Atzinums

VARAM daļēji ņēmusi vērā LTRK ierosinājumus, kas aprakstīti IZZIŅAS 5., 11., 30 un 32.punkotos attiecībā uz aicinājumu skaidri definēt pelnu partijas nosacījumus, noteikt laika nogriezni, kas ir pieļaujams pelnu partijas veidošanai, noteikt pelnu uzglabāšanas nosacījumus,  pieļaujamos pelnu apjomus partijās un izvešanas regularitāti. VARAM ir precizējusi dažas pelnu kvalitātes prasības, 1.pielikuma otro daļu "Iegūto pelnu kvalitātes prasības" papildinot  ar minimālajām iegūto pelnu uzglabāšanas prasībām, bet neatbalsta noteikt minimālos nosacījumus laika nogrieznim, kas ir pieļaujams vienas pelnu partijas izveidošanā, pieļaujamos pelnu apjomus partijās un pelnu izvešanas regularitāti. LTRK ieskatā VARAM skaidrojums, ka noteikumu projektā netiek noteikts iegūto pelnu partijas apjoms un izvešanas biežums, jo daļai pārstrādātāju tas liegtu iespēju pārstrādāt ievāktos pelnus, kamēr tie nesasniegtu noteiktu pārstrādes kapacitāti, neiztur kritisku, jo nezinot šādus būtiskus nosacījumus, pelnu radītājiem nebūs iespējams laicīgi sagatavoties un paredzēt potenciālos resursus noteikto pelnu uzglabāšanas nosacījumu, uzkrātās pelnu partijas, izvedamo apjomu un biežuma izpildei. LTRK ieskatā, ieviešot šāda veida regulējumu, kas turpmāk skartu visus koksnes pelnu radītājus, VARAM uzdevums ir pēc iespējas plašāk definēt pelnu atbilstību atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildēm un noteikumiem. LTRK atkārtoti uzsver, ka šādu indikāciju iztrūkums neļauj uzņēmumiem jau laicīgi sagatavoties un plānot savu darbību pelnu uzglabāšanas un identifikācijas nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto un balstoties uz IZZIŅAS 30. un 32.punktā izklāstīto plašāku skaidrojumu, LTRK atkārtoti aicina ministriju: 1) skaidri definēt pelnu partijas nosacījumus; 2) noteikt laika nogriezni, kas ir pieļaujams pelnu partijas veidošanai; 3) noteikt pieļaujamos pelnu apjomus partijās; 4) definēt pelnu izvešanas regularitāti.
 

-

VARAM daļēji ņēmusi vērā LTRK ierosinājumu, kas izteikti IZZIŅAS 3., 7., 17. un 25.punktos. IZZIŅAS 3.punkta kolonnā “Apstrādes informācija” VARAM skaidro, ka pelnu radītājs var būt arī pelnu pārstrādātājs, ja pelnu radītājs izpilda visas pārstrādātājam noteiktās prasības un ir saņemta attiecīgā atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, attiecīgi, šis nosacījums ietverts noteikumu projekta 5.punktā.
IZZIŅAS 7.punktā kolonnā “Apstrādes informācija” VARAM skaidro, citējam, “Projekts attiecas tikai uz tādu apsaimniekotāju, kas nav koksnes pelnu radītājs, proti, nav siltuma enerģijas ražotājs”.  Savukārt atsaucoties uz IZZIŅAS 25.punktā “Galīgā redakcija” norādīto, aktuālās redakcijas 11.punkts paredz, ka pārstrādātājs ievieš un uztur kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu pelnu iegūšanas procesa izsekojamību un kvalitātes uzraudzību.” LTRK ieskatā minētajos apsvērumos, iespējams,  ir pretrunas, proti, pēc IZZIŅAS 3.punktā VARAM minētā pelnu ražotājas varēs būt arī pelnu pārstrādātāja, bet pēc IZZIŅAS 7.punktā sniegtajiem VARAM skaidrojumiem par šādu pārstrādātāju nevarēs klasificēties koksnes pelnu radītājs, kas ir siltuma enerģijas ražotājs.
Diemžēl VARAM nesniedz detalizētu skaidrojumu, kā arī ne noteikumu projektā, ne pārējos saistītajos dokumentos nav detalizētāk skaidrota un aprakstīta kārtība, kā faktiski ir iecerēta pelnu pārstrādātāja statusa iegūšana, vai būs kādi izņēmumi šī statusa iegūšanai, kādi tieši kritēriji un prasības tiks vērtētas atļauju izsniegšanas gaitā, vai šīs prasības atļauju saņemšanā tiks noteiktas noteikumu projekta ietvarā, vai arī  5.punkta prasības tiks regulētas citā saistošajā normatīvajā aktā. Lūdzam VARAM skaidrot nosacījumus pelnu pārstrādātāja atļaujas saņemšanai un vai pelnu pārstrādātāja statusu varēs saņemt arī siltuma enerģijas ražotājs?
 

-

VARAM atkārtoti noraidījusi LTRK iebildumu un ierosinājumu arī pašam pelnu ražotājam ieviest un uzturēt kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu pelnu iegūšanas procesa izsekojamību un kvalitātes uzraudzību, kas izteikti IZZIŅAS 3., 5. un 7.punktā, skaidrojot, ka tās pelnu ražotājam nav saistošas.  LTRK nepiekrīt šim skaidrojumam un VARAM nav pietiekami skaidrojusi argumentus, ar ko šāds ierosinājums tiek atspēkots. Uzskatām, ka ir jāpaplašina pelnu saražotāja tiesības un pelnu kvalitātes pārvaldības sistēmas uzturēšanā, jo tas ļautu pelnu ražotājam iespējas pārliecināties par nodoto pelnu atbilstības vai neatbilstības novērtēšanu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai, bet pašreizējā Projekta redakcijā tas nav paredzēts. Lūdzam VARAM noteikumu projektā ietvert pelnu ražotāja iespējas iesaistīties nododamo pelnu kvalitātes pārvaldības sistēmas uzturēšanā (izvērsts šī ierosinājuma pamatojums un skaidrojums no LTRK puses skaidrots LTRK 13.04.2023. iesniegtajos iebildumos, kas skatāms IZZIŅAS 7.punktā).
 

-

VARAM arī norāda, ka paredzēto pelnu izmantošanas veidu noteikšanas gadījumā turpmāka pelnu reģistrēšana par kaļķojamo materiālu pēc šobrīd pastāvošā regulējuma Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumu Nr. 506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.506) noteiktajā kārtībā vairs nebūs saistoša, tādējādi panākot dubultā regulējuma izslēgšanu. LTRK ieskatā noteikumi Nr.506 skaidri iezīmē un definē kritērijus, pie kādiem kvalitātes rādītājiem var tikt klasificēti arī citi kaļķošanas materiāli, kas noderīgi augsnes skābuma neitralizācijai un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz augsni un augiem, ja to uzrādītā minimālā neitralizācijas spēja ir vismaz 20% un atbilst kaļķošanas materiālam piemērotām specifiskām prasībām, piemēram, mitrums, par 1 mm smalkāku daļiņu saturs %, kalcijs (Ca), magnijs (Mg) u.c. parametri. Tai skaitā noteikumi Nr.506 definē arī nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamā koncentrācija kaļķojamo materiālu saturā.  Koksnes pelni  satur virkni dažādus dabīgos mikroelementus un augiem svarīgas barības vielas, tāpēc LTRK ieskatā, nav pamata uzskatīt, ka koksnes pelni būtu izslēdzami no citu  kaļķošanas  materiālu reģistrēšanas gadījumiem, ja tie klasificētos citu kaļķošanas materiālu specifiskajām prasībām un nepārsniedz nevēlamo piemaisījumu, t.sk. smago metālu, saturu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd Latvijā liels skaits uzņēmumu pelnus nodod kā kaļķošanas materiālu, tai skaitā liela daļa no tiem ir centralizētās siltumapgādes uzņēmumi (CSA), bet līdz ar Projekta stāšanos spēkā ar pašreiz plānotājā redakcijā noteikto pelnu lietojuma jomu, ne CSA, ne citi pelnu ražotāji vairs nevarēs nodot pelnus kā kaļķojamo materiālu. Uz šo apstākli ir vērsusi uzmanību arī LSUA IZZIŅAS  38.punktā. 

Balstoties uz iepriekš minēto, LTRK pauž bažas par to, ka, visticamāk, VARAM nav apzinājusi reālo situāciju un, izslēdzot iespēju pelniem klasificēties par kaļķojamo materiālu, tas radīs vērā ņemamu satraukumu un neizpratni daudzu pelnu radītāju vidū, jo pāreja uz pelnu tupamāku izmantošanu šaurajā tvērumā ir acīmredzami nesamērīga un LTRK ieskatā šis aspekts joprojām būs strīda iemests turpmākā noteikumu projekta saskaņošanas gaitā. Tai skaitā LTRK nav gatava atkāpties no sava uzstādījuma un idejas, ka ir noteikumu projektā ir jāpaplašina pelnu lietojuma jomas, kas tai skaitā ietver arī pelnu ļaut izmantot kā kaļķojamo materiālu. Joprojām uzskatām, ka VARAM nav sniegusi detalizētu un argumentētu pamatojumu, kāpēc pelnus nevarētu izmantot citam lietojuma veidam, kas atšķiras no iniciētā lietojuma - autoceļu un grunts vaļņu, kas kalpotu kā skaņu absorbējošie elementi, būvniecībā un cementa, betona, potaša un kaustiskā potaša ražošanā. Līdz ar to nav pamata liegt turpināt pelnus realizēt kā kaļķojamo materiālu, īpaši jau ņemot vērā arī to, ja pelnu atbilstību kaļķojamo materiāla statusam apliecina izsniegtās Mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecības, kas izsniegtas, balstoties uz noteikumu Nr.506 saturiskā un tiesiskā pamata. Lūdzam VARAM ļoti izsvērti un argumentēti pamatot, kāpēc pelnu reģistrēšana par kaļķojamo materiālu būtu izslēdzama, ja to kvalitātes īpašības ir saskaņā ar noteikumos Nr.506 noteiktajiem atbilstības rādītājiem, kas definēti šo noteikumu F. sadaļā “Kaļķošanas materiāli” 10.punktā “Citi kaļķošanas materiāli”. Nav saprotams, kāpēc VARAM mērķtiecīgi mēģina izslēgt iespēju zemniekiem saņemt kaļķojamo materiālu no siltuma ražotājiem, tādejādi ejot pret aprites ekonomikas principiem un visticamāk palielinot izmaksas siltuma ražotājiem, jo pelni būs jānodod konkrētiem uzņēmējiem.
 

-

Neraugoties uz pēdējos gados veiktiem vairākiem pētījumiem par pelnu izmantošanas pozitīvo ietekmi dažādās tautsaimniecības nozarēs, uz ko LTRK ir vairākkārtīgi norādījusi savos izteiktajos iebildumos iepriekšējās noteikumu projekta saskaņošanas kārtās, VARAM nav ņēmusi vērā LTRK priekšlikumus pelnu izmantošanas iespēju un lietojuma jomu paplašināšanai, tai skaitā atkārtoti noraidot potenciālās pelnu pielietojuma iespējas mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un citās jomās (skat. IZZIŅAS 2. un 8.punktu). Šajā reizē atkārtoti nepārrakstīsim mūsu pamatojumu pelnu izmantošanas iespēju paplašināšanai, kas balstās uz dažādu Latvijā veikto pētījumu pelnu izpētes jomā aktualitāti un izpētes pozitīvajiem rezultātiem, jo šo pamatojumu no savas puses jau iepriekš esam ļoti detalizēti aprakstījuši un iesnieguši kā iebildumus 13.04.2023., 26.05.2023. un 22.06.2023. LTRK joprojām uztur IZZIŅAS 2. un 8.punktā minēto iebildumu un neatbalsta VARAM iniciatīvu virzīt ideju par tik ierobežotu pelnu turpmāko izmantošanu tikai 3 lietojuma veidiem. LTRK uzskata, ka VARAM nepamatoti cenšas izslēgt jebkuru citu pelnu izmantošanas iniciatīvu un iespējas arī citās nozarēs, tādā veidā ievērojami ierobežojot un faktiski liedzot pelnu izmantošanu jebkādiem citiem mērķiem un iespējas pētījumiem.

VARAM nekādā mērā nav sniegusi savu argumentāciju un vērtējumu par to, kāpēc pelnu izmantošanas citiem lietojuma mērķiem tiek pilnībā atspēkoti un noraidīti, savu pamatojumu pelnu izmantošanai noteikumu projekta tvērumā balstot tikai uz viena pētījuma secinājumiem, proti,  2020.gada LASA sagatavoto izvērtējumu  “Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu materiālu gala statusa noteikšana (Nr.1-08/81/2019.) Ekspertu novērtējums”.  LTRK atkārtoti vērš uzmanību, ka  pelnu izmantošana ir analizēta arī no citām perspektīvām un potenciālām alternatīvām, par ko esam vairākkārt norādījuši savos iepriekš sniegtajos iebildumos.
LTRK nav skaidrs, vai VARAM  ir iepazinusies ar citos pētījumos izklāstīto saturu par pelnu izpēti to izmantošanas iespējām arī citās tautsaimniecības nozarēs? Zemāk atkārtoti  uzskaitām tos pētījumus par koksnes pelnu izpēti un izmantošanas iespējām arī citās tautsaimniecības nozarēs, kuru analīze paplašina pelnu izmantošanas iespējas un lietojuma jomas:
koksnes pelnu izmantošana par augsnes ielabotāju bioloģiskajās lauksaimniecībās, kas ļauj palielināt lauksaimniecības zemju ražību[1];
koksnes pelnu atgriešanas iespējas mežaudzē, kā rezultātā tiek veicināta koku augšanas apstākļu uzlabošana[2];
pelnu izmantošana par mēslojumu meža zemē, kas arī ir izvirzīts kā viens no darbības virzieniem Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam[3];
pelni kā piedeva mēslošanas līdzekļu izstrādē - digestāta un koksnes pelnu maisījuma ražošanā, tādējādi apliecinot pelnu pozitīvo ietekmi uz lielāku augu ražas ieguvi[4] [5];
pelni kā piedeva mēslošanas līdzekļu izstrādē - liellopu kūtsmēslu un koksnes pelnu maisījuma ražošanā, kas rada labvēlīgu ietekmi uz augsnes auglību un veģetāciju, pazemes ūdeņu kvalitāti, cilvēku veselību ilgākā termiņā un samazina ķīmisku (sintētisku) mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu[6];
koksnes pelnu un kūdru saturoša organiskā augsnes ielabošanas līdzekļa maisījumu izstrāde[7].
 
Augstāk minētie pētījumi neapšaubāmi pierāda pelnu pozitīvo ietekmi un aktualitāti pētījumos, kā arī pelnu izmantošanu mēslojumu ražošanā. Tādēļ LTRK joprojām stingri uzstāj un uzskata, ka ir jāpaplašina potenciālo jaunu produktu nozaru klāsts, aptverot arī pelnu izmantošanas risinājumus un lietojuma veidus dažādi šādu produktu ražošanā un izmantošanā lauksaimniecības, mežsaimniecības un citās nozarēs, kas saskaņā ar jau šobrīd veiktajiem pētījumiem, pierāda, ka pelni ir īpaši labi pielāgojami dažādam pielietojumam:
- pelni, ko izmanto mežsaimniecībā kā izejvielu organisko augšņu ielabošanai, piedevu mēslošanas līdzekļu ražošanā;
- pelni, ko izmanto lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli iestrādei augsnē;
- pelni, kā piedeva mēslošanas līdzekļu izstrādē (piemēram, digestāta un koksnes pelnu maisījuma ražošanā, liellopu kūtsmēslu un koksnes pelnu maisījuma ražošanā) vai augsnes kaļķošanas līdzekļa ražošanā;
- bioloģiskajā lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli.
Turklāt vēršam VARAM uzmanību, ka ļoti līdzīgus ieteikumus pelnu izmantošanas jomas paplašināšanai noteikumu projekta saskaņošanas procesā ir izteikuši arī  LVM (Latvijas valsts meži) un LSUA (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija). Vēršam uzmanību, ka jauna normatīvā akta izstrādes gaitā valsts pārvaldes iestādēm pēc iespējas jāņem vērā dažādu viedokļu aspekti un pētījumu rezultāti. Nav īsti skaidrs, kāpēc VARAM tik uzstājīgi noraida gan LTRK, gan Zemkopības ministrijas, t.sk. LVM un LSUA iebildumus par turpmāko plānoto pelnu izmantošanu tikai būvniecības jomā, nevis paplašinot citu tirgu iespējas, ar ko varētu veicināt jaunu uzņēmumu izveidi un/vai sekmējot esošo uzņēmumu izaugsmi. Piemēram, LVM (IZZIŅAS 4.punktus), lūdz VARAM skaidrāk definēt argumentāciju pieejai par regulējuma attiecināšanu uz relatīvi šauru pelnu pielietojuma jomu, kā arī aicina VARAM iepazīties ar papildu informācijas avotiem pelnu pielietošanai paredzētajā  šaurā tvēruma jomā. Savukārt LSUA (IZZIŅAS 36.punkts) norāda, ka LASA pētījuma laikā konstatētais palielinātais svina saturs vienā konkrētā paraugā nav pietiekams arguments, lai pretēji rekomendācijām liegtu  CSA radītos pelnus izmantot lauksaimniecībā un arī LSUA lūdz papildināt pelnu pielietojuma veidu uzskaitījumu, iekļaujot tajā pelnu izmantot mežsaimniecībā kā izejvielu, lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli iestrādei augsnē un bioloģiskajā lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli.
LTRK aicina VARAM rast kompromisu par samērīgu regulējumu turpmākā Projekta izskatīšanas gaitā, atbalstot pelnu pielietojuma veida paplašināšanas.


[1] Pētījums “KOKU PELNI - AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKLIS BIOLOĢISKAJĀ LAUKSAIMNIECĪBĀ”. Pieejams: https://www.academia.edu/43087348/KOKU_PELNI_AUGSNES_IELABO%C5%A0ANAS_L%C4%AADZEKLIS_BIOLO%C4%A2ISKAJ%C4%80_LAUKSAIMNIEC%C4%AAB%C4%80

[2] LVMI "Silava" 14.12.2020. pētījums „Par koksnes pelniem“. Pieejams https://www.zemeunvalsts.lv/par-koksnes-pelniem

[3] “Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam“, Rīcības virziens 9.7. „Uzlabot mežsaimniecībā izmantojamās zemes un mežsaimniecisko zemju kvalitāti“, galvenos rīcību un pasākumu 5. punkts “Mežsaimniecisko zemju augsnes kvalitātes uzlabošana”. Pieejams
https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam

[4] Projekts “Jaunas tehnoloģijas izstrāde augu mēslošanas līdzekļu ražošanai no biogāzes ražotnes fermentācijas atliekām – digestāta un šķeldas koģenerācijas atliekām – koksnes pelniem”. Pieejams: https://ec.europa.eu/eip/agriculture/en/find-connect/projects/jaunas-tehnolo%C4%A3ijas-izstr%C4%81de-augu-m%C4%93slo%C5%A1anas.html

[5] Seminārs "Inovatīva augsnes auglības uzlabošanas līdzekļa ražošanas tehnoloģija un tā izmantošanas iespējas kultūraugu sējumos un kokaugu plantācijas". Projekta  semināra apraksts pieejams: https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2023-05-24/notiks-seminars-par-augsnes-auglibas-uzlabosanas-lidzekla-razosanas-tehnologiju

[6] Pētījums “Augsnes ielabošana ar bioloģiskas izcelsmes saturošiem materiāliem”. Pieejams: https://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/raksti/augsnes_ielabosana_ar_biologiskas_izcelsmes_saturosiem_materi.pdf

[7] Pētījums „Inovatīvu Baltā vītola-daudzgadīgo zālaugu agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana ar koksnes pelnu un mazāk pieprasīto kūdras frakciju maisījumiem ielabotās marginālās minerālaugsnēs“. Pieejams https://www.silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/inovativu-balta-vitola-daudzgadigo-zalaugu-agromezsaimniecibas-sistemu-ierikosana-ar-koksnes-pelnu-un-mazak-pieprasito-kudras-frakciju-maisijumiem-ielabotas-marginalas-mineralaugsnes
 

-

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) precizēto noteikumu projektu “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu koksnes pelniem, kas iegūti no koksnes sadedzināšanas iekārtām” (22-TA-1713) (turpmāk - noteikumu projekts) un secina, ka VARAM nav ņēmusi vērā lielāko daļu gan LTRK, gan citu nozares organizāciju (LSUA – Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, LVM  - Latvijas valsts meži) iebildumus.
LTRK uztur spēkā visus savus iepriekš izteiktos iebildumus, kas izteikti 13.04.2023., 26.05.2023. un 22.06.2023. nosūtītajos iebildumos/priekšlikumos. Joprojām uzstājam uz to, ka Projekta izstrādes gaitā VARAM nav pienācīgi izvērtējusi un analizējusi reālās nozares iespējas un faktiskos apstākļus, veiktos pētījumus pelnu izpētes un pielietojuma jomā, kā arī ar plānoto politikas dokumenta virzīto prognozēto izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.
LTRK ieskatā šādos apstākļos, kad bez pietiekami izvērtētas un pierādošas argumentācijas tiek noraidīti vairāki saprātīgi priekšlikumi/iebildumi, nav atbalstāma tā tālākā virzība.
Papildus jau 13.04.2023., 26.05.2023. un 22.06.2023. izteiktiem iebildumiem, kā arī, ņemot vērā to, ka līdz šim sniegtie ministrijas apsvērumi ir bijuši ļoti formāli, vispārināti un nav uzskatāmi par pietiekami pamatotiem, LTRK atkārtoti lūdz VARAM sniegt uz pierādījumiem balstītu skaidrojumu, kāpēc piedāvātie priekšlikumi un iebildumi ir noraidāmi:
 

-

Attiecīgi, noraidot LTRK (un arī LVM un LSUA) priekšlikumus un lūgumus noteikumu projektu paplašināt pelnu izmantošanas iespējas un lietojumu citās jomās, VARAM nav ņēmusi vērā arī šiem lūgumiem pastarpināto LTRK lūgumu 1.pielikumu papildināt ar citiem pelnu sastāvā nosakāmiem kritērijiem un to parametru robežvērtībām pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai, kas būtu atbilstoši arī citiem lietojuma veidiem. Balstoties uz LTRK IZZIŅAS 12.punktā izklāstīto pamatojumu, LTRK atkārtoti aicina VARAM  1.pielikuma II. Daļā “Iegūto pelnu kvalitātes prasības” definēt kritērijus pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai, papildinot pelnu sastāvā nosakāmos specifiskos kvalitātes parametrus un robežvērtības, kas būtu attiecināmas arī citiem pelnu pielietojuma veidiem:
- kritēriji pelniem, ko izmanto ceļu un ielu būvniecībā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto kā saistvielu būvniecības materiālu (cementa un betona) ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto tehniskā kālija karbonāta (potaša) un tehniskā kālija hidroksīda (kaustiskā potaša) ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto mežsaimniecībā kā izejvielu organisko augšņu ielabošanai;
- kritēriji pelniem, ko izmanto  kā piedevu mēslošanas līdzekļu ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto  lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli iestrādei augsnē,
- kritēriji pelniem, ko izmanto kā piedevu mēslošanas līdzekļu izstrādē (piemēram, digestāta un koksnes pelnu maisījuma ražošanā, liellopu kūtsmēslu un koksnes pelnu maisījuma ražošanā)
- kritēriji pelniem, ko izmanto  augsnes kaļķošanas līdzekļa ražošanā;
- kritēriji pelniem, ko izmanto  bioloģiskajā lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli.
 
LTRK atkārtoti aicina VARAM noteikumu projekta 1.pielikumā definēt arī paškontroles veikšanas biežumu un reprezentablu pelnu paraugu apmēru.
 

-