Atzinums

Iebildums: Nav norādīts šo noteikumu mērķis un uzdevums, kas būtu atšķirīgs vai papildinošs mērķim un uzdevumam projektā 21-TA-849 “Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi”, kas nosaka: Trokšņu rādītājus un to novērtēšanas metodes trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādei (1.2.punkts).

-

Iebildums: Tieši šādas prasības ar vides trokšņa stratēģisko karšu un trokšņa samazināšanas rīcības plānu izstrādi pilnībā noteiktas projektā 21-TA-849 “Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi”. Prasību dublēšanai nav pamata.

-

Normatīvajā aktā nav noteiktas vides trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes.
Ierosinām normatīvajā aktā noteikt vides trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes.

-

Papildināt noteikumos lietotos terminus ar 2.3. akustiskais komforts ēkās – šo noteikumu izpratnē.

-

Papildināt noteikumus ar akustiskā komforta ēkās novērtēšanas kārtību. Iespējamais variants: Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (ar to cerot, ka Veselības ministrija izstrādās Ministru kabineta noteikumus “Troksnis telpās. Tā novērtēšanas un pārvaldības kārtība”).

-

Papildināt noteikumus ar punktu 6.1 Trokšņa mērījumu rezultātu novērtēšanu to atbilstībai vides trokšņa robežlielumiem veic testēšanas, kalibrēšanas un vides verificēšanas jomās nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditētas inspicēšanas institūcijas.
Pamatojums:
Vēsturiski pirms aptuveni 20 gadiem ISO 17020 sērijas standartu tulkojumos no angļu valodas oriģināliem pieļauto kļūdu un neprecizitāšu rezultātā laboratorija, kas veic mērījumus (testēšanu) nedrīkst pati novērtēt šo mērījumu rezultātu atbilstību (neatbilstību) pastāvošajām normām. Pat akreditētu laboratoriju profesionāļi noformē vienīgi t.s. testēšanas pārskatus, bez rezultātu vērtējuma. Praksē “mērījumu rezultātu atbilstību” var veikt un bieži veic jebkurš, kam par trokšņa (skaņas) raksturotājiem-rādītājiem nav izpratnes, tajā skaitā pat iedzīvotāji savās sūdzībās par troksni.
 

-

Par 8. un 9. punktu

Priekšlikums precizēt piedāvāto redakciju, ja saskaņā ar izstrādāto regulējumu paredzēts, ka varētu tikt pieļauta papildus vides trokšņa avotu izvietošana teritorijās, kur jau ir pārsniegti vai ar jaunu objektu izveidi varētu tikt pārsniegti vides kvalitātes robežlielumi. Fakts, ka vides trokšņa robežvērtība ir jau pārsniegta, nevar būt par pamatu turpmākai situācijas pasliktināšanai. Atbalstāms vides trokšņa robežlielumu uzskatīt par mērķlielumu vēsturiski izveidojušās apbūves teritorijās esošu trokšņa avotu tuvumā (dzelzceļš, autoceļi), kur, izmantojot risinājumus akustiskā komforta nodrošināšanai, būtu pieļaujama jaunas apbūves izvietošana vēsturiskās apbūves teritorijas robežās, bet nepaplašinot apbūves teritorijas.

-

Nolūkā novērst traucējumus iedzīvotāju rekreācijas aktivitātēm pilsētvidē, ierosinām pielikuma tabulas “Vides trokšņa robežlielumi” 5.punktā “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumu (klusais rajons aglomerācijā)” kā atsevišķu apakškategoriju noteikt publiskās ārtelpas kategorijas, kuru funkcijas izvirza augstas prasības pēc akustiskās vides (piemēram, pasīvās rekreācijas funkcija), nosakot tām zemākus trokšņa līmeņa robežlielumus (veicot mērījumus un aprēķinus jāievēro cilvēka dzirdes orgāna augstums). 

Svītrot tabulu.
Pamatojums:
Nevajadzīgi dublē projektu 21-TA-849 “Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi”.

-