Atzinums

1) 70.2  punktu var apvienot ar 70.1 punktu, jo to saturs pilnībā pārklājas.
2) Iesakām precizēt 70.3 punktu, nosakot, ka drīkst izmantot tikai topogrāfisko plānu vai mērnieka uzmērītu būvju situācijas plānu. Ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar sagatavot būvju situācijas plānu vai kādu citu topogrāfisko dokumentu, tad to arī nevar izmantot būvniecībā. Pretējā gadījumā nav saprotams kādu pamatni lietot – gan datu izsniedzējiem, gan projektētājiem. Tagad sanāk izņēmumi no izņēmumiem.
3) 70.6 punkts nav saprotams – būvju situācijas plāna sagatavotājs ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes turētājs (70.4 ). Datu bāzes turētājs nepieprasa sev datus. Ja sagatavotājs ir mērnieks, tad viņš pieprasa datus, šajā punktā minētajā kārtībā. Nepieciešams skaidrāk un vienkāršāk atrunāt.
4) No 70.8 punkta nav saprotams,  uz kādas pamatnes sagatavo attiecīgos dokumentus. Uz topogrāfiskā plāna? Iesakām – 70.8 punktu apvienot ar 70.3 punktu, atrunājot, ka gadījumos, ja nav minētās  informācijas, projektēšanu veic tikai un vienīgi uz derīga topogrāfiskā plāna vai mērnieka uzmērīta un izgatavota būvju situācijas plāna.
5) Vai instrumentāli uzmērīts zemes robežu plāns ir pietiekams pamats, lai izstrādātu projektu? Ar to nav pietiekami, piemēram, veloceļu izbūvei, jo tie tiek būvēti sarkano līniju robežās, bet tur var būt inženiertīkli vai nepieciešamība tādus ierīkot, piemēram, apgaismojumu, viedos risinājumus (skaitītājus, kas pievienoti elektrotīkliem) un citus. Instrumentāli uzmērīts zemes robežu plāns ir samērā statisks dokuments, ko aktualizē ārkārtīgi reti. Turpretim būvju situācijas plāns un topogrāfiskais plāns ir dinamiskāki dokumenti, kuros atspoguļoti precīzāki dati.
6) Būvju situācijas plāns ir jau atrunāts Ministru kabineta 09.05.2017. noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 19. punktā un plašāk  2.2. apakšnodaļā. Vai analoga apakšnodaļa par būvniecības dokumentāciju nevarētu tikt ieviesta arī Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” – lai būtu vienāds regulējums vienāda līmeņa un veida normatīvajos aktos?
7) Vai šajā normā ir domāts derīgs topogrāfiskais plāns vai topogrāfiskais plāns augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas normatīvo aktu izpratnē? Šo nepieciešams atrunāt vai nu konkrēti norādīt.
8) No noteikumu projekta nav skaidrs vai ir paredzēts, ka visiem būvniecības darbiem, neatkarīgi, uz kādas pamatnes tie ir izstrādāti, jābūt uzmērītiem, proti, jābūt šo darbu izpildmērījumam? Izpildmērījumu veikšana ir svarīgs process, lai nodrošinātu augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes aktualizēšanu un datos parādās arī ārpus ciemiem, pilsētām esošie veloceļi un māju vai komersantu ceļi u.c. informācija. Ja neuzmēra, tad nekur šī informācija netiek saglabāta. Un nākotnē, vēloties, piemēram, pārbūvēt šo veloceļu vai ierīkot apgaismojumu, augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzē nebūs datu un nevarēs sagatavot būvju situācijas plānu, tādējādi palielinot izmaksas un paildzinot būvniecības procesu.

-