Projekta ID
25-TA-436Atzinuma sniedzējs
Latvijas Universitāte
Atzinums iesniegts
30.07.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Universitāte iebilst pret plānotajām izmaiņām Zinātniskās darbības likuma 38. pantā (25-TA-436) un neatbalsta zinātniskās darbības finansējuma saņēmēju loka paplašināšanu bez atbilstoša kopējā finansējuma palielinājuma, jo tās neatbilst definētajam nacionālās politikas mērķim - paaugstināt augstākās izglītības nozares starptautisko konkurētspēju. Zinātniskās darbības finansējums ir būtisks resurss universitāšu pētniecības kapacitātes attīstībai, tostarp zinātniskā personāla ataudzei, stratēģiskās specializācijas nostiprināšanai un materiāli tehniskās bāzes modernizācijai. Paredzētās izmaiņas neizbēgami samazinās zinātnisko institūciju finansējumu, negatīvi ietekmējot to spēju nodrošināt kvalitatīvu un starptautiski konkurētspējīgu pētniecību.
Atgādinām, ka zinātnes finansējums Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, kas vēl jo vairāk pastiprina nepieciešamību piešķirt pieejamos resursus stratēģiski, mērķtiecīgi un ar augstu ietekmes potenciālu. Šī iemesla dēļ Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā tika paredzēta augstskolu iekšējā un ārējā konsolidācija, lai mazinātu sadrumstalotību un veicinātu izcilību un resursu izmantošanas efektivitāti. Finansējuma saņēmēju loka paplašināšana bez budžeta palielinājuma ir pretrunā ar šiem mērķiem, jo tā palielina sistēmas sadrumstalotību un mazina jau piešķirtā finansējuma efektivitāti.
Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras iespējama iekļaušana finansējuma saņēmēju sarakstā tiek apsvērta, jau saņem finansējumu savas zinātniskās darbības veikšanai no tās dibinātāja – Kultūras ministrijas. Šāda dubulta finansēšana rada nevienlīdzīgu situāciju, jo Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošajām zinātniskajām institūcijām – tostarp Latvijas Universitātei – šādas papildu iespējas netiek nodrošinātas. Turklāt papildinošais teksts “kā arī citas valsts publiskās institūcijas, kuru nolikumos ir paredzēta zinātniskā darbība” pieļauj iespēju jebkuras valsts institūcijas nolikumā pievienot tekstu “zinātniskā darbība” un, pēc reģistrācijas zinātnisko institūciju reģistrā, pretendēt uz zinātnes bāzes finansējumu neņemot vērā valsts zinātnes sistēmas attīstības prioritātes. Tas, savukārt, ir pretrunā ar zinātnes vides konsolidācijas mērķiem.
LU ieskatā jebkāda saņēmēju loka paplašināšana var tikt īstenota tikai ar proporcionālu papildu finansējuma piešķīrumu, pretējā gadījumā tas nopietni apdraud esošo zinātnisko institūciju ilgtspēju un attīstību, kā arī augstākās izglītības un zinātnes reformas plānoto rezultātu sasniegšanu.
Atgādinām, ka zinātnes finansējums Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, kas vēl jo vairāk pastiprina nepieciešamību piešķirt pieejamos resursus stratēģiski, mērķtiecīgi un ar augstu ietekmes potenciālu. Šī iemesla dēļ Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā tika paredzēta augstskolu iekšējā un ārējā konsolidācija, lai mazinātu sadrumstalotību un veicinātu izcilību un resursu izmantošanas efektivitāti. Finansējuma saņēmēju loka paplašināšana bez budžeta palielinājuma ir pretrunā ar šiem mērķiem, jo tā palielina sistēmas sadrumstalotību un mazina jau piešķirtā finansējuma efektivitāti.
Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras iespējama iekļaušana finansējuma saņēmēju sarakstā tiek apsvērta, jau saņem finansējumu savas zinātniskās darbības veikšanai no tās dibinātāja – Kultūras ministrijas. Šāda dubulta finansēšana rada nevienlīdzīgu situāciju, jo Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošajām zinātniskajām institūcijām – tostarp Latvijas Universitātei – šādas papildu iespējas netiek nodrošinātas. Turklāt papildinošais teksts “kā arī citas valsts publiskās institūcijas, kuru nolikumos ir paredzēta zinātniskā darbība” pieļauj iespēju jebkuras valsts institūcijas nolikumā pievienot tekstu “zinātniskā darbība” un, pēc reģistrācijas zinātnisko institūciju reģistrā, pretendēt uz zinātnes bāzes finansējumu neņemot vērā valsts zinātnes sistēmas attīstības prioritātes. Tas, savukārt, ir pretrunā ar zinātnes vides konsolidācijas mērķiem.
LU ieskatā jebkāda saņēmēju loka paplašināšana var tikt īstenota tikai ar proporcionālu papildu finansējuma piešķīrumu, pretējā gadījumā tas nopietni apdraud esošo zinātnisko institūciju ilgtspēju un attīstību, kā arī augstākās izglītības un zinātnes reformas plānoto rezultātu sasniegšanu.
Piedāvātā redakcija
-
