Atzinums

Ar likumprojekta 2. pantu par grozījumiem Sodu reģistra likumā paredzēts izslēgt no Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta vārdus "attaisnoto personu" un papildināt 23. pantu ar 1.¹ punktu, tādā veidā nosakot atsevišķu regulējumu par noziedzīgiem nodarījumiem attaisnoto personu datu glabāšanai Sodu reģistra arhīva datu bāzē.

Ir saprotams, ka konkrētā personas datu apstrāde Sodu reģistra arhīva datubāzē varētu būt nepieciešama, lai  nodrošinātu  kriminālprocesa norisi un sabiedrības drošību, kā arī pašas attaisnotās personas tiesību aizsardzību. Tāpat par saprotamiem varētu uzskatīt arī normā paredzētajai datu apstrādei noteiktos datu glabāšanas termiņus, kas diferencēti atkarībā no nolūka un noziedzīgā nodarījuma, par kuru pret personu tika uzsākts kriminālprocess, noilguma termiņa.

Tajā pat laikā Inspekcija norāda, ka attiecībā uz normā paredzēto personu datu apstrādi neskaidrības rada apstrādājamais datu apjoms nolūka sasniegšanai. 
Kā noprotams, Sodu reģistra arhīva datu bāzē automātiski tiks iekļauti visi dati, kas bijuši reģistra aktuālajā datubāzē, proti, notiks automātiska datu pārnese no aktuālās bāzes uz arhīva datu bāzi. Inspekcija norāda, ka nav saprotams, vai automātiski pārnestais datu apjoms ir nepieciešams konkrētā datu glabāšanas arhīva datu bāzē nolūka sasniegšanai.

Inspekcija norāda, ka Policijas direktīvas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītais datu minimizēšanas princips, nosaka, ka apstrādātajiem datiem jābūt atbilstīgiem un tie nedrīkst būt pārmērīgi, ņemot vērā datu apstrādes nolūku. Šis princips nosaka, ka konkrēta nolūka sasniegšanai jāapstrādā tikai tie dati, kas ir “nepieciešami” tā sasniegšanai un ne vairāk.

Nekur anotācijā nav norādīts, vai un kādā veidā ir izvērtēta arhīva datu bāzē glabājamās informācijas (datu) apjoma nepieciešamība konkrēto jau definēto nolūku sasniegšanai. Tāpat nav sniegts nekāds skaidrojums par to, vai un kāpēc konkrētos datu apstrādes mērķus nevarētu sasniegt, apstrādājot (arhīvā glabājot) mazāku datu apjomu, nevis automātiski pārnesot visus datus.Inspekcija norāda, ka arhīva datu bāzē būtu pārnesami un atstājami tikai  tie dati, kuri ir “nepieciešami” konkrētajam nolūkam, pārējie būtu nodalāmi un dzēšami.

Policijas direktīvas 8. panta par apstrādes likumīgumu 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalsts tiesībās, ar ko regulē apstrādi šīs direktīvas darbības jomā, precizē vismaz apstrādes mērķus, apstrādājamos personas datus un apstrādes nolūkus. No minētā izriet, ka likumīgai datu apstrādei likumā nepieciešams definēt konkrētajam nolūkam apstrādājamos datus, lai nodrošinātu, ka datu apstrādē netiks pārkāpts jau minētais datu minimizēšanas princips.  

Ievērojot minēto, paredzētajai datu apstrādei normatīvajā aktā būtu jānosaka ne tikai atbilstošs datu glabāšanas termiņš, bet arī jāizvērtē (anotācijā) skadiri jādefinē (normatīvajā aktā) nepieciešamie apstrādājamie dati. 

Papildus Inspekcija vērš uzmanību, ka Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) 2022. gada 29. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-366/2022 7. punktā, atsaucoties uz Senāta 2022. gada 1. augusta sprieduma lietā Nr. SKA-27/2022 12. punktu, skaidrojis datu minimizēšanas principa saturu, norādot, ka datu minimizēšanas princips pieprasa, lai valsts nodrošinātu to, ka netiek apstrādāts plašāks personas datu apjoms, nekā tas ir nepieciešams un šajā aspektā nav nozīmes tam, ka iekšējās datu apstrādes sistēmas, pieejamie datu apstrādes rīki vai lietotājiem piešķirtās piekļuves tiesības ir veidotas tā, ka kādi dati automātiski tiek uzrādīti plašākā apjomā, nekā tas ir nepieciešams.
Ievērojot augstāk minēto, Inspekcija norāda, ka automātiska datu pārnešana lielākā apjomā kā nepieciešams uz arhīva datu bāzi būtu pretrunā ar datu minimizēšanas principam – un šajā ziņā, piemēram, datu bāzu tehnoloģiskas īpatnības vai darbības mehānismi nekādā veidā neattaisno minimizēšanas principa neievērošanu.

Papildus vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav definēts arī personas datu apstrādes nolūks arhīvā. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu, ka personas dati, kas ir ietverti arhīvā, netiktu izmantoti nolūkiem, kam tie nav nepieciešami, kā arī ierobežotu personu piekļuvi šiem datiem, likumprojekts ir papildināms, norādot, kādam konkrēti nolūkam personas dati tiek pārvietoti uz arhīvu. 

-

Ar likumprojekta 1. pantu par grozījumiem Sodu reģistra likumā paredzēts papildināt Sodu reģistra likumu ar 19.¹ pantu, kurā noteiktas personas, kam ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu, apsūdzēto personu, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, no reģistra arhīva datubāzes.

Minētajā normā šādas tiesības ir paredzētas tikai pašai attaisnotajai personai un atsevišķām valsts pārvaldes struktūrām, to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.

Tajā pat laikā no anotācijas 1.3. punktā norādītā izriet, ka viens no minēto datu apstrādes (glabāšanas arhīvā) nolūkiem ir pašas attaisnotās personas tiesību aizsardzība, kas, gadījumā, ja iestājusies attaisnotās personas nāve, tiek realizēta ar citas personas, kura iestājas par mirušas personas reabilitāciju, tiesībām. Gadījumā, ja šai personai, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju, tiek dots viena gada termiņš tiesību realizācijai būtu jānosaka arī veids, kā persona šīs tiesības var realizēt. Ja personai paredzēts tiesības realizēt, pamatojoties uz likuma 19.¹ normu, tad iespējams, ka šī persona būtu jāiekļauj izsmeļošajā uzskaitījumā.
 

-