Atzinums

Punktā 5.3. norādīts "Visas informācijas sistēmas dzīves cikla laikā, sākot ar informācijas sistēmas izstrādi un testēšanu, izmanto augstas pievienotās vērtības skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumus, kas ietver programmatūras vienumu pārvaldības automatizāciju, tai skaitā laidienu sagatavošanu un uzlikšanu, testēšanas automatizāciju un darbības monitoringu"

Iebilstam, jo nav aprēķinātas potenciālās izmaksas (sadārdzinājums) prasības izpildei.
 

Jānovērtē prasības izpildes ietekme uz informācijas sistēmu dzīvescikla pārvaldības izmaksām un atbilstoši jāpapildina anotācija

Punktā 5.2. norādīts "Informācijas sistēmas neizvirza specifiskas prasības lietotāju gala iekārtām un to sagatavošanai darbam ar sistēmu. Informācijas sistēmas lietotāju saskarnes pilnvērtīgi funkcionē gan datoru, gan mobilo iekārtu pārlūkos. Prasības informācijas sistēmas lietotāju gala iekārtām saskaņo ar datorizēto darba vietu attīstības plānu un pakalpojuma sniedzēju. Prasības netiek attiecinātas uz informācijas sistēmām, kuru arhitektūra nepieļauj tehnisko iekārtu nomaiņu un var netikt attiecināta uz specializētām informācijas sistēmām šauram lietotāju lokam (piemēram, grāmatvedības informācijas sistēmas, kuras izmanto tikai grāmatveži)" 

Punkts jāpapildina norādot, ka prasība var netikt attiecināta uz informācijas sistēmu, kuras lietotāji ir iestādes darbinieki, uz kuriem attiecas iestādes esošā politika attiecībā uz iekārtu, pārlūkprogammu u.tml.

Informācijas sistēmas neizvirza specifiskas prasības lietotāju gala iekārtām un to sagatavošanai darbam ar sistēmu. Informācijas sistēmas lietotāju saskarnes pilnvērtīgi funkcionē gan datoru, gan mobilo iekārtu pārlūkos. Prasības informācijas sistēmas lietotāju gala iekārtām saskaņo ar datorizēto darba vietu attīstības plānu un pakalpojuma sniedzēju. Prasības netiek attiecinātas uz informācijas sistēmām, kuru arhitektūra nepieļauj tehnisko iekārtu nomaiņu, tās var netikt attiecinātas uz informācijas sistēmām, kuras lietotāji ir iestādes darbinieki, uz kuriem attiecas iestādes esošā politika attiecībā uz izveidoto infrastruktūru, iekārtām un progammatru, kā arī specializētām informācijas sistēmām šauram lietotāju lokam (piemēram, grāmatvedības informācijas sistēmas, kuras izmanto tikai grāmatveži).

Punktā 4.5. norādīts "Izstrādājot jaunas informācijas sistēmas, izmanto atvērtā koda platformas un risinājumus"

Iebilstam par šādu redakciju. Uzskatām, ka obligāti ir jāizvērtē iespējas izmantot atvērtā koda platformas un risinājumus, lai katrā atsevišķā gadījumā būtu iespēja izvēlēties tehnoloģiski un ekonomiski vispamatotāko risinājumu, kas ne vienmēr būs atvērta koda risinājums. Savukārt katra šāda izņēmuma skaņošana ar VARAM ir papildus administratīvais slogs gan iestādei, gan ministrijai, kas var kavēt arī IS izstrādi (projekta īstenošanu).
 

Izstrādājot jaunas informācijas sistēmas, izmanto atvērtā koda platformas un risinājumus, ja vien nav identificēti būtiski tehnoloģiski, vai ekonomiski apsvērumi, kuru dēļ atvērtā koda platformu un risinājumu izmantošana nav lietderīga.

2.3. punktā noteikts "Informācijas sistēmas tehnoloģiskajiem risinājumiem un darbības procesiem ir pastāvīgi pieejami izplatāmie dati atbilstoši to izmantotājiem nepieciešamajam un pakalpojuma līgumā nolīgtajam pieejamības līmenim, ja vien datu pieejamības nodrošināšanas funkcija nav nodota valsts informācijas sistēmu savietotāja datu agregatoram (DAGR). Informācijas sistēmas tehnoloģiskie risinājumi nodrošina datu pieejamību no iepriekš izmantotajām saskarnēm vismaz līdz funkcionāli atbilstošu saskarņu pārnešanai uz VISS (t. sk. DAGR)"

Iebilstam par šādu prasību, jo nav skaidrs, kā nodrošināt prasības izpildi, ja datu saņēmējs ilgstoši dažādu apstākļu dēļ (piemēram -  finansējuma nepietiekamības dēļ) nav gatavs vai atsakās pāriet uz valsts informācijas sistēmu savietotāju VISS (t.sk. DAGR). Šajā un ar VISS saistītajos normatīvajos aktos datu saņēmējam jānosaka prasība un termiņi pārejai uz VISS (t.sk. DAGR) pēc datu devēja paziņošanas par plānoto pāreju (saskarņu pārnešanu uz VISS, t.sk. DAGR).

-

Punktā 1.2. noteikts "Atvērto datu publicēšana ir pilnībā automatizēta, ievērojot atvērto datu portālā noteiktos standartus, vadlīnijas un atbilstošos datu publicēšanas scenārijus".
Piedāvātā redakcija neparedz izvērtējumu automatizētas datu publicēšanas ekonomiskajai pamatotībai. Tai pašā laikā, piemēram - ja datu aktualizācija notiek vienreiz gadā, ekonomiski pamatota var būt manuāla datu publicēšana..
 

Atvērto datu publicēšana tiek nodrošināta izvērtējot ieviešamo tehnisko risinājumu ekonomisko pamatotību un ievērojot atvērto datu portālā noteiktos standartus, vadlīnijas un atbilstošos datu publicēšanas scenārijus, 

Punktā 1.1. norādīts: "Informācijas sistēmas prasības un projektējumu veido atbilstoši principam "atvērts pēc noklusējuma", paredzot noteiktu daļu sistēmas datu, kas klasificēti kā vispārpieejamā informācija, publicēt atvērto datu veidā Latvijas atvērto datu portālā (https://data.gov.lv) (turpmāk – atvērto datu portāls) vai valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (https://geolatvija.lv)."

Ja iestādē ir noteikts (izveidots) cits datu pārvaldības un atvēršanas modelis, piemēram - ja izveidota tehniskā arhitektūra, kas nodrošina, ka dati tiek nodoti publicēšanai Atvērto datu portālā no vienotas vides (punkta), kura nodrošina publicēšanas mehānismu neatkarīgi no informācijas sistēmas, kurā dati tiek ražoti/uzturēti, tad šādas prasības izvirzīšana nav arhitektoniski un ekonomiski pamatota.

"Informācijas sistēmas prasības un projektējumu veido ņemot vērā pārziņa rīcībā esošās informācijas sistēmu infrastruktūras risinājumus tā, lai nodrošinātu sistēmas datu, kas klasificēti kā vispārpieejamā informācija, pieejamības nodrošināšanas iespējas atbilstoši principam "atvērts pēc noklusējuma" un publicēšanas iespējas atvērto datu veidā Latvijas atvērto datu portālā (https://data.gov.lv) (turpmāk – atvērto datu portāls) vai valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (https://geolatvija.lv).

Punktā 1.1. norādīts: "Informācijas sistēmas prasības un projektējumu veido atbilstoši principam "atvērts pēc noklusējuma"". Redakcija jāprecizē, nosakot, ka šādu prasību jāizvirza tikai pret tādiem datiem, kuru pirmavots ir iestādes – informācijas sistēmas pārzinis. 

Informācijas sistēmas prasības un projektējumu, attiecībā uz datiem, kuru pirmavots ir šīs informācijas sistēmas pārzinis, veido atbilstoši principam "atvērts pēc noklusējuma".

Noteikumu projekta pielikumā "Informācijas sistēmu minimālās nefunkcionālās tehniskās prasības" punktā 5.3. norādīts "Visas informācijas sistēmas dzīves cikla laikā, sākot ar informācijas sistēmas izstrādi un testēšanu, izmanto augstas pievienotās vērtības skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumus, kas ietver programmatūras vienumu pārvaldības automatizāciju, tai skaitā laidienu sagatavošanu un uzlikšanu, testēšanas automatizāciju un darbības monitoringu"

Šādas prasības izpilde rada ietekmi uz informācijas sistēmu dzīvescikla pārvaldības izmaksām.


 

Jānovērtē noteikumu projekta pielikumā "Informācijas sistēmu minimālās nefunkcionālās tehniskās prasības" punktā 5.3. norādītās prasības izpildes ietekme uz informācijas sistēmu dzīvescikla pārvaldības izmaksām un atbilstoši jāpapildina anotācija

Izpildot noteikumu projekta prasības neizbēgami radīsies ietekme uz informācijas sistēmu izveides un pilnveidošanas procesu, tai skaitā - uz administratīvo slogu. Līdz ar to anotācijai būtu jāsatur vismaz novērtējums ar ko būtu jārēķinās, piemērojot šīs prasības.

-

Punktā 1.2. noteikts "Atvērto datu publicēšana ir pilnībā automatizēta, ievērojot atvērto datu portālā noteiktos standartus, vadlīnijas un atbilstošos datu publicēšanas scenārijus".
Anotācijā nav sniegts novērtējums par potenciālo informācijas sistēmu izstrādes izmaksu sadārdzinājumu, izvirzot šādu prasību.

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” otrajā teikumā norādīto, ņemot vērā izteiktos iebildumus par noteikumu projektā paredzētajām tehniskajām prasībām un to iespējamo ietekmi uz izmaksām. Ja šajā anotācijas sadaļā tiek sniegts potenciālais novērtējums par ietekmi uz izmaksām, tad attiecīgi arī lūdzam norādīt, ka ministrijām/iestādēm iespējamās izmaksas ir jānodrošina tām pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros.
Vienlaikus lūdzam precizēt šīs sadaļas punkta “Cita informācija” pirmo teikumu, ņemot vērā, ka noteikumu projekts nosaka tehniskās prasības ne tikai valsts informācijas sistēmām, bet arī institūciju informācijas sistēmām, kuras var būt izveidotas ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem, bet arī no citiem finansējuma avotiem.

-

Sadaļā "Cita informācija" ir norādīts, ka pašlaik nav iespējams sniegt precīzu informāciju (Noteikumu projekts attiecas arī uz no jauna veidotām valsts informācijas sistēmām, kas taisītas par valsts budžeta naudu. Tomēr, ievērojot, ka noteikumu projekts neuzliek par pienākumu veidot valsts informācijas sistēmas, kā arī to, ka šobrīd nav zināms kad un vai kāda no iestādēm tās veidos, precīzu papildus informāciju šajā sadaļā nav iespējams sniegt). Vienlaikus - izpildot noteikumu projekta prasības neizbēgami radīsies ietekme uz informācijas sistēmu izveides un pilnveidošanas procesu. Līdz ar to anotācijai būtu jāsatur procesa sadārdzinājuma novērtējums ar ko būtu jārēķinās, piemērojot šīs prasības.

-

Nepieciešams precizējums, lai viennozīmīgi noteiktu vai izņēmumu saskaņošanas kārtība attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad tehnisko prasību noteikšana un realizēšana notiek ārpus informācijas sistēmu attīstības projektiem, kuru uzraudzību regulē normatīvie akti (Ministru kabineta noteikumi Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība")
 

-