Atzinums

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumos Nr. 644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi (turpmāk - noteikumu projekts)  satur jautājumus par publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializāciju, nosakot, kā publiskā pētniecības organizācija, komercializējot pētniecības rezultātus, nosaka atlīdzību par intelektuālā īpašuma tiesībām un kādos gadījumos atlīdzība ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai.
Vienlaikus ar šo noteikumu projektu Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādā valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirņu komercializācijas un ieguldījumu veikšanas noteikumus, kuros ir plānots regulēt, kādas metodes jāpiemēro valsts zinātniskajai pētniecības organizācijai, lai tā komercializētu intelektuālo īpašumu, tajā skaitā, kādi nosacījumi ir jāizpilda, lai tiktu uzskatīts, ka ir saņemta taisnīga atlīdzība, ja intelektuālā īpašuma objekts tiek atsavināts.  
Tādējādi, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un Zinātniskās darbības likuma mērķa sasniegšanu, Tieslietu ministrijas ieskatā, noteikumu projekts būtu salāgojams ar jauno Ministru kabineta noteikumu regulējumu par intelektuālā īpašuma komercializāciju, pie kura pašlaik strādā Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupa un kuram jāstājas spēkā 2025.gadā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērsti skaidrot, kā šajā noteikumu projektā tiks novērstas iespējamās tiesību normu kolīzijas ar topošajiem valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirņu komercializācijas un ieguldījumu veikšanas noteikumiem, kurus patlaban izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Vai Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi iespēju šajā noteikumu projektā neiekļaut regulējumu, kas pārklātos ar minētajiem noteikumiem, un vai ir apzināti tiesību normu kolīziju riski?

-

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumi Nr. 644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (turpmāk- noteikumi Nr. 644) ir izdoti, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Vadības likums) 19. panta 6. un 13. punktu un Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 7. panta trešo daļu, un Zinātniskās darbības likuma (turpmāk – ZDL) 13. panta otrās daļas 3.² punktu. ZDL ietverts pienākums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā apstiprina atbalsta programmas tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskajai izmantošanai (komercializācijai).
Turpretim noteikumu Nr. 644 61.³3. apakšpunktā veiktie grozījumi noteikumu projektā regulē intelektuālā īpašuma atsavināšanas kārtību, t.i., atlīdzības noteikšanas mehānismu par atsavināmo intelektuālo īpašumu. Norādām, ka noteikumu projektā noteiktā intelektuālā īpašuma atsavināšanas kārtība neietilpst noteikumu pilnvarojošo likumu normu tvērumā.
Skaidrojam, ka Ministru kabinetam vai citai institūcijai var uzdot likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā regulējuma izstrādāšanu, lai tiktu detalizēta likumā ietvertā politiskā griba vai noteikta likuma īstenošanas kārtība. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai.[¹] Proti, uz pilnvarojuma pamata izdoto normu saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments. Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu.[²] Piemēram, pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[³]
Tādējādi secināms, ka noteikumu Nr. 644 61.³3. apakšpunktā ietvertais regulējums, kurā faktiski tiek noteikta intelektuālā īpašuma atsavināšanas kārtība, ir ārpus ZDL 13. panta otrās daļas 3.² punkta noteiktā deleģējuma. Līdz ar to lūdzam papildināt norādi par noteikumu Nr. 644 izdošanas pamatu vai svītrot noteikumu Nr. 644 61.³3. punktu.


^{[1] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10. punkts.
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.4. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.}
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 46. punktā ietverts regulējums, kas jau noteikts Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā. Norādām, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunkts paredz, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot noteikumu Nr. 644 75.1. apakšpunktu, lai novērstu tiesību normu dublēšanos.
Papildus lūdzam precizēt noteikumu projekta 35. punktu (noteikumu Nr. 644 57.3. apakšpunktā), norādot konkrētu gala labuma guvēja darbību, salāgojot ar noteikumu Nr. 644 57. punkta ievaddaļu (proti, no 35. punkta neizriet, kādas darbības jāveic ar jau radītu inovācijas rezultātu).

-