Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi grozījumus Darba likumā, ko Saeima 2022.gada 27. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma, nosakot minimālās algas palielināšanu (līdz 620 eiro no 2023. gada 1. janvāra un līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra).
LTRK norāda, ka Saeimas rīcība neatbilst 28.10.2020. Eiropas parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, uz kuru atsaucas arī likumprojekta iesniedzēji. Direktīvas mērķis ir valstīs, kurās pastāv likumā noteiktā minimālā alga, nodrošināt, ka dalībvalstis ievieš nosacījumus likuma noteiktā minimālās algas noteikšanai pienācīgā līmenī, ņemot vērā arī sociālekonomiskos apstākļus un reģionu un nozaru atšķirības. Likumā noteiktās minimālās algas adekvātumu palīdz nodrošināt skaidri un stabili definēti kritēriji, kuru mērķis ir veicināt adekvātumu, un pārvaldes satvars, kas nodrošina regulāru un laicīgu atjaunināšanu un sociālo partneru efektīvu iesaisti. LTRK uzsver, ka Saeimas pieņemtajā priekšlikumā iztrūkst visi minētie elementi.
Šāds priekšlikums nav iekļauts budžeta ietvarā tuvākajiem trīs gadiem, pret to ir iebilduši gan sadarbības partneri, gan sociālie partneri un arī Finanšu ministrija. Likumprojekta iesniegšanas un izskatīšanas veids neatbilst labas likumdošanas principam.
Tāpat likumdevējs nav izvērtējis alternatīvas likumprojekta mērķa - atbalsts mazo algu saņēmējiem, sasniegšanai kā piemērām nodokļu sloga samazinājums, mērķēts pabalstu atbalsts un atvieglojumi. Nav izvērtēta likumprojekta ietekme uz uzņēmējdarbību, valsts budžetu, ražošanas izmaksu un inflācijas pieaugumu. Priekšlikums nebalstās objektīvos kritērijos, tādējādi likumdevējs nav izpildījis pienākumu pienācīgi pamatot apspriežamo tiesību normu nepieciešamību, izmantojot arī izskaidrojošus pētījumus, kā arī izvērtēt iespējamos alternatīvos risinājumus. Likumdevējs nav ievērojis pienākumu balstīties plānotā tiesiskā regulējuma sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumos un apsvērt regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamos pasākumus. Likumdevējs nav apsvēris nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes un savlaicīgi veicis riska novērtēšanas pasākumus.
LTRK uzsver, ka nav ievērota normatīvajos aktos noteiktā kārtība un tradīcija jautājumā par minimālo algu noteikšanu izskatīšanai. Likumdevējs nav ievērojis pienākumu saskaņot apspriežamās tiesību normas ar tiesību sistēmā jau pastāvošajām tiesību normām.
LTRK vairākkārtīgi ir norādījusi, ka ir nepieciešamas diskusijas par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, lai vienotos par izsvērtu un samērīgu plānu, kas nerada pārmērīgu apgrūtinājumu kā uzņēmējiem, tā valsts sektoram; atalgojumam ir jābūt konkurētspējīgam un uzņēmējiem ir jābūt iespējai to savlaicīgi plānot. Diskusijai ir jābūt atsevišķi no ikgadējām valsts budžeta sarunām un jautājums ir jāskata sasaistē ar vēl citiem tautsaimniecību raksturojošiem rādītājiem, par pamatu ņemot VID datus.
Minimālās algas celšana netieši ietekmē arī kvalificētā darbaspēka izmaksas, tādēļ vienlaikus ir jādomā arī  par produktivitātes celšanos. Lai neietekmētu konkurenci negatīvi, minimālās algas celšana var būt iespējama tikai un vienīgi komplektā ar neapliekamā minimuma celšanu identiskā apjomā. Tas saglabās uzņēmuma konkurētspēju un radīs apstākļus lielākiem ieņēmumiem darba ņēmējiem. Tālāk jau valsts iegūs no lielākas naudas aprites patēriņā, bet netiktu radīti papildu izdevumi uzņēmējiem. Vēl viens papildus rādītājs, kuru būtu vērts ņemt vērā ir sasaiste ar valsts algas mediānu, kā norāda Latvijas Bankas eksperti, tā šobrīd ir 50% un tuvu OECD valstu vidējam līmenim, savukārt palielinot minimālo algu rādītājs tiktu pietuvināts 60%, rezultātā krasi pārsniedzot OECD valstu vidējo rādītāju (https://www.makroekonomika.lv/kal-planus-palielinat-minimalo-algu-kuras-nozares-tas-varetu-satricinat).

 

LTRK jau iepriekš rosinājusi, izvērtēt iespēju darbinieka bruto algā iekļaut visas kopējās nodokļu izmaksas, tostarp darba devēja sociālo iemaksu daļu. Minimālās algas celšanai ir jāsasaista ar ar darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju. Jāņem gan vērā, ka Lietuvas, Igaunijas un Latvijas minimālās algas nav tieši salīdzināmas, jo tās ietver atšķirīgas VSAOI likmes (Lietuvā ietverta arī darba devēja VSAOI). Kopumā ir jārod veids kā pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie nebūtu augstāki kā kaimiņvalstīs un ir jāsamazina darba devēja apmaksātās darba nespējas lapas. Gan kopējo izmaksu, gan konkurētspējas aspektā būtiski ir atgriezties pie virsstundu apmaksas apmēra jautājuma, par ko viedokļus ir paudušas gan LTRK, gan LDDK un nozaru asociācijas.LTRK ieskatā tik straujš minimālās algas pieaugums ne tikai nesasniegs iecerēto – ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, bet mazinās uzņēmumu konkurētspēju, īpaši Latvijas reģionos. Latvijas ekonomiskā situācija nebūt nav vienmērīga, kas nozīmē, ka minimālās algas celšana radīs problēmas valsts reģionos. Vēršam uzmanību arī uz Latvijas Bankas ekspertu norādīto, ka pēc starptautiskiem salīdzinājumiem minimālai algai nevajadzētu pārsniegt pusi no vidējās algas (https://www.makroekonomika.lv/vai-atalgojums-arvien-pieaugs-un-vel-paatrinas-minimalas-algas-celsana), kas īpaši jāaplūko iepriekšminēto reģionālo atšķirību kontekstāLTRK aicina uz minimālās algas palielināšanu skatīties kompleksi un kontekstā, ņemot vērā augstāk LTRK uzsver Latvijas Bankas ekonomistu pausto, ka “minimālās algas celšana var arī nepalīdzēt nodarbinātiem ar zemiem ienākumiem. Ja uzņēmējs nespēs maksāt minimālo algu, darbinieki tiks atlaisti, un viņiem būs grūti atrast jauno darbavietu.” (https://www.makroekonomika.lv/vai-atalgojums-arvien-pieaugs-un-vel-paatrinas-minimalas-algas-celsana). Tādējādi, šādi grozījumi Darba likumā var radīt nopietnas sekas. Papildus jāatzīmē, ka minimālās mēnešalgas palielināšana līdztekus palielinās arī inflācijas apmēru, kas jau šobrīd Latvijā ir virs 20%, radot papildus slogu ekonomikai, ko vienlaikus ECB mēģina apturēt.