Atzinums

Visā Ministru kabineta noteikumu projektā lietotais termins “kapitāla daļu turētājs”.

Iebildums
Nepieciešams visā Ministru kabineta noteikumu projektā aizstāt terminu “kapitāla daļu turētājs” ar terminu “kapitāla daļu turētāja pārstāvis” vai “dalībnieku (akcionāru) sapulce”, jo Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.panta pirmā daļa paredz, ka, ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

Attiecīgi citos normatīvajos aktos lietotais jēdziens “kapitāla daļu turētājs” automātiski nenozīmē turētāja pārstāvi.

Un korektāk - šo jēdzienu būtu jāaizstāj ar jēdzienu “dalībnieku (akcionāru)  sapulce”, kuras kompetence, kā arī lēmumu pieņemšanas kārtība un noformēšana ir skaidri izrietoša no likuma.

Tā, piemēram, Ministru kabineta noteikumu projekta 7.punkts paredz, ka “Reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas kapitāla daļu turētājs izvērtē kapitālsabiedrības finanšu rādītājus (bilances kopsummu un neto apgrozījumu) un vidējo darbinieku skaitu un iedala kapitālsabiedrību attiecīgajā lieluma kategorijā.” Jānorāda, ka gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, tāpēc ir loģiski un pamatoti, kā arī dalībnieku sapulcē tiek pieņemts lēmums gan par iedalījumu grupā, gan par atlīdzības pārskatīšanu/padomes/valdes locekļu skaitu, pilnvarojuma līgumu u.tml.

-

Ministru kabineta noteikumu projektu nosaukumā tiek lietots jēdziens “atalgojums”, lai gan tālāk pašā noteikumu tekstā šāds termins netiek lietots un netiek arī skaidrots. Nepieciešams papildināt noteikumus ar punktu, kas skaidrotu atalgojuma jēdzienu jeb tajā ietilpstošās komponentes konkrēto Ministru kabineta noteikumu izpratnē.

-

Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, tajā ir nekorekti izprasts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.¹ un 37.¹ pantā deleģējuma saturs jeb likumdevēja uzdevums Ministru kabinetam. Minētās likuma normas paredz, ka Ministru kabinets nosaka [..] mēneša atlīdzības pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.

Minētais deleģējums nozīmē, ka Ministru kabinetam pašam, nosakot piemērojamos koeficientus, ir jāvērtē un jābalstās uz vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, nevis šis pienākums vākt, analizēt un ikreizēji interpretēt datus jāpārliek uz kapitāla daļu turētāja pārstāvi vai padomi. Šāda šī kritērija piemērošanas pārvirzīšana uz kapitāla daļu turētāju/ padomi ir nepamatota, kā arī rada lieku birokrātisko slogu (jo šāds salīdzinājums tad būtu jāveic katru gadu), cenšoties iegūt praksē neiegūstamus datus, jo publiski šāda informācija nav pieejama, kā arī tā informācijas daļa, ko spēj sniegt CSP nav pilnīga un ticama.

Pieprasot datus CSP, tā nav spējusi sniegt datus par vidējo atlīdzību gadā, bet gan konkrētā mēnesī, kas, ņemot vērā padomes priekšsēdētāja atlīdzību, atspoguļo tās “neobjektivitāti”, kā arī CSP nespēj dot informāciju par fiksēto atlīdzības daļu vai atsevišķi par “vadību”, kas ir plašāks un nekonkrēts jēdziens, ja salīdzina ar “valdi”. CSP arī norāda, ka datu konfidencialitātes dēļ nevar sniegt datus par valdes locekļu atlīdzības lielumu privātās kapitālsabiedrībās sadalījumā pa nozarēm.

Nesaprotamu iemeslu dēļ Ministru kabinets ir izmantojis tikai vienu kritēriju, nosakot koeficientus, - iedalījumu grupā, bet nav ņēmis vērā pārējos deleģējumā ietvertos kritērijus.
Šis “mājasdarbs” bija jāveic Ministru kabinetam, nosakot koeficientus.

-

8. Kapitālsabiedrības iedalījumam grupā pēc finansējuma avotiem izmanto atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.² pantam sagatavotajā un apstiprinātajā gaidu vēstulē norādīto grupu.

Iebildums.
Kapitālsabiedrības iedalījums grupā var mainīties ikgadēji (ņemot vērā revidētā gada pārskata datus), attiecīgi šis iedalījums ir jāpārskata katru gadu, kā to arī paredz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.¹panta trešā daļa (mainoties finansējuma avotiem vai [..], kapitāla daļu turētājs aktualizē publiskas personas kapitālsabiedrības piederību pie konkrētas grupas). Attiecīgi atbilstoši 24.² panta trešajai daļai gaidu vēstulē tikai ietver informāciju par šo noteikto grupu, nevis ar gaidu vēstuli to “konstituē”.
Nedrīkst tikt pieļauta situācija, ka kapitāla daļu turētājs nav noteicis kapitālsabiedrības iedalījumu grupā, jo šādu pienākumu tam uzliek Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.¹pants un no 24.¹panta neizriet, ka vienīgā lēmuma forma, kurā ietverams iedalījums grupā ir gaidu vēstule. Gaidu vēstulē ir ietverama informācija par tā brīža iedalījumu, kas var mainīties. Iedalījumu grupā var noteikt/aktualizēt ar atsevišķu kapitāla daļu turētāja pārstāvja/dalībnieku sapulces lēmumu.

Piedāvātā redakcija: Svītrot Ministru kabineta noteikumu projekta 8. punktu.
 

-

Kapitālsabiedrības iedalījums grupā var mainīties ikgadēji (ņemot vērā revidētā gada pārskata datus), attiecīgi šis iedalījums ir jāpārskata katru gadu, kā to arī paredz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.¹panta trešā daļa (mainoties finansējuma avotiem vai [..], kapitāla daļu turētājs aktualizē publiskas personas kapitālsabiedrības piederību pie konkrētas grupas). Attiecīgi atbilstoši 24.² panta trešajai daļai gaidu vēstulē tikai ietver informāciju par šo noteikto grupu, nevis ar gaidu vēstuli to “konstituē”.
Nedrīkst tikt pieļauta situācija, ka kapitāla daļu turētājs nav noteicis kapitālsabiedrības iedalījumu grupā, jo šādu pienākumu tam uzliek Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.1pants un no 24.1panta neizriet, ka vienīgā lēmuma forma, kurā ietverams iedalījums grupā ir gaidu vēstule. Gaidu vēstulē ir ietverama informācija par tā brīža iedalījumu, kas var mainīties. Iedalījumu grupā var noteikt/aktualizēt ar atsevišķu kapitāla daļu turētāja pārstāvja/dalībnieku sapulces lēmumu.

Piedāvātā redakcija: Svītrot Ministru kabineta noteikumu projekta 9. punktu.

-

11. Nosakot mēneša atlīdzību, ievēro šādus nosacījumus:

11.1. valdes locekļa mēneša atlīdzības apmērs nepārsniedz vadības atlīdzības fiksētās daļas vidējo apmēru līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas;

11.2. komerciālās kapitālsabiedrībās mēneša atlīdzībai jābūt konkurētspējīgai ar privāto sektoru, lai piesaistītu profesionālus un kompetentus valdes un padomes locekļus;

Iebildums
11.1. apakšpunktā paredzēts, ka valdes locekļa mēneša atlīdzības apmērs “nepārsniedz vadības atlīdzības fiksētās daļas vidējo apmēru līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē.”

Savukārt 11.2. apakšpunkts nosaka, ka komerciālās kapitālsabiedrībās mēneša atlīdzībai “jābūt konkurētspējīgai ar privāto sektoru, lai piesaistītu profesionālus un kompetentus valdes un padomes locekļus.”

Šie punkti rada loģisku pretrunu:
Ja atlīdzība nedrīkst pārsniegt privātā sektora fiksētās daļas vidējo apmēru (11.1.), tad nav skaidrs, kā iespējams nodrošināt konkurētspēju, ja privātajā sektorā atlīdzības struktūra bieži iekļauj gan fiksēto, gan būtisku mainīgo daļu (11.2.).

Noteikumu projekts nosaka, ka atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā privātā sektora līdzīga lieluma kapitālsabiedrību vadības atlīdzības fiksētās daļas vidējo apmēru, taču nav noteikta metode, kā iegūt šos datus, nedz arī minēti atzīti vai oficiāli datu avoti, lai iegūtu konkrēto personu atlīdzību, vēl pie tam pa tās sastāvdaļām – fiksēto vai mainīgo daļu.

Turklāt ne visās nozarēs ir kapitālsabiedrības, kas darbojas privātā sektorā, līdz ar to tiek apgrūtināta nosacījumu izpilde, piemēram, stacionārās slimnīcas, koncertzāles utt.

Tādējādi nav saprotama 11.2.apakšpunkta piemērošana kontekstā ar 11.1.apakšpunktu, jo 11.1. apakšpunkts attiecas uz visām, tai skaitā komerciālām kapitālsabiedrībām. Attiecīgi kā izpaužas “ar privāto sektoru konkurētspējīga mēneša atlīdzība”, ja tā atbilstoši 11.1.punktam nedrīkst pārsniegt privātā sektora atlīdzību. Vai arī 11.2.punktu ir domāts noteikt izņēmumu no 11.1.apašpunkta ierobežojuma?

Priekšlikums: 11. punktā  jāiekļauj konkrētus un izmērāmus rādītājus.


 

-

12. Padomes priekšsēdētāja, padomes priekšsēdētāja vietnieka, padomes locekļu, valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēneša atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā kapitālsabiedrības vidēja termiņa vai ilgtermiņa stratēģijā definētos mērķus un sasniedzamos rezultātus, kā arī:
[..]
12.3. vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos mērķus (piemēram, aktīvu vērtības pieaugums, izaicinoši plānotie finanšu un nefinanšu mērķi salīdzinājumā ar vēsturiskajiem datiem un rādītājiem attiecīgajā nozarē);

Iebildums: 12.punkta ievaddaļa dublē 12.3.apakšpunktu.
Noteikumu projekta redakcijā 12.punktā minētie kritēriji lielā mērā nav objektīvi un, var būt atšķirīgi, bet interpretējami, un līdz ar to tie var radīt gan vienlīdzības principa pārkāpumu, gan necaurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, kā arī tie nav pietiekami konkrēti un izmērāmi, piemēram:
- “būtisku risku novēršana”,
- “īpaši svarīgu uzdevumu izpilde”,
- “izaicinoši plānotie mērķi” utt.

Šādas frāzes:
1. nav precīzi definētas un var tikt atšķirīgi interpretētas dažādās kapitālsabiedrībās vai nozarēs;
2. neveido skaidru pamatu objektīvai salīdzināmībai starp kapitālsabiedrībām;
3. rada juridiskas neskaidrības, ja kāds apstrīd atlīdzības apmēra piešķiršanu.

Turklāt kritēriju izpildes izvērtēšanas kārtība nav noteikumu projektā aprakstīta, un nav paredzēts, kas, kā un pēc kādiem indikatoriem to dara — vai tas ir padomes pienākums, kapitāla daļu turētāja funkcija, vai kāds ārējs novērtētājs.

Priekšlikums 12.punktā iekļaut konkrētus un izmērāmus rādītājus, vienlaikus piedāvājam  precizēt 12.3.redakciju:
“12. Padomes priekšsēdētāja, padomes priekšsēdētāja vietnieka, padomes locekļu, valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēneša atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā:
[..]
12.3. vidēja termiņa vai ilgtermiņa stratēģijā definētos mērķus un sasniedzamos rezultātus (piemēram, aktīvu vērtības pieaugums, izaicinoši plānotie finanšu un nefinanšu mērķi salīdzinājumā ar vēsturiskajiem datiem un rādītājiem attiecīgajā nozarē);”

-

Noteikumi paredz, ka padomes priekšsēdētājam iespējams vietnieks (pieminēts noteikumu 12. un 16.pantos), bet valdes priekšsēdētājam nav pieminēts vietnieks, tajā pašā laikā Noteikumu 15.punktā valdes locekļiem tiek noteikta atlīdzība “līdz 75% no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības”, savukārt 16. punkts paredz, ka padomes priekšsēdētāja vietnieka un padomes locekļa atlīdzību nosaka “līdz 75% no padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības”. Noteikumos nav paredzēta neviena norma, kas ļautu priekšsēdētāja vietniekam saņemt augstāku atlīdzību nekā pārējiem locekļiem.

Šī pieeja neņem vērā reālo vietnieka lomu, līdz ar to vienāda atlīdzība vietniekam un pārējiem locekļiem nav samērīga, ņemot vērā funkciju apjomu.

Piedāvātā redakcija:
15. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieka mēneša atlīdzību nosaka līdz 90 procentiem, savukārt valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka līdz 75 procentiem no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības.
 

-

Noteikumi paredz, ka padomes priekšsēdētājam iespējams vietnieks (pieminēts noteikumu 12. un 16.pantos), bet valdes priekšsēdētājam nav pieminēts vietnieks, tajā pašā laikā Noteikumu 15.punktā valdes locekļiem tiek noteikta atlīdzība “līdz 75% no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības”, savukārt 16. punkts paredz, ka padomes priekšsēdētāja vietnieka un padomes locekļa atlīdzību nosaka “līdz 75% no padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības”. Noteikumos nav paredzēta neviena norma, kas ļautu priekšsēdētāja vietniekam saņemt augstāku atlīdzību nekā pārējiem locekļiem.

Šī pieeja neņem vērā reālo vietnieka lomu, līdz ar to vienāda atlīdzība vietniekam un pārējiem locekļiem nav samērīga, ņemot vērā funkciju apjomu.

Piedāvātā redakcija:
16. Kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieka mēneša atlīdzību nosaka līdz 90 procentiem, savukārt padomes locekļa mēneša atlīdzību nosaka līdz 75 procentiem no padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības, bet ne mazāku par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.”
 

-

17. Valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmēru pārskata (paaugstinot, saglabājot esošo vai samazinot) reizi gadā pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas un darbības rezultātu pārskata gadā izvērtēšanas.

17.punkts ir tiešā pretrunā likuma normai, kas neparedz imperatīvu atlīdzības pārskatīšanu, tieši pretēji – pamatprincips ir, ka atlīdzību nosaka uz visu pilnvaru termiņu - Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (79.pants) paredz, ka valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.

Piedāvātā redakcija:  “17. Valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmēru var pārskatīt (paaugstinot, saglabājot esošo vai samazinot) reizi gadā pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas un darbības rezultātu pārskata gadā izvērtēšanas.”
 

-

19.punktā ir nekorekts termina “mēnešalgas” lietojums. Jāaizstāj ar “mēneša atlīdzība”.

-

28. Prēmijas apmēru nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam (kalendāra mēnešiem) pārskata gadā, izvērtējot katra kritērija izpildi.

Nav saprotams, kādu kritēriju izpilde izvērtējama, nosakot jeb samazinot prēmiju proporcionāli nostrādātajam laikam.

Piedāvātā redakcija:
“28. Noteikto prēmijas apmēru koriģē proporcionāli nostrādātajam laikam (kalendāra mēnešiem) pārskata gadā.”

-

36. Atlīdzības politikā ietver noteikumu, ka no publiskas personas atkarīga komerciāla un nekomerciāla kapitālsabiedrība valdes locekļa atlīdzību nosaka līdz 80 procentiem no vidējās atlīdzības vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībā tai pašā vai līdzīgā nozarē privātajā sektorā Latvijā vai starptautiski.

Iebildums
Nav saprotams juridiskais pamats 36.punktā ietvert regulējumu sasaistē ar kapitālsabiedrību iedalījumu grupā, ņemot vērā, ka no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.1panta izriet, ka tas ir publiskas personas kapitālsabiedrību (nevis jebkuru kapitālsabiedrību, kurās publiskai personai pieder kapitāla daļas) iedalījums grupā.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju:
- kādi amati ietilpst “vadības” jēdzienā;
- no kādiem ticamiem un pārbaudāmiem avotiem ir iegūstama objektīva un pilnīga informācija par vadības atlīdzības fiksētās daļas vidējo apmēru kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, kā arī kas būtu atsevišķi apkopota pa kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem - neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits. Publiski šāda informācija nav pieejama.

Ņemot vērā, ka no likuma neizriet pienākums ikgadēji pārskatīt atlīdzību, lūdzam anotācijā skaidrot, vai šis nosacījums ir jāpiemēro tikai pirmreizēji nosakot atlīdzību vai arī to pārskatot.

-

25.punktā nav saprotama atsauce uz 22.2.apakšpunktā minētiem rezultātiem. Kļūda un jābūt atsaucei uz 22.1.apakšpunktu.

-

Noteikumu projekta 26. punktā paredzēts, ka "valdes locekļa darbības rezultātus [...] vērtē atbilstoši katram valdes loceklim individuāli noteikto sasniedzamo darba izpildes rādītāju rezultātiem." Šāds formulējums rada pretrunu ar valdes locekļu solidārās atbildības principu, kas ir noteikts Komerclikumā.

Solidārā atbildība nozīmē, ka visi valdes locekļi kopīgi atbild par kapitālsabiedrības vadību un tās pārvaldībā pieņemtajiem lēmumiem, neatkarīgi no iekšējās pienākumu sadales. Attiecīgi arī darbības rezultātu un prēmijas novērtējumam jābūt kolektīvam, nevis individuālam.

Praktiskā līmenī šāda individuālā pieeja var:
- radīt iekšējo konkurenci un sadrumstalotību valdes darbā,
- vājināt kolektīvo atbildību un lēmumu pieņemšanas efektivitāti,
- veicināt interešu konfliktus un pārlieku personificētu prēmēšanas kārtību.

Priekšlikums: Pārskatīt 26. punktu, nosakot, ka pamata vērtējums prēmiju piešķiršanai ir balstīts uz valdes kopēju atbildību un kopīgiem sasniedzamajiem rādītājiem, papildus paredzot iespēju individuālam novērtējumam tikai atsevišķos gadījumos ar skaidru pamatojumu.
 

-

Noteikumu 27. punkts nosaka, ka "prēmijas aprēķinam izmanto mēneša atlīdzības apmēru, kas ir spēkā iepriekšējā pārskata gada 31. decembrī."

Šāds regulējums neņem vērā atlīdzības mainīgo daļu, kura noteikta kā daļa no valdes locekļa kopējās atlīdzības struktūras, un var būt pretrunā ar atlīdzības politiku, kurā var būt iekļautas gan patstāvīgās, gan mainīgās daļas.

Ja prēmija ir atkarīga no valdes locekļa ieguldījuma visa pārskata gada garumā, tad vērtēt to tikai pēc viena mēneša (decembra) fiksētās atlīdzības ir:
• negodīgi pret valdes locekli, kuram gada laikā atlīdzība mainījusies (t.sk. paaugstināta);
• neatbilstoši atlīdzības politikas principiem, ja tajā ir ietverta mainīgā daļa (piemēram, par stratēģiskiem mērķiem, investīciju piesaisti, projektu īstenošanu);
• formāli, nevis pēc būtības vērtējoši, jo nenodrošina korelāciju starp reālo ieguldījumu un aprēķināto prēmijas apmēru.

Piedāvātā redakcija:
“27. Prēmijas aprēķinam izmanto mēneša atlīdzības apmēru, tai skaitā fiksētās daļas un mainīgās daļas (ja tāda ir noteikta) vidējais apmērs gada laikā.”

-

31. Par nepārtrauktu uzskatāma pilnvaru izpilde viena pilnvaru termiņa ietvaros vai gadījums, kad valdes loceklis ticis iecelts atkārtoti uz nākamo pilnvaru termiņu.

Priekšlikums
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā lietotajai terminoloģijai valdes locekli amatā ievēlē, nevis ieceļ (piemēram, sk. likuma 115.pantu).

Piedāvātā redakcija:
“31. Par nepārtrauktu uzskatāma pilnvaru izpilde viena pilnvaru termiņa ietvaros vai gadījums, kad valdes loceklis ticis ievēlēts atkārtoti uz nākamo pilnvaru termiņu.”
 

-

Lūdzam anotācijā skaidrot:
- vai VII nodaļa nav piemērojama atlīdzības politikas izstrādei publiskas personas un publiski privātās kapitālsabiedrībās.
- vai, ņemot vērā, ka 33.punkts ir ietverts VII nodaļā, tas neattiecas uz publiskas personas un publiski privātām kapitālsabiedrībām, t.i., publiskas personas un publiski privātās kapitālsabiedrībās kapitāla daļu turētājam nav jānodrošina, ka kapitālsabiedrībā ir apstiprināta atlīdzības politika, kuru izstrādā valde, izskata padome (ja tāda ir izveidota) un apstiprina dalībnieku sapulce.

-

34.Atlīdzības politikas uzdevums ir nodrošināt:
[..]
34.2. atlīdzības noteikšanu saskaņā ar ekonomisko situāciju, tirgus praksi un nozares atlīdzības līmeni, kā arī ievērojot citu kapitālsabiedrības vadošo darbinieku atlīdzību;

Priekšlikums
Ņemot vērā, ka tiesību normās jēdzieni ir jālieto konsekventi un jēgpilni, lai veicinātu vienotu tiesību normu izpratni, lūdzu anotācijā skaidrot:
- saskaņā ar kā (valsts?) ekonomisko situāciju ir nosakāma atlīdzība;
- ar ko atšķiras šajā normā lietotais jēdziens “tirgus prakse” no 11.3.apakšpunktā lietotā jēdziena “konkurences apstākļi”.

-

Lūdzam anotācijā:
- minēt ar akcijām saistītu instrumentu piemērus, kas var tikt attiecināti uz atlīdzību;
- skaidrot, vai atlīdzības daļas izmaksa akciju formā nozīmē publiskas personas līdzdalības samazināšanos, par ko ir jāpieņem atsevišķs Ministru kabineta vai domes lēmums.
 

-

1.pielikums
Tabulas ailes par valdes locekļu skaitu, kur minēts “ne vairāk kā 1”

Priekšlikums
1.pielikumā tabulas ailēs par valdes locekļu skaitu, kur minēts “ne vairāk kā 1”, ir jāsvītro vārdi “ne vairāk”, jo nevar būt valde ar valdes locekļu skaitu, kas ir mazāk nekā 1.

-