Projekta ID
24-TA-1408Atzinuma sniedzējs
Latvijas Universitāšu asociācija
Atzinums iesniegts
08.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Latvijas Universitāšu asociācija pilnībā atbalsta konceptuālajā ziņojumā definētos stratēģiskos mērķus – celt augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, veicināt starptautisko konkurētspēju un padarīt akadēmisko karjeru Latvijā pievilcīgāku. Atzinīgi vērtējam ieceri ieviest starptautiskajai praksei atbilstošus elementus, tādus kā:
- skaidra četru posmu karjeras struktūra (P1-P4);
- iespēja ieviest tenūras sistēmu, kas ir kritiski svarīga talantu piesaistei un noturēšanai;
- regulāra darba snieguma novērtēšana, kas veicinās kvalitātes kultūru.
Šīs ir sen gaidītas un nepieciešamas pārmaiņas, kuras esam gatavi ieviest, lai stiprinātu gan katru institūciju, gan Latvijas augstākās izglītības telpu kopumā. Vienlaikus mēs neatbalstām reformu tās piedāvātajā formā, jo tās finansiālais pamatojums ir divdomīgs, balstīts uz optimistiskiem pieņēmumiem un potenciāli maldinošs, it īpaši ņemot vērā pieaugošo neskaidrību par valsts budžeta stabilitāti turpmākajos gados.
Iebildumi
1. Ziņojums rada pretrunīgu priekšstatu par darba samaksas palielināšanu. No vienas puses, tas publiski komunicē skaidrus un ambiciozus mērķus, iekļaujot indikatīvas darba algas likmes katrā karjeras posmā. Tas neizbēgami rada pamatotas gaidas akadēmiskajā personālā par nozīmīgu atalgojuma pieaugumu. No otras puses, juridiskajā tekstā un īpaši ieviešanas plānā ir iestrādātas atkāpes, kas šo solījumu padara nesaistošu:
- tiek lietots formulējums, ka ietvars "dod iespēju" palielināt samaksu, nevis uzliek pienākumu;
- reformas ieviešanas plāna tabulā ir ietverta kritiska atruna, ka atalgojuma paaugstināšana ir "atkarīga no institūcijas finansiālās kapacitātes".
Šī divdomība rada situāciju, kurā tiek radīta politiskā atbildība par solījumu, bet visa finansiālā atbildība un risks par tā neizpildi tiek pilnībā pārnests uz universitāti. Nepieciešams skaidri norādīt, ka izvirzīto vidējā mērķa atalgojuma vērtību līdz 2029. gadam sasniegšana nav iespējama ar līdz šim piešķirto valsts finansējumu.
Ministrijas atbalstītais "trešais risinājums" rada maldinošu iespaidu, ka reformu var īstenot bez papildu naudas, pārdalot jau citām reformām iezīmētu finansējumu. Šāds pieņēmums ir nereālistisks, saskaroties ar Latvijas valsts budžeta izaicinājumiem:
- pieaugošās prioritātes: valsts budžeta izdevumi aizsardzībai un veselības aprūpei ir neapspriežamas prioritātes, kas tuvākajos gados tikai pieaugs, samazinot pieejamo fiskālo telpu citām jomām;
- strukturāls deficīts: valstij ir jāievēro fiskālās disciplīnas noteikumi; pieaugoša valsts parāda un budžeta deficīta apstākļos ir naivi cerēt uz dāsnu un ilgstošu finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai;
- reālistiski riski: pastāv ļoti augsts risks, ka valdība, meklējot līdzekļus citām vajadzībām, ne tikai neindeksēs augstākās izglītības bāzes finansējumu inflācijas apmērā (kas nozīmē reālu tā samazinājumu), bet arī pārskatīs un samazinās tieši tās programmas, uz kurām teorētiski paļaujas šī reforma.
2. Pievienotajā aprēķinu dokumentu šūnās no D23 līdz D26 ir izveidota neprecīza atsauce uz "Personu ar zinātnes doktora grādu mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā profesiju grupā “Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls” 2022. gadā (CSP)" bruto mēnešalgu šūnā B17, taču korekti būtu atsauce uz šūnu B15, kur norādīta personāla kopsumma "Kopējais normālā darba laika augstskolu vēlētā akadēmiskā personāla skaits un zinātniskajos institūtos akadēmiskajos amatos ievēlēto darbinieku skaits 2022. gadā". Izmaiņas rada pieaugošu ietekmi uz izmaksu aprēķinu. Pievienotajā aprēķinu dokumentu šūnā B17 norādītā “Personu ar zinātnes doktora grādu mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā profesiju grupā “Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls” 2022. gadā (CSP)” vērtība 3484 EUR atšķiras no konceptuālā ziņojuma norādītā pirmajā risinājumā norādītās šīs pašas vērtības 3 639 EUR.
3. Aprēķina dokumenta šūnā B13 un konceptuālā ziņojuma piedāvātajos risinājums pieņemts, ka augstskolu sniegtajās atskaitēs par Padomes atlīdzību (Konkrēts dokuments "Atskaite par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu" pie Līguma par finansējuma piešķiršanu Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzīto valsts augstskolas padomes locekļu un sekretāra atalgojumam, kas ietver aprēķinus par akadēmiskā personāla atalgojumu augstskolā) ir norādīts visa akadēmiskā personāla PLE, taču pati atskaites aprēķina metodoloģija paredz, ka netiek iekļautas tādas slodzes kā docētāju un pētnieku pienākumu izpildītāji, viesdocētaji un citi izņēmumi. Izmaiņas rada būtisku pieaugošu ietekmi uz izmaksu aprēķinu.
4. Ņemot vērā norādi, ka rādītājs “2022. gadā personu ar zinātnes doktora grādu mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (par kuru dati netiek publicēti pārvaldes portālā) profesiju grupā “Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls”” nav publiski pieejams ir sarežģīti izteikt pieņēmumus kāda ir tā korelācija ar faktisko akadēmiskā personāla vidējo atalgojumu augstskolās. Alternatīvi precīzāks datu avots par vidējo akadēmiskā personāla būtu Padomes atalgojuma atskaites, kuras augstskolas iesniedz IZM un kas tiek auditētas no ārējiem revidentiem, vai arī Valsts ieņēmumu dienesta publicētās atskaites par atalgojumu pa personāla grupām, kur, piemēram, 2024. gada oktobrī:
- vidējā akadēmiskā personāla stundas likme atbilstoši faktiskajiem aprēķiniem valstī ir bijusi 15.03 EUR bruto stundā (https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2024gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram);
- šajā mēnesī ir bijušas 184 darba stundas pilnai slodzei;
- akadēmiskajam personālam atbilstoši pilna slodze ir robežās 600-1000 astronomiskajām stundām gadā un 2 mēnešu atvaļinājumam, bet pārējam personālam 1760 stundas gadā un 1 mēneša atvaļinājumam, kas realitātē rezultējas pilnas slodzes stundu samazinošā koeficientā ~0.6;
No datiem aptuveni izriet, ka vidējā akadēmiskā personāla pilna slodzes bruto samaksa 2024. gada oktobra mēnesī bijusi 15.03 x 184 x 0.6 ≈ 1670 EUR bruto mēnesī, kas vairāk kā divas reizes atpaliek no ziņojumā rosinātās vērtības.
5. Augstskolu institucionālās finansēšanas modeļa ieviešana - ar institucionālā finansējuma piešķiršanu augstskolām ir izvirzīti jauni, ar atalgojuma palielināšanu nesaistīti mērķi, kuru sasniegšanai nepieciešams piesaistīt lielāku personāla skaitu un tieša korelācija ar vidējā atalgojuma celšanu nav korekta.
Snieguma finansējums – ņemot vērā, ka vairums studiju bāzes aprēķina komponentes ir būtiski novecojušas (no 2007. gada), augstskolas, īstenojot savu neatkarību, efektīvi var segt citas izmaksu pozīcijas, kas nav saistītas ar akadēmiskā personāla atlīdzību, bet ar universitātes attīstību un ilgtspēju.
Zinātnes bāzes finansējums un Tenūras sistēmas ieviešana – zinātnes universitātēm no IZM puses tikuši izvirzīti jauni un ļoti augsti pētniecības mērķi, kuri prasa piesaistīt un skaitliski paplašināt augstas kvalifikācijas pētnieku skaitu un pētniecības infrastruktūru.
Ņemot vērā minēto, lielākā daļa no papildu piešķirtā finansējuma ir drīzāk izlietota augstskolu ilgtspējas nodrošināšanai un jaunu uzlikto mērķu sasniegšanai, kam nav tieša korelācija ar akadēmiskā personāla vidējās atlīdzības celšanu.
6. Ziņojuma trešajā risinājumā tiek pieņemts "2024. gadā augstskolu akadēmiskā personāla alga sastādīja 71% no studiju bāzes finansējuma , tiek pieņemts, ka vidēji 71% no ikviena papildu euro, kas tiek ieguldīts augstākajā izglītībā un zinātnē, tiek ieguldīts institūciju akadēmiskā personāla darba samaksā".Lai arī šāda aprēķina loģika izriet no MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, šī studiju bāzes aprēķinu formulas komponentes būtiski neatbilst faktiskajai situācijai, kur salīdzinot aprēķina metodoloģiju ar konkrēto noteikumu sākotnējo redakciju no 01.01.2007, redzams, ka vairums komponentes nav tikušas aktualizētas kopš tā laika, kā piemēram:
a) “Pārējo darbinieku vidējā mēneša darba alga” ir 512.23 EUR mēnesī bruto, kas ir šobrīd zem valstī noteiktās minimālās mēnešalgas un nav pat tuvu salāgojams ar augsti kvalificēta administratīvā un atbalsta personāla vidējo atlīdzību.
b) “elektroenerģijas 1 kWh cena” 0.0516 EUR par kWh, kur, piemēram, 2024. gada vidējā maksa par elektroenerģijas iegādi ieskaitot sadales tīkla tarifus bija 0.1765 EUR par kWh, jeb 3.4 reizes augstāks!
Indikācijas par faktisko situāciju var tikt meklētas Valsts kases publiski pieejamos gada augstskolu pārskatos, kur visa (nevis tikai akadēmiskā personāla) kopējais atalgojuma procents zinātnes universitātes ir tuvāk 60%, kur administrācijas un atbalsta personāls ir būtiska daļa no darbinieku kopskaita un atlīdzības izmaksām. Šāda pieeja ļauj nodrošināt augstskolu studiju un zinātnes infrastruktūras ilgtspēju, kur nepietiekamais valsts finansējums tiek segts no piesaistītajiem pašu pelnītajiem un projektu līdzekļiem.
- skaidra četru posmu karjeras struktūra (P1-P4);
- iespēja ieviest tenūras sistēmu, kas ir kritiski svarīga talantu piesaistei un noturēšanai;
- regulāra darba snieguma novērtēšana, kas veicinās kvalitātes kultūru.
Šīs ir sen gaidītas un nepieciešamas pārmaiņas, kuras esam gatavi ieviest, lai stiprinātu gan katru institūciju, gan Latvijas augstākās izglītības telpu kopumā. Vienlaikus mēs neatbalstām reformu tās piedāvātajā formā, jo tās finansiālais pamatojums ir divdomīgs, balstīts uz optimistiskiem pieņēmumiem un potenciāli maldinošs, it īpaši ņemot vērā pieaugošo neskaidrību par valsts budžeta stabilitāti turpmākajos gados.
Iebildumi
1. Ziņojums rada pretrunīgu priekšstatu par darba samaksas palielināšanu. No vienas puses, tas publiski komunicē skaidrus un ambiciozus mērķus, iekļaujot indikatīvas darba algas likmes katrā karjeras posmā. Tas neizbēgami rada pamatotas gaidas akadēmiskajā personālā par nozīmīgu atalgojuma pieaugumu. No otras puses, juridiskajā tekstā un īpaši ieviešanas plānā ir iestrādātas atkāpes, kas šo solījumu padara nesaistošu:
- tiek lietots formulējums, ka ietvars "dod iespēju" palielināt samaksu, nevis uzliek pienākumu;
- reformas ieviešanas plāna tabulā ir ietverta kritiska atruna, ka atalgojuma paaugstināšana ir "atkarīga no institūcijas finansiālās kapacitātes".
Šī divdomība rada situāciju, kurā tiek radīta politiskā atbildība par solījumu, bet visa finansiālā atbildība un risks par tā neizpildi tiek pilnībā pārnests uz universitāti. Nepieciešams skaidri norādīt, ka izvirzīto vidējā mērķa atalgojuma vērtību līdz 2029. gadam sasniegšana nav iespējama ar līdz šim piešķirto valsts finansējumu.
Ministrijas atbalstītais "trešais risinājums" rada maldinošu iespaidu, ka reformu var īstenot bez papildu naudas, pārdalot jau citām reformām iezīmētu finansējumu. Šāds pieņēmums ir nereālistisks, saskaroties ar Latvijas valsts budžeta izaicinājumiem:
- pieaugošās prioritātes: valsts budžeta izdevumi aizsardzībai un veselības aprūpei ir neapspriežamas prioritātes, kas tuvākajos gados tikai pieaugs, samazinot pieejamo fiskālo telpu citām jomām;
- strukturāls deficīts: valstij ir jāievēro fiskālās disciplīnas noteikumi; pieaugoša valsts parāda un budžeta deficīta apstākļos ir naivi cerēt uz dāsnu un ilgstošu finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai;
- reālistiski riski: pastāv ļoti augsts risks, ka valdība, meklējot līdzekļus citām vajadzībām, ne tikai neindeksēs augstākās izglītības bāzes finansējumu inflācijas apmērā (kas nozīmē reālu tā samazinājumu), bet arī pārskatīs un samazinās tieši tās programmas, uz kurām teorētiski paļaujas šī reforma.
2. Pievienotajā aprēķinu dokumentu šūnās no D23 līdz D26 ir izveidota neprecīza atsauce uz "Personu ar zinātnes doktora grādu mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā profesiju grupā “Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls” 2022. gadā (CSP)" bruto mēnešalgu šūnā B17, taču korekti būtu atsauce uz šūnu B15, kur norādīta personāla kopsumma "Kopējais normālā darba laika augstskolu vēlētā akadēmiskā personāla skaits un zinātniskajos institūtos akadēmiskajos amatos ievēlēto darbinieku skaits 2022. gadā". Izmaiņas rada pieaugošu ietekmi uz izmaksu aprēķinu. Pievienotajā aprēķinu dokumentu šūnā B17 norādītā “Personu ar zinātnes doktora grādu mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā profesiju grupā “Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls” 2022. gadā (CSP)” vērtība 3484 EUR atšķiras no konceptuālā ziņojuma norādītā pirmajā risinājumā norādītās šīs pašas vērtības 3 639 EUR.
3. Aprēķina dokumenta šūnā B13 un konceptuālā ziņojuma piedāvātajos risinājums pieņemts, ka augstskolu sniegtajās atskaitēs par Padomes atlīdzību (Konkrēts dokuments "Atskaite par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu" pie Līguma par finansējuma piešķiršanu Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzīto valsts augstskolas padomes locekļu un sekretāra atalgojumam, kas ietver aprēķinus par akadēmiskā personāla atalgojumu augstskolā) ir norādīts visa akadēmiskā personāla PLE, taču pati atskaites aprēķina metodoloģija paredz, ka netiek iekļautas tādas slodzes kā docētāju un pētnieku pienākumu izpildītāji, viesdocētaji un citi izņēmumi. Izmaiņas rada būtisku pieaugošu ietekmi uz izmaksu aprēķinu.
4. Ņemot vērā norādi, ka rādītājs “2022. gadā personu ar zinātnes doktora grādu mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (par kuru dati netiek publicēti pārvaldes portālā) profesiju grupā “Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls”” nav publiski pieejams ir sarežģīti izteikt pieņēmumus kāda ir tā korelācija ar faktisko akadēmiskā personāla vidējo atalgojumu augstskolās. Alternatīvi precīzāks datu avots par vidējo akadēmiskā personāla būtu Padomes atalgojuma atskaites, kuras augstskolas iesniedz IZM un kas tiek auditētas no ārējiem revidentiem, vai arī Valsts ieņēmumu dienesta publicētās atskaites par atalgojumu pa personāla grupām, kur, piemēram, 2024. gada oktobrī:
- vidējā akadēmiskā personāla stundas likme atbilstoši faktiskajiem aprēķiniem valstī ir bijusi 15.03 EUR bruto stundā (https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2024gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram);
- šajā mēnesī ir bijušas 184 darba stundas pilnai slodzei;
- akadēmiskajam personālam atbilstoši pilna slodze ir robežās 600-1000 astronomiskajām stundām gadā un 2 mēnešu atvaļinājumam, bet pārējam personālam 1760 stundas gadā un 1 mēneša atvaļinājumam, kas realitātē rezultējas pilnas slodzes stundu samazinošā koeficientā ~0.6;
No datiem aptuveni izriet, ka vidējā akadēmiskā personāla pilna slodzes bruto samaksa 2024. gada oktobra mēnesī bijusi 15.03 x 184 x 0.6 ≈ 1670 EUR bruto mēnesī, kas vairāk kā divas reizes atpaliek no ziņojumā rosinātās vērtības.
5. Augstskolu institucionālās finansēšanas modeļa ieviešana - ar institucionālā finansējuma piešķiršanu augstskolām ir izvirzīti jauni, ar atalgojuma palielināšanu nesaistīti mērķi, kuru sasniegšanai nepieciešams piesaistīt lielāku personāla skaitu un tieša korelācija ar vidējā atalgojuma celšanu nav korekta.
Snieguma finansējums – ņemot vērā, ka vairums studiju bāzes aprēķina komponentes ir būtiski novecojušas (no 2007. gada), augstskolas, īstenojot savu neatkarību, efektīvi var segt citas izmaksu pozīcijas, kas nav saistītas ar akadēmiskā personāla atlīdzību, bet ar universitātes attīstību un ilgtspēju.
Zinātnes bāzes finansējums un Tenūras sistēmas ieviešana – zinātnes universitātēm no IZM puses tikuši izvirzīti jauni un ļoti augsti pētniecības mērķi, kuri prasa piesaistīt un skaitliski paplašināt augstas kvalifikācijas pētnieku skaitu un pētniecības infrastruktūru.
Ņemot vērā minēto, lielākā daļa no papildu piešķirtā finansējuma ir drīzāk izlietota augstskolu ilgtspējas nodrošināšanai un jaunu uzlikto mērķu sasniegšanai, kam nav tieša korelācija ar akadēmiskā personāla vidējās atlīdzības celšanu.
6. Ziņojuma trešajā risinājumā tiek pieņemts "2024. gadā augstskolu akadēmiskā personāla alga sastādīja 71% no studiju bāzes finansējuma , tiek pieņemts, ka vidēji 71% no ikviena papildu euro, kas tiek ieguldīts augstākajā izglītībā un zinātnē, tiek ieguldīts institūciju akadēmiskā personāla darba samaksā".Lai arī šāda aprēķina loģika izriet no MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, šī studiju bāzes aprēķinu formulas komponentes būtiski neatbilst faktiskajai situācijai, kur salīdzinot aprēķina metodoloģiju ar konkrēto noteikumu sākotnējo redakciju no 01.01.2007, redzams, ka vairums komponentes nav tikušas aktualizētas kopš tā laika, kā piemēram:
a) “Pārējo darbinieku vidējā mēneša darba alga” ir 512.23 EUR mēnesī bruto, kas ir šobrīd zem valstī noteiktās minimālās mēnešalgas un nav pat tuvu salāgojams ar augsti kvalificēta administratīvā un atbalsta personāla vidējo atlīdzību.
b) “elektroenerģijas 1 kWh cena” 0.0516 EUR par kWh, kur, piemēram, 2024. gada vidējā maksa par elektroenerģijas iegādi ieskaitot sadales tīkla tarifus bija 0.1765 EUR par kWh, jeb 3.4 reizes augstāks!
Indikācijas par faktisko situāciju var tikt meklētas Valsts kases publiski pieejamos gada augstskolu pārskatos, kur visa (nevis tikai akadēmiskā personāla) kopējais atalgojuma procents zinātnes universitātes ir tuvāk 60%, kur administrācijas un atbalsta personāls ir būtiska daļa no darbinieku kopskaita un atlīdzības izmaksām. Šāda pieeja ļauj nodrošināt augstskolu studiju un zinātnes infrastruktūras ilgtspēju, kur nepietiekamais valsts finansējums tiek segts no piesaistītajiem pašu pelnītajiem un projektu līdzekļiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Priekšlikumi
Norādām, ka, iepazīstoties ar ziņojumu, radās arī citi komentāri un precizējoši jautājumi:
- 23. lpp.: “Zinātniskā institūcija ne retāk kā reizi sešos gados novērtē tenūrgaitas vai tenūramatā nodarbinātā akadēmiskā personāla darba sniegumu. Tenūrgaitas periodā zinātniskajām institūcijām ieteicams veikt starpposma darba snieguma novērtējumu (piemēram, pēc 3–4 gadiem), lai laikus identificētu akadēmiskā personāla attīstības vajadzības un nodrošinātu mērķtiecīgu atbalstu. Negatīva darba snieguma gala novērtējuma gadījumā zinātniskā institūcija kā pamatotu izņēmumu var paredzēt iespēju piedāvāt vēl papildu tenūrgaitas termiņu, kas nepārsniedz divus gadus.”
Komentārs/jautājums: Vai ar tenūrgaitas asociētiem profesoriem un profesoriem būs iespējas slēgt darba līgumu uz termiņu, kas ir īsāks par 6 gadiem? Augstskolu likums šobrīd šādu iespēju neparedz. Ierosinājums ir veikt attiecīgas izmaiņas Augstskolu likumā.
- 23. lpp.: “Zinātniskā institūcija var izbeigt darba attiecības ar tenūramatā nodarbināto akadēmisko personālu, ja darba snieguma rezultāti atkārtoti tiek novērtēti kā neatbilstoši, rupju pārkāpumu, tostarp akadēmiskā godīguma pārkāpumu, gadījumā vai arī, ja tiek pārtraukta zinātniskā virziena turpināšana un attīstīšana, vai studiju programmas īstenošana.”
Komentārs: Uzskatām, ka zinātniskā virziena vai studiju programmas īstenošanas pārtraukšana nevarētu būt pamats, lai izbeigtu darba attiecības ar tenūramatā nodarbināto. Šādos gadījumos var būt iespēja sākt jaunu zinātnes virzienu, vai pievienoties citai grupai. Līdzīgi ar studiju programmām. Augstskolu reorganizācijas notiek regulāri un šāds nosacījums rada lielu nenoteiktību. Ierosinājums ir šos divus nosacījumus izņemt, vai arī atrunāt, ka darba attiecības tiek pārtrauktas tad, ja ar tenūramatā nodarbināto neizdodas vienoties par iesaisti citā zinātniskā virzienā, vai studiju programmas realizācijā.
- 25. lpp.: “Tenūrgaitas statuss tenūras sistēmas otrās pakāpes pamata akadēmiskajiem amatiem var tikt piešķirts, ja pretendentu pieņem darbā asociētā profesora vai vadošā pētnieka amatā ar tenūras statusu pirmo reizi un pretendenta darba snieguma rezultāti lielā mērā, bet ne pilnībā atbilst amatam izvirzītajām prasībām. Šādā gadījumā darba līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku no diviem līdz četriem gadiem.”
Komentārs/jautājums: Vai šeit neizveidojas zināma juridiska pretruna, ja sākumā tiek noslēgts tenūramata līgums uz nenoteiktu laiku, un tad pēc vērtējuma - uz noteiktu laiku? Ieteikums – sākt ar tenūrgaitas līgumu uz noteiktu termiņu un pēc vērtējuma, ja pozitīvs, piešķirt tenūras statusu.
Analoģisks komentārs ir par tenūras sistēmas trešās pakāpes pamata akadēmisko amatu, kas aprakstīts 26. lpp.
- 34. lpp.: Lai veicinātu darba snieguma novērtēšanas objektivitāti un kvalitāti tenūras sistēmas ietvaros, zinātniskajām institūcijām jāveido darba snieguma novērtēšanas komisijas ar neatkarīgu ekspertu, tai skaitā ārvalsts akadēmiskā personāla pārstāvju, līdzdalību. Institūcija pati nosaka, kā šī līdzdalība tiek nodrošināta – neatkarīgi eksperti var būt daļa no pastāvīgas tenūrkomisijas vai īpaši pieaicināti konkrētā novērtēšanas procesā.
Komentārs/jautājums: Vai obligāti nepieciešama “ārvalsts” eksperta iesaiste? Varētu būt “ārēja” eksperta iesaiste, jo akadēmiskais personāls no citas zinātniskās institūcijas ar atbilstošu kvalifikāciju un bez interešu konflikta varētu veikt šo funkciju (analoģiski, kā tas ir ierakstīts attiecībā uz tenūrkomisiju 40. lpp.). Tas daudzos gadījumos paātrinātu procesu un samazinātu izmaksas.
Norādām, ka, iepazīstoties ar ziņojumu, radās arī citi komentāri un precizējoši jautājumi:
- 23. lpp.: “Zinātniskā institūcija ne retāk kā reizi sešos gados novērtē tenūrgaitas vai tenūramatā nodarbinātā akadēmiskā personāla darba sniegumu. Tenūrgaitas periodā zinātniskajām institūcijām ieteicams veikt starpposma darba snieguma novērtējumu (piemēram, pēc 3–4 gadiem), lai laikus identificētu akadēmiskā personāla attīstības vajadzības un nodrošinātu mērķtiecīgu atbalstu. Negatīva darba snieguma gala novērtējuma gadījumā zinātniskā institūcija kā pamatotu izņēmumu var paredzēt iespēju piedāvāt vēl papildu tenūrgaitas termiņu, kas nepārsniedz divus gadus.”
Komentārs/jautājums: Vai ar tenūrgaitas asociētiem profesoriem un profesoriem būs iespējas slēgt darba līgumu uz termiņu, kas ir īsāks par 6 gadiem? Augstskolu likums šobrīd šādu iespēju neparedz. Ierosinājums ir veikt attiecīgas izmaiņas Augstskolu likumā.
- 23. lpp.: “Zinātniskā institūcija var izbeigt darba attiecības ar tenūramatā nodarbināto akadēmisko personālu, ja darba snieguma rezultāti atkārtoti tiek novērtēti kā neatbilstoši, rupju pārkāpumu, tostarp akadēmiskā godīguma pārkāpumu, gadījumā vai arī, ja tiek pārtraukta zinātniskā virziena turpināšana un attīstīšana, vai studiju programmas īstenošana.”
Komentārs: Uzskatām, ka zinātniskā virziena vai studiju programmas īstenošanas pārtraukšana nevarētu būt pamats, lai izbeigtu darba attiecības ar tenūramatā nodarbināto. Šādos gadījumos var būt iespēja sākt jaunu zinātnes virzienu, vai pievienoties citai grupai. Līdzīgi ar studiju programmām. Augstskolu reorganizācijas notiek regulāri un šāds nosacījums rada lielu nenoteiktību. Ierosinājums ir šos divus nosacījumus izņemt, vai arī atrunāt, ka darba attiecības tiek pārtrauktas tad, ja ar tenūramatā nodarbināto neizdodas vienoties par iesaisti citā zinātniskā virzienā, vai studiju programmas realizācijā.
- 25. lpp.: “Tenūrgaitas statuss tenūras sistēmas otrās pakāpes pamata akadēmiskajiem amatiem var tikt piešķirts, ja pretendentu pieņem darbā asociētā profesora vai vadošā pētnieka amatā ar tenūras statusu pirmo reizi un pretendenta darba snieguma rezultāti lielā mērā, bet ne pilnībā atbilst amatam izvirzītajām prasībām. Šādā gadījumā darba līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku no diviem līdz četriem gadiem.”
Komentārs/jautājums: Vai šeit neizveidojas zināma juridiska pretruna, ja sākumā tiek noslēgts tenūramata līgums uz nenoteiktu laiku, un tad pēc vērtējuma - uz noteiktu laiku? Ieteikums – sākt ar tenūrgaitas līgumu uz noteiktu termiņu un pēc vērtējuma, ja pozitīvs, piešķirt tenūras statusu.
Analoģisks komentārs ir par tenūras sistēmas trešās pakāpes pamata akadēmisko amatu, kas aprakstīts 26. lpp.
- 34. lpp.: Lai veicinātu darba snieguma novērtēšanas objektivitāti un kvalitāti tenūras sistēmas ietvaros, zinātniskajām institūcijām jāveido darba snieguma novērtēšanas komisijas ar neatkarīgu ekspertu, tai skaitā ārvalsts akadēmiskā personāla pārstāvju, līdzdalību. Institūcija pati nosaka, kā šī līdzdalība tiek nodrošināta – neatkarīgi eksperti var būt daļa no pastāvīgas tenūrkomisijas vai īpaši pieaicināti konkrētā novērtēšanas procesā.
Komentārs/jautājums: Vai obligāti nepieciešama “ārvalsts” eksperta iesaiste? Varētu būt “ārēja” eksperta iesaiste, jo akadēmiskais personāls no citas zinātniskās institūcijas ar atbilstošu kvalifikāciju un bez interešu konflikta varētu veikt šo funkciju (analoģiski, kā tas ir ierakstīts attiecībā uz tenūrkomisiju 40. lpp.). Tas daudzos gadījumos paātrinātu procesu un samazinātu izmaksas.
Piedāvātā redakcija
-