Atzinums

Lūdzam precizēt likumprojekta spēkā stāšanās kārtību:
pirmkārt, aizstājot norādi "pēc tam, kad" ar norādi uz datumu, ar kuru tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28.novembra Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (turpmāk - regula Nr. 2018/1862) (piemēram, norādot uz likumprojekta spēkā stāšanos "līdz ar (..)"), ņemot vērā, ka no minētās norādes skaidri neizriet precīzs likumprojekta spēkā stāšanās brīdis;
otrkārt, aizstājot atsauci uz regulas Nr. 2018/1862 79. panta 2. punktu ar atsauci uz 79. panta piektā punkta pirmo daļu, kā arī aizstājot norādi "Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par minētās regulas piemērošanu" ar norādi "Eiropas Komisija pieņēmusi minētās regulas 79. panta 2. punktā paredzēto lēmumu", tādējādi nodrošinot korektas un precīzas atsauces uz minēto regulu un izvairoties no tās skaidrošanas.

-

Uzturam izziņas 2. punktā ietverto iebildumu. Lai gan izziņā norādīts uz attiecīgā Tieslietu ministrijas iebilduma ņemšanu vērā, izmaiņas likumprojekta anotācijā un likumprojektā pēc būtības nav tikušas veiktas, par ko nav sniegts skaidrojums arī izziņā. Precīzāk, anotācijā ir vienīgi svītrota norāde, ka valsts drošības apdraudējums ir iespējams, kas ir tikai viena no attiecīgajā iebildumā norādītajām nepilnībām, kādēļ lūdzam:
pirmkārt, papildināt skaidrojumu likumprojekta anotācijā par likumprojekta 2. panta atbilstību aktuālajai Eiropas Savienības Tiesas (2011. gada 17. novembra spriedumam lietā Nr. C-430/10, Gaydarov) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai (jo īpaši 2012. gada 24. janvāra spriedumam lietā Miażdżyk v. Poland, pieteikuma Nr. 23592/07, un 2012. gada 27. novembra spriedumam lietā Stamose v. Bulgaria, pieteikuma Nr. 29713/05, ņemot vērā, ka likumprojekta anotācijā minētais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Szabŏ and Vissy v. Hungary, pieteikuma Nr. 37138/14, nav tieši saistīts ar liegumu personai izceļot no valsts), sniedzot konkrētus argumentus par likumprojekta atbilstību attiecīgās judikatūras atziņām. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam atbilstoši precizēt minēto likumprojekta pantu, paredzot konkrētus kritērijus tā piemērošanai un nepieciešamības gadījumā aizstājot norādi “vai savas neaizsargātības dēļ neapzinoties var tikt iesaistīta” ar atbilstošu atsauci uz regulas Nr. 2018/1862 32. panta 1. punkta "d" apakšpunkta "ii" un "iii" punktā minētajām personām, attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks par iesaistīšanu bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā arī sasaistot apdraudējumu nacionālās drošības riskam ar attiecīgā indivīda personisko darbību;
otrkārt, skaidrot likumprojekta 2. pantā norādes "vai savas neaizsargātības dēļ neapzinoties var tikt iesaistīta" saturu un tvērumu, tai skaitā, vai attiecīgai personai atbilst vienīgi tiesību subjekti, kuriem ar tiesas lēmumu ir ierobežota rīcībspēja atbilstoši Civillikumam, kā arī - ko konkrēti neapzinās attiecīgā persona.
 

-

Uzturam izziņas 5. punktā minēto iebildumu. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā ietvertais regulējums būtiski pārsniedz regulas Nr. 2018/1862 ieviešanai nepieciešamo regulējumu, uz ko nav norādīts likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļā, kā arī nav sniegts tiesību normās balstīts pamatojums minētās regulas 32. panta 1. punkta un attiecīgi 4. punkta tvēruma paplašināšanai. Norādām, ka atbilstoši minētās regulas 32. panta 4. punktam brīdinājumu par personām, kas minētas 1. punkta "d" un "e" apakšpunktā, ievada pēc kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, lēmuma." Regulas preambulas 36. apsvērumā skaidrots, “lai nodrošinātu stingrus un piemērotus aizsardzības pasākumus, brīdinājumi par bērniem vai citām neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot, būtu – ja tas prasīts valsts tiesību aktos – jāievada SIS (Šengenas informācijas sistēmā) pēc tiesu iestādes lēmuma vai kompetentas iestādes lēmuma, ko apstiprinājusi tiesu iestāde”. Attiecīgi secināms, ka regula paredz gadījumus un kārtību, kādā ziņojumus par noteiktām personām ievada SIS. Tomēr regula neparedz un neuzdod dalībvalstīm izstrādāt pašu šādu lēmumu pieņemšanas kārtību – tā atsaucas uz dalībvalsts tiesību aktiem, tai skaitā uzsverot tiesu iestāžu lomu šādu lēmumu pieņemšanā. Savukārt likumprojekts paredz jaunu personas pamattiesību ierobežojumu, kas neatbilst minētās regulas tvērumam un neparedz arī tiesu iestāžu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Turklāt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā ir sniegta atšķirīga informācija par regulas Nr. 2018/1862 32. panta 4. punktā ietverto prasību ieviešanu iepretim likumprojekta "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" (22-TA-136) anotācijas attiecīgajā tabulā minētajam.

-