Atzinums

29.² panta otrās daļas 2. apakšpunkts paredz, ka pārvaldniekam ir tiesības tā pārvaldīšanā esošo valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt un slēgt par to apbūves tiesību. Savukārt, ja ir vēlme apgrūtināt ar lietu tiesībām, tajā skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, tad tajā gadījumā ir jāsaņem iepriekšēja publiskas personas piekrišana.

Lūdzam minēto normu pārskatīt un precizēt, jo tās šī brīža redakcija nav skaidra.

Lūdzam skaidrot, vai normas pirmais teikums attiecas tikai uz saistību tiesībām, proti, īres, nomas un apbūves tiesību līgumu slēgšanu. Ja tā, tad to arī skaidri norādīt normā, kādus līgumus pārvaldnieks ir tiesīgs slēgt nekustamā īpašnieka īpašnieka vārdā. Vienlaikus anotācijā aprakstīt procesu, kādā procesā tas tiks veikts, kā izvēlēta līguma puse, kā tiks iesaistīts īpašnieks, un citi būtiski aspekti, kas tiks nodrošinātas publiskas personas tiesības un intereses, kura būs šo līguma puse.

Savukārt, ka to paredz normas otrais teikums, tiklīdz nekustamais īpašums tiks apgrūtināts ar lietu tiesībām, ir jāsaņem nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana. Līdz ar to secināms, ka tiktāl ciktāl tā būs tikai saistība, īpašnieka piekrišana nebūs nepieciešama. Lūdzam skaidrot, vai tāda ir normas būtība, attiecīgu skaidrojumu ietverot arī anotācijā.

Vēršam uzmanību, ka, paredzot, ka pārvaldnieks būs tiesīgs slēgt civiltiesiskus līgums nekustamo īpašnieku vārdā, pārvaldnieku neatbrīvo no tā, ka būtu jānodrošina atklāti un caurspīdīgi procesi (nomas un apbūves tiesību iegūšanai), skaidri un visiem zināmi un pieejami noteikumi un prasības. Šobrīd ne no normas, ne anotācijas nav saprotams, kādēļ šāds īpašs regulējums ir nepieciešams un kas īsti ar to domāts, vai kāds process tiks izstrādāts, lai pieeja valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauku īpašniekiem - pārvaldniekiem būtu vienāda. Ja tiek plānots, ka pārvaldniekam nebūs jāpiemēro Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumi Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesību noteikumi”, tad to arī skaidri anotācijā norādīt, kā arī pamatot, kādēļ šāds risinājums ir izvēlēts, vienlaikus iekļaujot skaidrojumu, kādā procesā tiks slēgti līgumi un apgrūtināti publiskas personas nekustamie īpašumi.


 

-

29.² panta piektā daļa paredz, ka nomas, īres, apbūves termiņš un servitūts drīkst pārsniegt 30 gadus, turklāt tas var pārsniegt, ja tiek izvērtēti dažādi kritēriji. Anotācijā tiek minēts, ka pirms lēmumu pieņemšanas šie kritēriji tiks izvērtēti, kritērijiem ir jābūt “būtiskiem” . Taču nav saprotams, kurš šos kritērijus vērtēs, kurš pieņems attiecīgu lēmumu, ka konkrētajā gadījumā termiņš var pārsniegt 30 gadus, vai minētais tiks norādīts izsolē, kā tiks nodrošināts lēmuma caurspīdīgums, kā tiks nodrošināts kritēriju vienlīdzīga izvērtēšana visos gadījumos, ko īsti nozīmē būtisks ieguldījumu apjoms vai pakalpojums ir būtisks lidlauka attīstībai, vai visiem kritērijiem ir jāiestājas vienlaicīgi, cik reizes līgumus var pagarināt, kāds būs kopējais termiņš.

Tāpat kritiski ir vērtējams, ka termiņš faktiski ir nezināms un var variēt vienā gadījumā no 30 gadiem līdz pat 100 gadiem citā.

Kā tas izriet no projekta, tad šajā gadījumā netiks piemēroti ne Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumi Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesību noteikumi”, ne  Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos Nr. 934  “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem". Vienlaikus anotācijā nav ne skaidrots, ne pamatots minētais. Līdz ar to nav saprotams, vai un kāds būs visiem skaidri redzams process, kā attiecīgie līgumi tiks slēgti, kādi kritēriji tiks vērtēti vienā vai otrā gadījumā, no kā būs atkarīgs līguma termiņš vienā vai otrā gadījumā, kā tiks nodrošināts visa procesa un lēmumu skaidrība un caurspīdīgums.

Lūdzam anotāciju papildināt ar plašāku normas būtības skaidrojumu, īpašu uzmanību pievēršot tieši izvērstam un detalizētam kritēriju skaidrojumam, minot piemērus, datus; izvērstāku pamatojumu, jo norma paredz izņēmumu no esošā regulējuma, un praktisko realizāciju. Normas nepieciešamībai un izņēmumam no vispārīgā regulējuma ir jābūt datos un pierādījumos balstītam.

Tāpat no normas nav pietiekami skaidrs, vai tā attieksies arī uz gadījumiem, kad par labu lidlauka īpašniekam – pārvaldniekam tiek dibināts servitūts uz privātpersonu zemes un teorētiski var tikt dibināts uz ļoti ilgu laiku, turklāt privātpersonai nezināmu laika posmu. Lūdzam minēto skaidrot.

Ja tas attiecas uz minētajiem gadījumiem, vēršam uzmanību, ka servitūts ierobežo īpašuma tiesības. Līdz ar to lūdzam anotāciju papildināt ar izvērstu normas nepieciešamību un pamatojumu, ņemot vērā, ka tas ierobežo personu Satversmes 105. pantā garantētās tiesības.

 

-

29.² panta sestā daļa paredz, ka pēc apbūves tiesības izbeigšanās ēka (būve) pāriet valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā atbilstoši 29.² panta pirmajai daļai. Atbilstoši 29.² panta pirmajai daļai publiska persona savu īpašumu nodod pārvaldīšanā. Minētā norma neparedz automātisku īpašuma pāriešanu pārvaldīšanā. Ēka (būve) pēc apbūves tiesības izbeigšanās pieder zemes īpašniekam. Ēku (būvi) zemes īpašnieks, ja vēlas, var nodot pārvaldnieka pārvaldīšanā, nevis tā automātiski pāriet kāda pārvaldīšanā. Iespējams, ja attiecīgā zeme vēl joprojām būs lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā arī pēc apbūves tiesības izbeigšanās, tad varētu noteikt, ka zeme un ēka, kā vienots īpašums, pāriet lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā. Lūdzam skaidrot no praktiskās puses, vai un kādi dokumenti būs nepieciešams precizēt, lai fiksētu, ka ir pārvaldīšanā, vai arī ir domāts, ka zeme tiks nodota pārvaldīšanā uz dokumenta pamata, bet ēkas (būves) - uz likuma pamata tiks nodotas pārvaldīšanā.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotāciju.

-

29.²panta pirmā daļa paredz, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka (turpmāk – lidlauks) īpašnieka – privāto tiesību subjektam – kapitālsabiedrībai (turpmāk – Pārvaldnieks) pārvaldīšanā tiek nodots publiskai personai piederošais nekustamais īpašums. Ne no anotācijas, ne likumprojekta nav saprotams, kādi principi tiks ievēroti, pārvaldot valsts un pašvaldības nekustamos īpašumus, jo ne īpašumu īpašnieks, ne tiesiskais valdītājs nemainīsies. Nav saprotams, kas būs iekļauts pārvaldīšanas līgumā. Nav saprotams, kādēļ nebūtu piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 6. decembra noteikumi Nr. 934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem”. Piemēram, nav saprotams, kā notiks šādu nekustamo īpašumu uzraudzība. Turklāt vēršam uzmanību, ka panta pirmās daļas pirmais apakšpunkts aptver arī otro apakšpunktu, jo publiska persona ir arī atvasināta publiska persona, tādēļ otrā daļa ir svītrojama vai arī apakšpunkti ir precizējami.

Tieslietu ministrijas ieskatā publiskas personas nekustamo īpašumu pārvaldnieks faktiski ir īpašnieka pilnvarotā persona, kurai ir tikai tiesības apsaimniekot un uzturēt īpašumu, savukārt pilna atbildība un lēmumu pieņemšana saglabājas nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam, jo nemainās, nododot īpašumu pārvaldīšanā citai personai. Minētais izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.² panta pirmās[1] un otrās daļas un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 91. panta pirmās daļas. Līdz ar to virkne lēmumu var pieņemt tikai pats nekustamā īpašuma īpašnieks – tiesiskais valdītājs.

Lūdzam minēto skaidrot, attiecīgi arī papildinot anotāciju ar skaidrojumu un pamatojumu. Tajā skaitā, lūdzam anotācijā skaidri norādīt, ka, pārņemot pārvaldībā publiskas personas nekustamo īpašumu, lidlauka īpašnieks neiegūst nedz īpašnieka, nedz tiesiskā valdītāja statusu attiecībā uz nodotajiem nekustamajiem īpašumiem.


[1] Publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir šā īpašuma valdītāja uzdevums, kas ietver pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā tā ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un veicināt tā uzlabošanu.
 

-

29.² panta ceturtā daļa paredz iespēju nodibināt apbūves tiesību uz zemi, kas atrodas vairāku nekustamo īpašumu sastāvā. Minētais ir izņēmums no Civillikumā noteiktā, ka apbūves tiesību var nodibināt tikai viena nekustamā īpašuma ietvaros. T.i., apbūves tiesību var nodibināt uz reālu neatdalītu zemes vienības daļu, zemes vienību vai visām zemes vienībām, kas atrodas viena zemesgabala nekustamā īpašuma sastāvā, uz ko norāda arī Zemesgrāmatu likuma 55.¹ -55.². pantā noteiktā ierakstu izdarīšanas kārtība. Normā minētais ir būtisks izņēmums, taču anotācijā nav detalizēts situācijas, padziļināts problēmu un risinājuma apraksts.

Lūdzam minēto iekļaut anotācijā, kā arī skaidrot detalizēti normas nepieciešamību, būtību (praktisko realizēšanu) un pamatojumu. Lai gan norma ir identiski pārņemta no Ostu likuma, ņemot vērā, ka arī Ostu likumā ietvertajai normai nav šāda izvērtējuma, nav saprotams, kādēļ nav izmantojami citi tiesiskie risinājumi un kādēļ būtu jāparedz īpašs izņēmums no Civillikuma. Šobrīd anotācijā sniegtā informācija ir nepietiekama, kas pamatotu izņēmuma nepieciešamību. Aicinām iepazīties ar materiāliem, kādēļ konkrēti grozījumi bija nepieciešami Ostu likumā, veikt detalizētu problēmas izpēti konkrētajā gadījumā un to atainot anotācijā.

Turklāt lūdzam anotācijā pārbaudīt minēto piemēru, kas min zemes vienības, bet nav saprotama tā piederība.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Likuma 23.¹ panta trešās daļa nosaka (piešķir) konkrētiem subjektiem pirmpirkuma tiesības, ja īpašnieks atsavina savu nekustamo īpašumu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas robežās. Minētais pants nav saistīts ar to, kā konkrētais subjekts realizē vai nerealizē savas pirmpirkuma tiesības. Arī grozījumu izdarīšana pantā nenozīmēs, ka kapitālsabiedrība realizēs savas pirmpirkuma tiesības efektīvi, vai valsts tagad realizēs savas pirmpirkuma tiesības efektīvi. Tāpat nav saskatāms, ka valsts pirmpirkuma tiesību efektīvai realizācijai ir cēloņsakarība ar konkrētā nekustamā īpašuma nodošanu kapitālsabiedrībai īpašumā. No spēkā esošās normas neizriet pirmšķietami, ka visi nekustamie īpašumi, ko valsts iegūst, realizējot savas pirmpirkuma tiesības, ir jānodod kapitālsabiedrībai īpašumā, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas tiek aprakstīts. Lūdzam skaidrot, vai esošās normas jau sākotnējais mērķis bija, ka valsts iegūtais īpašums ir jānodod kapitālsabiedrībai īpašumā, bet netika attiecīgi precizēts saistošais regulējums; vai tomēr tagad ir secināts, ka lietderīgāk un ekonomiski pamatotāk ir piešķirt pirmpirkuma tiesības kapitālsabiedrībai, kādēļ minētais pants tiek pilnveidots. Ne no anotācijas, ne izziņas tas nav pietiekami skaidrs. Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā precizēt.
 

-