu pārvaldītājam, kas ir iebildis par apbūvētu teritoriju veidošanu valsts autoceļu aizsargjoslās vai par aizsargjoslu aizstāšanu ar sarkanajām līnijām, bet tāda izveidota atbilstoši pašvaldības lēmumam. Vēršam uzmanību, ka Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 22.decembra spriedumā lietā Nr. A420162919, SKA-278/2022 20. punktā saistībā par vides trokšņa robežlielumu rūpniecības apbūves teritorijā esošai dzīvojamai mājai ir secināts, ka tā kā pastāv kolīzija starp atšķirīgām interesēm, kuras atbilstoši interešu saskaņotības principam pašvaldībām bija jālīdzsvaro jau teritorijas plānošanas gaitā, Senāts vērš uzmanību arī uz pašvaldību līdzatbildību. Konkrētā situācija ir radusies tādas teritorijas plānošanas rezultātā, kad plānošanas dokumenta atbilstība teritorijas plānošanas attīstības principiem teritorijas plānošanas procesā nav bijusi pietiekami izsvērta un izvērtēta. 
Vienlaikus lūdzam izvērtēt iespēju šo jautājumu virzīt izskatīšanai Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgās darba grupas sēdē. 

43. pants. Administratīvā atbildība vides trokšņa jomā
Par vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai, izņemot attiecīgajiem transporta infrastruktūras objektu pārvaldītājiem un īpašniekiem,  — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.