Atzinums

Biedrība “Latvijas Tālmācības centrs” (turpmāk – LTC vai biedrība) turpina uzturēt iebildumu attiecībā uz kritēriju un kārtības noteikšanupamatizglītības pirmā posma (1.-6. klase) programmas īstenošanai tālmācībā, par ko viedokli savās vēstulēs Saeimai pauda jau Izglītības likuma grozījumu izskatīšanas procesā (kas tika pieņemti 2026. gada 19. februārī), aicinot saglabāt regulējumu, ka vecāki paši ir tiesīgi izlemt par piemērotāko izglītības ieguves formu savam bērnam.
Vienlaikus LTC vēlas paust neizpratni, kāpēc Saeimas 2026. gada 4. jūnija kārtējās sēdes darba kārtībā iekļautais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (1396/Lp14), kas pēc deputātu balsošanas rezultātiem (par 52, pret 31, atturas 5) tika nodots Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, līdz šim brīdim Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tā arī nav skatīts? Iesniegtais likumprojekts cita starpā paredz izteikt Izglītības likuma 8. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. Pirmsskolas izglītības programmu īsteno klātienē. Vispārējās pamatizglītības, tostarp pamatizglītības pirmajā posmā (1. – 6. klasē), un vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā pēc izglītojamā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) vai pašas pilngadīgas personas izvēles.” Likumprojekts paredz arī svītrot šobrīd spēkā esošo Izglītības likuma 2.2 un 2.3. daļu.
Kā viens no likumprojekta mērķiem minēta nepieciešamība novērst nepamatotus ierobežojumus personas tiesībām izvēlēties piemērotāko izglītības ieguves formu un stiprināt sistēmas noturību pret valsts drošības apdraudējumiem.
Biedrība var izteikt tikai nožēlu, ka likumprojekts, kuram ir tieša saistība ar šo noteikumu projekta 1.1. apakšpunktu un visu II. nodaļu, pagaidām nav ticis virzīts izskatīšanai un līdz ar to nav arī skaidrības par tā gala rezultātu un tā iespējamo ietekmi uz šo noteikumu projektu.
 

-

Biedrība “Latvijas Tālmācības centrs” (turpmāk – LTC vai biedrība) turpina uzturēt iebildumu attiecībā uz kritēriju un kārtības noteikšanupamatizglītības pirmā posma (1.-6. klase) programmas īstenošanai tālmācībā, par ko viedokli savās vēstulēs Saeimai pauda jau Izglītības likuma grozījumu izskatīšanas procesā (kas tika pieņemti 2026. gada 19. februārī), aicinot saglabāt regulējumu, ka vecāki paši ir tiesīgi izlemt par piemērotāko izglītības ieguves formu savam bērnam.
Vienlaikus LTC vēlas paust neizpratni, kāpēc Saeimas 2026. gada 4. jūnija kārtējās sēdes darba kārtībā iekļautais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (1396/Lp14), kas pēc deputātu balsošanas rezultātiem (par 52, pret 31, atturas 5) tika nodots Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, līdz šim brīdim Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tā arī nav skatīts? Iesniegtais likumprojekts cita starpā paredz izteikt Izglītības likuma 8. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. Pirmsskolas izglītības programmu īsteno klātienē. Vispārējās pamatizglītības, tostarp pamatizglītības pirmajā posmā (1. – 6. klasē), un vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā pēc izglītojamā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) vai pašas pilngadīgas personas izvēles.” Likumprojekts paredz arī svītrot šobrīd spēkā esošo Izglītības likuma 2.2 un 2.3. daļu.
Kā viens no likumprojekta mērķiem minēta nepieciešamība novērst nepamatotus ierobežojumus personas tiesībām izvēlēties piemērotāko izglītības ieguves formu un stiprināt sistēmas noturību pret valsts drošības apdraudējumiem.
Biedrība var izteikt tikai nožēlu, ka likumprojekts, kuram ir tieša saistība ar šo noteikumu projekta 1.1. apakšpunktu un visu II. nodaļu, pagaidām nav ticis virzīts izskatīšanai un līdz ar to nav arī skaidrības par tā gala rezultātu un tā iespējamo ietekmi uz šo noteikumu projektu.
 

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar valsts vispārējās izglītības standartiem stundu skaits mācību priekšmetos (kursos) mācību jomās izglītības ieguvei tālmācības formā, salīdzinot ar klātienes formu, ir tikai aptuveni 0,6 no klātienes mācību priekšmetu (kursu) un stundu īstenošanas plāna, praksē ne vienmēr ir iespējams nodrošināt summatīvās vērtēšanas darbu katram tematam, nereti summatīvās vērtēšanas darbi aptver arī divus tematus.
Biedrība norāda, ka atbilstoši pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem un noteiktajiem kritērijiem, kas ir jāņem vērā, izstrādājot izglītības iestādes mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, nav tāda regulējuma, kas paredz obligātu summatīvo vērtējumu katrā tematā. Izrietoši – noteikumu projekta 27.4. apakšpunkts ir pretrunā ar valsts vispārējās izglītības standartos noteikto.
 

27.4. organizē regulārus summatīvās vērtēšanas darbus proporcionāli mācību stundu skaitam semestrī, bet mācību priekšmetos (kursos) ar mazu stundu skaitu – ne  mazāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus semestrī.

LTC aicina ievērot Izglītības likumā dotās katras izglītības ieguves formas definīcijas tvērumu. Izglītības likuma 1. panta 26. punkts noteic, ka tālmācība ir “izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātu mācību metodiku un pieeju, īpaši strukturētus mācību līdzekļus un mācību atbalsta sistēmu. Nepilngadīgs izglītojamais pamatizglītības programmu tālmācībā apgūst ar vecāku (personu, kas realizē aizgādību) atbalstu”. Biedrība uzskata, ka noteikumu projekts nevar būt pretrunā ar tālmācības kā izglītības ieguves formas tvērumu, kurā galvenais uzsvars ir uz patstāvīgu mācīšanos individuālā veidā un pieejamību izglītības programmai neatkarīgi no izglītojamā atrašanās vietas, 1.-6. klasē arī uz vecāku atbalstu.
Respektējot Izglītības likumā paredzēto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tiešā kontakta īpatsvaru starp izglītojamo un pedagogu, atbalstot arī regulāru pedagoga un skolēna tiešo mijiedarbību un apliecinot, ka tālmācības skolas arī šobrīd to jau īsteno, LTC tomēr nepiekrīt noteikumu projekta 31. punktā noteiktajiem “ne mazāk kā 30 %” un norāda, ka nav dots skaidrs un pārliecinošs pedagoģiskais pamatojums tieši šādam slieksnim. Nav skaidrs arī plānotā tiešā kontakta aprēķina mehānisms un tā laika ietvars.
Biedrība atgādina, ka tālmācības skolu Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegtajos priekšlikumos 2025. gada novembrī attiecībā uz tiešo kontaktu bija šāds formulējums: “Vismaz 10% no izglītības programmas mācību priekšmetu (kursu) mācību stundu īstenošanas plānā paredzētajām stundām semestrī tiek organizētas tiešsaistē reāllaikā.”, kas arī šobrīd šķiet pieņemamāks un reālāks formulējums. Pie tam attiecībā uz tiešo kontaktu ir jāņem vērā, ka tālmācībā ir izglītojamie, kuri objektīvu iemeslu dēļ tiešsaistes nodarbībās reāllaikā vai klātienes nodarbībās nevar piedalīties, tāpēc izglītības iestādei jānosaka atsevišķa kārtība šādiem gadījumiem, paredzot alternatīvus individuālā atbalsta risinājumus.
Ņemot vērā tālmācībai būtiski samazināto finansējumu no 2026. gada 1. septembra, kā arī līdzšinējo praksi, kad šāda procentuāla nosacījuma nebija vispār, tiešā kontakta īpatsvars noteikti ir reducējams. Nosakot tiešā kontakta procentuālo īpatsvaru, tostarp arī tiesības (bet ne pienākumu) organizēt, piemēram, diagnosticējošos darbu klātienē, būtu jāvadās pēc principa “vismaz … %, bet ne vairāk kā … %”, piemēram, “Izglītības iestāde nodrošina tiešo kontaktu starp pedagogu un izglītojamo vismaz 10 % un ne vairāk kā 30% apmērā no kopējā valsts izglītības standartā noteiktā izglītības programmas apjoma. Izglītības iestāde ir tiesīga organizēt konsultācijas, nodarbības, diagnosticējošos darbus un citus mācību pasākumus arī klātienē, ņemot vērā izglītojamo iespējas tajos piedalīties.”
No šī brīža noteikumu projekta redakcijas “ne mazāk kā 30 %” izriet, ka, ja tālmācības izglītības iestāde var un vēlas, tā tiešo kontaktu, tostarp klātienes nodarbības, var organizēt kaut vai 100 % apmērā. Biedrības ieskatā tas tomēr ir pretrunā ar definēto izglītības ieguves formu un var maldināt gan izglītojamos un viņu vecākus, gan  pedagogus.

Papildus biedrība vērš uzmanību, ka 31. punkta otrajā teikumā pirms “kā” ir jāliek komats.

-

Noteikumu projekta VI. nodaļā “Noslēguma jautājumi” nav norādīts spēkā stāšanās datums nevienam no IV. nodaļas punktiem, īpaši attiecībā uz elektronisko mācību vidi, ko LTC aicina tomēr noteikt.
Līdz šim prasības elektroniskajai videi tālmācības skolām bija ietvertas Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 288 “Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā”, kuri ar 2026. gada 1. septembri ir zaudējuši spēku. Noteikumu projekts paredz plašākas prasības elektroniskajai videi, nekā iepriekš, pret ko biedrība neiebilst. Bet tehniskie risinājumi elektroniskajām mācību vidēm skolās ir atšķirīgi, tāpēc vairākām skolām var būt nepieciešamas laiks jaunu funkcionalitāšu izstrādei un ieviešanai, tās nevarēs prasīto īstenot līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā. Piemēram, noteikumu projekta 33. punktā norādītās elektroniskās vides funkcionalitātes ir svarīgas un atbalstāmas, bet tās vēl pašlaik var nebūt izveidotas visās tālmācības skolās, jo iepriekš tādu prasību nebija.

Cita starpā rodas leģitīms jautājums, kāds ārējais normatīvais akts šobrīd regulē kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno izglītības programmas tālmācības izglītības ieguves formā? Jo jaunie noteikumi, kas saskaņā ar Grozījumiem Izglītības likumā bija jāizdod līdz 2026. gada 31. augustam, projekta versijā vēl ir tikai apspriešanas un saskaņošanas stadijā.

-

Noteikumu projekta VI. nodaļā “Noslēguma jautājumi” nav norādīts spēkā stāšanās datums nevienam no IV. nodaļas punktiem, īpaši attiecībā uz elektronisko mācību vidi, ko LTC aicina tomēr noteikt.
Līdz šim prasības elektroniskajai videi tālmācības skolām bija ietvertas Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 288 “Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā”, kuri ar 2026. gada 1. septembri ir zaudējuši spēku. Noteikumu projekts paredz plašākas prasības elektroniskajai videi, nekā iepriekš, pret ko biedrība neiebilst. Bet tehniskie risinājumi elektroniskajām mācību vidēm skolās ir atšķirīgi, tāpēc vairākām skolām var būt nepieciešamas laiks jaunu funkcionalitāšu izstrādei un ieviešanai, tās nevarēs prasīto īstenot līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā. Piemēram, noteikumu projekta 33. punktā norādītās elektroniskās vides funkcionalitātes ir svarīgas un atbalstāmas, bet tās vēl pašlaik var nebūt izveidotas visās tālmācības skolās, jo iepriekš tādu prasību nebija.

Cita starpā rodas leģitīms jautājums, kāds ārējais normatīvais akts šobrīd regulē kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno izglītības programmas tālmācības izglītības ieguves formā? Jo jaunie noteikumi, kas saskaņā ar Grozījumiem Izglītības likumā bija jāizdod līdz 2026. gada 31. augustam, projekta versijā vēl ir tikai apspriešanas un saskaņošanas stadijā.

-

LTC atbalsta diagnosticējošo darbu organizēšanu mācību priekšmetos (kursos), kuros attiecīgajā mācību gadā noteikti valsts pārbaudījumi, un apliecina, ka tālmācības skolas to dara arī jau šobrīd.
Tomēr, lai diagnosticētu izglītojamo gatavību valsts pārbaudījumiem, izvērtētu izglītojamā mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu, biedrības ieskatā piemērotākā vērtēšanas forma būtu diagnosticējošā, nevis summatīvā vērtēšana. Summatīvā vērtēšana jau pēc definīcijas ir vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma noslēgumā, bet, piemēram, 1. semestrī mācību priekšmets (kurss), kurā izglītojamais kārtos valsts pārbaudījumu, vēl var nebūt pabeigts, lai to vērtētu summatīvi.

-

LTC pilnībā atbalsta prasību par profesionālās kompetences pilnveidi. Tikai – aicinājums nodrošināt arī no valsts puses šāda satura profesionālās pilnveides programmu, jo līdz šim tāda nav tikusi piedāvāta. Kopumā jākonstatē, ka vienots un stratēģiski pārraudzīts profesionālais atbalsts pedagogiem, kuri īsteno tālmācības izglītības programmas, nacionālā līmenī nav pieejams. Arī Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā metodiskā atbalsta projektā (4.2.2.3.),  valsts metodiķis tālmācībā diemžēl nav iekļauts. 

-

Lūdzu precizēt noteikumu 41. punktā ietverto atsauci uz noteikumu 37.5. apakšpunktu, jo noteikumu projektā tāda apakšpunkta nav.
Iespējams, ka atsauce attiecināma uz 38.5. apakšpunktu.

-