Atzinums

Lūdzam anotācijas 1.3. sadaļā daļā par to, vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi, svītrot rindkopu, ka tiek vērtēta iespēja veikt grozījumus Pievienotās vērtības likuma 52.panta pirmajā daļā, lai arī attiecībā uz preses piegādes pakalpojumiem, kurus sniedz UPP sniedzējs, nepiemērotu PVN, kas mazinātu ietekmi uz valsts budžetu. Par šādu risinājumu uzsāktas konsultācijas ar Finanšu ministriju.
Atzīmējam, ka PVN Direktīvā¹ ir ietverti atbrīvojumi no PVN konkrētām darbībām sabiedrības interesēs. Tādējādi PVN atbrīvojuma tvēruma paplašināšanas pamatotība jāvērtē pēc būtības atsevišķi, ņemot vērā regulējuma jēgu, mērķi un būtību, kā arī iespējamo konkurences kropļojuma risku.
¹ Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

-

Saistībā ar anotācijas 3. sadaļā norādīto, ka 2026. gadā nepieciešams papildu finansējums preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai 1 367 548 euro apmērā, norādām, ka nav atbalstāma tāda noteikumu projekta virzība, kura īstenošanai nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, bet nav piedāvāts risinājums, kā šo finansējumu plāno nodrošināt.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2025. gada 14. oktobra sēdē (prot. Nr.43 36.§) izskatīts un atbalstīts likumprojekts "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" un iesniegts Saeimā 2025. gada 15. oktobrī. Papildus atgādinām, ka Ministru kabineta 2025. gada 14. oktobra sēdes protokola Nr.43 36.§ 6.punktā noteikts ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā neiesniegt priekšlikumus, kas pasliktina valsts budžeta finansiālo bilanci, izņemot gadījumus, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par jaunu pasākumu īstenošanu, norādot to finansēšanai nepieciešamo resursu avotu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, no valsts budžeta veicamie maksājumi par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem ir jānodrošina Satiksmes ministrijai pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros, veicot nepieciešamās izdevumu pārdales, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Līdz ar to lūdzam anotācijas 3. sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt, no kāda finansējuma avota tiks nodrošināts nepieciešamais finansējums preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai 1 367 548 euro apmērā 2026. gadā.

-

Lūdzam anotācijas 3. sadaļas 6.punktā tabulā Satiksmes ministrijas budžeta programmai 02.00.00 “Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi” ailēs “2028. gads” un “2029. gads” vārdu “nav informācijas” vietā norādīt “6 957 500” atbilstoši Satiksmes ministrijas maksimāli pieļaujamo valsts pamatbudžeta izdevumu apjomam 2026.-2029.gadam.

-

Anotācijas 3.sadaļas 6.2.apakšpunktā norādīts, ka aprēķini veikti balstoties uz pieņēmumiem, tai skaitā, ieviešot 3 dienu piegādes grafiku, kā arī to, ka plānots sniegt valsts atbalstu tikai ES valodās izdotiem preses izdevumiem.
Lūdzam skaidrot, vai pieņēmums par 3 dienu piegādes grafiku būs iespējams saskaņā ar likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” (25-TA-902), kas izskatīts Ministru kabineta 2025.gada 9.septembra sēdē (prot. Nr. 35 17. §) un iesniegts Saeimā, kā arī vai atbalsta sniegšanai tikai ES valodās izdotiem preses izdevumiem ir nepieciešami attiecīgi grozījumi spēkā esošajā normatīvajā regulējumā.

-

Anotācijas pielikumā sniegta informācija par preses piegādes izmaksām attiecībā uz 2024. un 2025.gadu, kas nepaskaidro norādītos apmērus anotācijas 3.sadaļas 6.punktā par 2026.gadu un turpmāk, attiecīgi lūdzam papildināt anotācijas pielikumu. Vienlaikus lūdzam pārbaudīt anotācijas pielikumā norādītos izmaksu apmērus par 2024. un 2025.gadu, jo attiecīgās vērtības neveidojas kā rezultāts, ja piemēro anotācijas pielikumā norādītās formulas.

-

Ievērojot anotācijas 1.3.sadaļā norādīto, ka: “Papildus tiek vērtēta iespēja veikt grozījumus Pievienotās vērtības likuma 52.panta pirmajā daļā, lai arī attiecībā uz preses piegādes pakalpojumiem (kā UPP grozā esošiem pakalpojumiem), kurus sniedz UPP sniedzējs, arī nepiemērotu pievienotās vērtības nodokli, kas mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, indikatīvi 1,44 milj. EUR 2026. gadā. Par šādu risinājumu uzsāktas konsultācijas ar Finanšu ministriju.”, vēršam uzmanību, ka šāds plānotais PVN likmes samazinājums ir uzskatāms kā atbalsta mehānisms konkrētas nozares saimnieciskās darbības veicējam, attiecīgi vēršam uzmanību, ka plānotais pasākums pirmšķietami izpilda visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes (arī 4.pazīmi) un tādējādi ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi, gadījumā, ja tiks virzīti grozījumi Pievienotās vērtības likumā, lūdzam Satiksmes ministriju nodrošināt, ka plānotais pasākums tiks izvērtēts un ieviests, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumus.
Papildus informācijai –  to kā Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorāts vērtē komercdarbības atbalstu, kas var tikt sniegts samazinātu nodokļu likmju un/vai atbrīvojumu veidā, lūdzam skatīt Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 5.2.sadaļu.
 

-

Uzskatam, ka anotācijas 1.3. sadaļā daļā par izvērtētiem alternatīviem risinājumiem pēdējā rindkopa par to, ka vērtēts risinājums par valsts atbalsta piemērošanu tikai attiecībā uz Eiropas Savienības valodās izdotiem preses izdevumiem, nav korekta. Lūdzam to izvērtēt un precizēt, piemēram, ņemot vērā plānoto PVN samazinātās likmes piemērošanu no 2026.gada 1.janvāra izdevumiem valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā (vēsturiski veidojies latviešu valodas paveids) un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodā, kā arī citu dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts valodās vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās.

-